ZIŅAS NO BORTA, TSR 2019
Komandas pieraksti par reisu Rīga - Ālborga. (1)
22. jūnijs Komanda pulcējas un gatavojas braucienam. Laiks paskrien un plkst. 13:25 Spaniel ir gatavs iziet no Ostas skatiem. Skanot laba vēlējumiem un sirsnīgi apskaujoties ar burātāju ģimenes locekļiem un draugiem, dodamies ceļā, skandinot: "Ū-ū-ū-ū, Spaniel!" Uz klāja ir uzkāpuši Kapteinis Albertiņš un dziedošā komanda:
Komanda, uzpildījusi degvielu un iekrāvusi vēl nesalabotās buras Bolderājā, steidzīgi uzvelk grotu, veco genu un dodas uz Kolkas ragu, Irbes šaurumu un Kapteiņa pilsētu - Ventspili.
Burājot līcī, Spaniel gāja cieši pret vēju un reizēm sastapās pat ar pusotra līdz divus metrus augstiem viļņiem, kas virzījās pāri līcim no ziemeļiem.
Cieši pret vēju sanāca iet līdz pat Ventspilij. Vējš draudzīgi pagriezās, kad apņēmām Kolkas ragu. Lai arī sākumā vējš nedaudz pieņēmās spēkā, vēlāk lielie viļņi pazuda un līdz pat Ventspilij aizgājām pa samērā mierīgu jūru.
Brauciena laikā komanda veica jahtas labojumus, gatavoja ēst un dziedāja!
Pa ceļam: Apzinājām jahtas darbu sarakstu; Komanda nobaudīja garšīgas pusdienas, ko pagatavoja prasmīgie komandas pavāri
23. jūnijs Spaniel 13:33 piestāj Ventspils jahtklubā. Spaniel viesi atvadās sirsnīgā gaisotnē un cer uz lielisku sadarbību jau pavisam tuvā nākotnē. Jāni Groti un Gitu ziemas mēnešos varēs sastapt Kanāriju salās, kur viņu gādībā būs Spaniel.
Ejam peldēties uz jūru, ūdens izrādās silts un dzidrs, peldētprieks ir acīmredzams. Pēc atsvaidzināšanās Kapteinis aicina ciemos komandu uz savām mājām un ved ganīties pēc Jāņu zālēm. Gatavojamies Līgo vakaram un atsvaidzinam prātā Jāņu dziesmas.
Komandu Jāņu vakarā mīļi uzņēma Kapteiņa ģimene. Tika ēsta uz ugunskura vārīta zivju zupa, kurā bija dažnedazādas delikateses - gan mencu ikri, gan lasis, gan asaris. Dziedošā komanda atrada aizvien jaunas un jaunas Jāņu dziesmas līdz pat dziļai naktij.
24. jūnijs Komandai pievienojas Anete un Andris. Komanda pēc Līgošanās atpūšas, apdarot svarīgākos jahtas darbus: salabo stūri, sašuj un nomaina veco grotu. Viseļļainākās rokas pēc stūres labošanas bija Dāvidam. :) Pēc veikala apmeklējuma, lai sagatavotos Zviedrijas un Dānijas piedzīvojumam, Spaniel 18:35 iziet no Ventspils. Komandai sirsnīgas atvadas uz mola pie jūras vārtiem māj visa Jāņa ģimene. Nākamais ceļa mērķis Spaniel ir Visbija.
25. jūnijs Spaniel ir ceļā no Ventspils uz Visbiju. Sākumā pūta bakštags. Ar burām, pa vējam izgājām Farozundu. Ar kreiso halzi, mierīgā jūrā, mācījāmies burāt cieši pie vēja, vērojot buru raganiņas. Pa ceļam Kapteinis, Anete un Roberts meditēja, "knipelējot'' karoga coru.
14:00 piestājam Visbijas marīnā, ieejot ar ahteri. Laiks ir tropiski karsts un saulains, lai atvēsinātos ir nepieciešami auksti dzērieni un gardais saldējums no plašā piedāvājuma, kafejnīcā, kur mūs aizveda Dace. No vairāk kā 100 dažādu garšu un krāsu saldējumiem, katrs ar bērnišķīgu prieku izvēlējās sev tīkamāko un dalījās ar pārējiem degustācijas priekā. Kapteinis komandu lutina, piedāvājot žāvētas vēja zivis.
Visi atpūšamies, iepazīstot skaisto Visbiju, peldoties, spēlējot basketbolu un volejbolu.
Tālāk mērķis iziet pa Kalmārzundu.
Turpmākas ziņas sekos...
Ziņas no borta, posmā Rīga - Ālborga (2)
26.jūnijs Komanda pēc atpūtas Visbijā sagatavojās turpmākajam ceļam. Plkst. 13:25 atlaidām galus un izgājām uz Kalmārzundu. Tā kā vējš netika novērots, dīzeļburājām un uzvilkām šūpuļtīkla spinākeru forā pie baby-štagas. Jaunākie komandas locekļi - Roberts un Dāniels tika uzvilkti mastā un vēroja horizontu.
Daces vadībā pagatavojām sātīgu sakņu sautējumu.
Dabā novērojām dažādus putnus. Joprojām vēlamies noskaidrot, kurš jūrasputns izsktās pēc maza, lidojoša pingvīniņa. :)
Plkst. 19:00 izslēdzām dzinēju un Spaniel turpināja ceļu ar burām labajā halzē. Nakts piedzīvojumos, Dāvida vačs izmēģināja burāšanu tauriņā un nomainīja buras. Izmainījāmies ar VOR Team Brunnel.
27. jūnijs Ceturtdienā pret rītu Andris izstūrēja zem Ölandsbron tilta. Vēlāk vējam pieņemoties spēkā Spaniel gāja 1,5 metru augstos viļņos cieši pie vēja, kas sasniedza līdz pat 18 kn. Ginta uzstādīja personīgo rekordu stūrēšanas ilgumā.
Burātāji saskārās ar tehnisku ķibeli, kura tika ātri un sekmīgi atrisināta - ejot cieši pie vēja, no leitvāgas pirmā bloka tika izrauts mezgls. Pateicoties kapteiņa Albertiņa pieredzei laikus tika atpazīts negaisa mākonis. Laikus paspējām novākt buras, pirms sākās negaiss un spēcīgs lietus, kas apgrūtināja redzamību.
18:22 jahta piestāja Karlshamn ostā. Izsalkusī komanda devās meklēt labāko ēstuvi, un tādu atrada! Vakara gaitā katrs notiesāja vairākas porcijas ar austrumu bufetes labumiem, pārrunāja dienā paveikto, devās izpētīt pilsētu un plānoja turpmākos piedzīvojumus.
Ar saulainiem sveicieniem no Zviedrijas krastiem, Komanda.
2.jūlijs Pa telefonu ziņo kapteinis Jānis Albertiņš
Finiša taisne smaga sanākusi. Kategadā iepūta 35. Otrā rēve, mazākais vētras foks. Pašlaik ejam pa kanālu un stundas laikā pietauvosimies. Sākās viss ar to, ka foras runduka vākus atrāvis vaļā un fenderi ir aizskaloti – tas 3-4 m viļņos un krēslā. Neriskēja uzsākt fnderu glābšanas manevrus attiecīgajos apstākļos, jo klāt nāk vēl arī 2 fakti – ķeksis esošais sadalījies, nav ar ko izķeksēt, un iepirktās 3 drošības vestēm sakabes vestēm, lai būtu 12 – izrādījās, ka no vecajām vēl dažas ir nelietojamas – karabīnes nefiksējas., jaunās karabīnes neslīd pa drošības līni (zināms fakts). Pašlaik mūsu rīcībā ir 1 fenderis – pāris sporta bumbas un viss kas cits, ko izmantot lai pietauvotos… Tāpēc fenderu iegāde tagad ir komandas uzdevums.
Par burām – vecais nesalabotais grots, ko sašuvām Ventspilī un ar ko burājām visu šo laiku, finiša taisni neizturēja. Sākumā atnāca vaļā pa vīli un kamēr dabūjām nost – augšējā daļa bija saplosīta un faktiski norauta. Būsim krastā, novētēsim lai saprastu, vai varēsim salabot Ālborgā. Protams, uzliksim svaigāko grotu.
SPANIEL ieradies TSR 2019 starta ostā Ālborgā!
Jaunajam Spaniel kapteinim Jānim Albertiņam un viņa komandai pēdējais posms no burvīgās Anholt saliņas bija īstas uguns kristības, kas iezīmējās gan ar vētru – viļņiem 4 m augstumā un vēja ātrumu līdz 40 mezgliem, gan ar grota saplīšanu, kas bija jānomaina pret īpašu vētras buru – triseli, gan ar citām tehniskām nebūšanām un rakstura pārbaudījumiem. Komanda to ir izturējusi godam un šodien ap plkst. 11:00 pēc LV laika pietauvojās sev paredzētajā vietā Ālborgas ostā. Priekšā dažādu tekošo jautājumu risināšana un, protams, TSR ostas sarūpēto krasta pasākumu baudīšana.
Pirmā diena TSR 2019 starta ostā ir rūpju pilna –dažādu dokumentu pildīšana, gatavošanās drošības pārbaudēm utt, bet neraugoties uz to, komanda jau ir ievērojusi visas jahtas Spaniel tradīcijas un jaunais kapteinis (kapteinis, kurš pirmo reizi vada jahtu tālā pārgājienā kapteiņa lomā) Jānis Albertiņš ir komandas akceptēts un iesvētīts atzīto Spaniel kapteiņu sarakstā ar nu jau tradicionālo kapteiņa ielidināšanu ostas ūdeņos! U-u-u-u-u Spaniel!
Jāni: Apsveicam! Lai pirmais kapteiņa burājiens vienmēr paliek labā atmiņā! Pieredzējušie saka – ja pirmais reiss ir bijis smags – tad tā lieta tālāk aizies viegli! Ko arī novēlam gan kapteinim, gan visiem komandas biedriem, kuriem šis bija pirmais pārgājiens zaļā statusā!
11.jūlijs. Ziņas no borta
Sveicieni no saulainās un siltās Norveģijas! Vakar pulksten 20:03 rietot saulei sķērsojām sacensību finiša līniju. Stūrēja Edgars. Kopa ceļā pavadījam 79 stundas, no kuram 56 stundas ir regates laiks.
2:30 nakti noparkojamies pie Fredrikstadt tilta, kuru atvera pulksten 4:00 no rita, ta ka saullektu sagaidijam jau osta, tur mūs kuplā skaitā uzņēma profesionala norvegu krasta komanda. Pedeja sacensibu posma mus saka vajat “kengurs” - udens te pazuda, te atkal paradijas, tapat ari elektriba. Šorit kopigi pagatavojam velas brokastis jeb “brunch” no runduka bagatigajiem krajumiem un paslaik kopjam un pucejam jahtu, ka ari gatavojamies komandu paradei. “Parvietojoties pa kajiti, aizvien vairak apgustu jogas pamatus,” smejas Kristaps, raksturojot sadzivi uz jahtas un macisanos sadarboties ar citiem. Rīt informesim vairāk par sacensību rezultātiem.
Ziņas no borta R1 un CiC 2018
Jul 15, 2018, 9:43 PM
Pec salīdzinoši veiksmīgā starta Spaniel pilnās buras ar Pergamentu (red.: ļoti plāna, veca Genoa bura viegliem vējiem) dodas uz WP1. Komanda ir iejutusies un veikusi vairākas veiksmīgas ahterklapes. Īsi pec starta mūs apsēda ļaunais vācu gars (jahtas Esprit veidolā)
Jul 17, 2018, 3:21 PM
Balstoties uz pašreizējiem datiem uz 11:45 pēc UTC jahta Spaniel ir viena no trijām regates Tall Ships Races 2018 dalībniecēm, kas ir šķersojušas finiša taisni. Spaniel finišēja šonakt 03:37 pēc UTC un joprojām ir vienīgā jahta C un D apvienotajā klasē, kas spējusi sasniegt finišu aiz B klases burinieka Helena no Somijas (finišējusi pirmā uz ūdens 16/07/18 22:50 pēc UTC) un aiz A klases burinieka Mir no Krievijas ( finišējis
Jul 18, 2018, 5:09 PM
Tieši 2 dienas 8 stundas un 52 minūtes Spaniel komandai bija izdevība baudīt samērā netipiskus ziemeļjūras laika apstākļus pārsvarā ar sauli un siltu dienvidu vēju, kas brīžiem pārgāja bezvējā. Sacensību sākums bija ļoti labvēlīgs lielajiem buriniekiem, ko izmantoja MIR un Helena strauji atraujoties no visas flotes. C un D klases jahtas startēja pēdējās un šajā grupā Spaniel pakāpeniski izdevās izvirzīties lielās grupas priekšgalā.
Jul 24, 2018, 7:00 PM
Pēc četrām krastā pavadītām dienām beidzot ir pienākusi lielā diena. Pēdējie darbi, pēdējais skrējiens uz pieklājīga izmēra tualeti, un pienāk pavēle par iziešanu jūrā. No Esbjergas Spaniel iziet ar kauju – no sākuma tas tradicionāli atspēlējas vācu jahtai Esprit, kuri nemaz nepaspēj attapties un atbildēt uz balonu zalvi, kas to ķer, Spaniel atejot. Pēc tam kapteinis veic strauju manevru, un borta zalvi saņem pirātiskais Shtandart. Vienmēr kareivīgā krievu fregate šoreiz iekrīt uz pasaulē vecāko slazdu – mūsu meitenes koķeti māj un smaida burinieka apkalpei, un brīdī, kad jūrnieku uzmanība ir iemidzināta, tas tiek noklāts ar balonu zalvi. Laika pieņemt kapitulāciju diemžēl nav – ir jādodas uz buru parādi, taču tagad ar smaidu gaidām Shtandart kapteiņa vizīti, ko tas mums piesolījis Stavangerā.
Jūlijs 28, 2018 Komandu parāde Stavangerā bija īpaši slapja, jo, karstumā błaustoties, dziedot un vispārīgi tizlojoties, īpaši populāri bija ūdens baloni, kas pēc tam pārauga katlińos, pildītos ar ledusaukstu ūdeni. Laimīgi bija tie, kuri dabūja pa pilnu programmu. Vakarā mūs gaidīja komandu ballīte, kas mums piedāvāja diezgan gardu ēdienu, negaidīti labu alu un lielu daudzumu ar indiešiem, kuri teleportējās pie katras uz deju grīdas atnākušās meitenes.
28.jūlija rītā nekādas ilgās gulēšanas nebija - dienas plānā bija kāpiens uz Preikestolen. Regates organizatori sadistiskā laipnībā bija parūpējušies par komandu aizvešanu un atvešanu, iedodod vēl līdzi ūdeni un maizītes, bet agrā rīta brauciens galīgi nebija saskańā ar komandu fizisko un garīgo stāvokli sakarā ar iepriekšējās nakts ballīti.
Par laimi, vēlme redzēt fantastiski unikālo klinti un fjordu uzvarēja nogurumu, un tā pilnīgi visa komanda mīnus viens (kurš bija devies vietējo bāru izpētes ekspedīcijā) ar itin ašu kuģīti brauca skatīt smukos skatus. Pats gājiens uz Preikestolen Spaniel komandai gāja vidēji divas stundas - citi apskaužamos tempos uzskrēja un noskrēja, citi atkal kāpa mierīgāk, pa vidu vēl nopeldoties kalnu ezerā. Un kā nu ne, jo došanās uz ziemeļiem no ugunsnedrošās Latvijas izrādās nebūt nenozīmē vēsāku laiku, līdz ar to mūsu komanda lēnām karstumā kūst. Spirdzinoši aukstais ūdens bija tieši tas, kas vajadzīgs, bijām baigā sajūsmā. Turpinot ceļu, vējš, kurš laiku pa laikam mūs patīkami apglāstīja, auga spēkā, un pirmais brīdinājums mums nāca no Jāņa Z, kurš teica, ka galā viss iet pa gaisu. Pirmās brāzmas iesita sejā smiltis un mazos akmeņus, bet jo tuvāk nāca galapunkts, jo tās kļuva mežonīgākas. Pēdējie 50 metri vispār bija pielīdzināma cīņai, un visi klints apmeklētāji pêkšņi łoti uzkrītoši negāja pārāk tuvu kraujas malai. Fiksi uztaisām obligātās piemiņas bildes, krampjaini rokâs turot apēdam maizītes un laižam lejā, vēlreiz nopeldoties. Gaidot kuģi, kas mūs vedīs mājup, pie mums pienāk mūsu liason oficier un mūs ārkārtīgi patīkami pārsteidz ar ceptiem brauniņiem. Esam laimīgi.
Atbraucam atpakaļ un lēnâm gatavojamies reisam. Starts ir pārlikts uz 30., bet ārā jāiet jau 29. Sola pūtienu, purnā. Gatavojamies barot makreles. Skittles arī nopirkām gan skaistai ieejai, gan izejai. Pašlaik līst - pirmo reizi pa vairākām karstuma pārmāktām dienām. Kamēr zeme ieelpo, ieelpojam arī mēs, baudot pēdējo vakaru laipnajā Stavangeras ostā.
Ko pāris Spaniel cilvēki teica par brīnišķīgi sirreālo gājienu uz slaveno klinti: Man nenormāli patika tie akmeni, kur bija jākāpj no viena uz otru – Hilda. Ne nu bija riktīgi forši, man loti patika kāpiens - Jānis K. Tris dienu norma ir noieta, tagad varam sēdēt uz jahtas – Roberts.
Apvienotās CiC un R2 komandas vārdā, Ieva
Ziņas no R2.
Uz doto mirkli komandai ir visas izredzes iegūt prestižo Line Honors balvu. Sekojam!
Pēc buru parādes 29. jūlijā izbaudam brīnišķīgu dienu starp pasakainajiem fjordiem, pavadam nakti ostā un mostamies ar īstu sacensību garu. No rīta / pa dienu tiek veikti pēdējie sagatavošans darbi un dodamies uz startu, kuru šķērsojam 30. jūlijā 16:44:03 UTC. Nepagāja ilgs laiks, kad lielākā komandas daļa jau bija izbaudījusi lielisko Ziemełjras būtību. Izdzīvojām bravūrīgi gaidīto vēju līdz 30kts, +/- 4 metrīgus viļņus un naktī ar dikti sagurušu komandu. Toties visi spēja priecāties par iespēju ieskatīties planktonam sejā un izbaudīt dubulto skittles konfekšu varavīksni. No rīta 31. jūlijā visi cēlās ar nedaudz lielāku smaidu un dzīvesprieku, un joki par planktoniem un spoguła apskatšanu šodien nespēj vien rimties. Komandas stiprākie garińi pārējos lutina ar saviem labajiem nodomiem un brokastīm/pusdienām/vakariņām. šobrīd (19:00 utc) A watchs + Jānis K. + mazais virtuves gariņš Laura bauda mērenu 15 kts vējiņu, minimālu vilni un gaida saulrietu. Secinam, ka vispār no svaigā gaisa baigi labi aug nagi un ka vajadzētu sakopties finišam tuvojoties. Finišs, kā pirms pāris stundām Race Control paziņoja ir pārcelts - individuālais finišs jūrā pēc 38 stundām kopš starta.
Vēl šodien Svens secina, ka jūrā laika izjūta ir kā kazino, iesmejam par vēl pāris jokiem un turpinam steigties uz finišu, kuru mēs sasniegsim rīt, 1. augustā 06:44:03.
Ar vēlējumiem no Ziemełjūras,
Elza un R2 komanda.
10.augustā Jāsāk ar to, ka tas, kas notika līdz Harlingenai un kā apbalvošanā Edgara komanda ieguva Line Honor Balvu un vēlreiz tika saukti uz skatuve lai iegūtu Bermuda Cup pateicoties lieliskajam pirmā sacensību posma komandas veikumam, tas ir jāprasa viņiem.
Saņēmām laivu un priecīgi ar brīvu vēju devāmies ārā no Harlingenas 06.08. Pusceļā līdz Ziemeļjūrai vēju izslēdzu un līdz Ziemeļjūrai motorizējām. Ziemeļjūra mūs sagaidīja ar svaigu vēju, bet galīgi ne kursā. Plus vēl straume pretīm. Attiecīgi vakara cēliens tika pavadīts halzējot ar 115 - 135 grādu leņķi, līdz pieņēmu lēmumu lai kaut kur tiktu jāslēdz dīzeļgrots. Tā arī 07.08 15:00 tikām Helgolandē bortā St.IV.
Tika apgūtas visas divas Helgolandes pludmales. Tālāk plānojām no rīta uzpildīt lēto Helgolandes degvielu, augstajā līmenī, un tad domāt tālāk. Akela plānoja palikt vēl vienu dienu un tad nākošajā dienā doties uz Brunsbuteli lai ar spirgtu ceļa vēju un pastraumi izietu Elbu. 08. augustā 08:00 izejam no ostas, uzpildām degvielu un secinām, ka ir vējš. Lai arī prognozes sola vāju pretvēju pie Kukshāfenes dodamies ceļā. Pārsteidzoši vējš ir gandrīz virzienā un ieejot Elbā mums ir individuālais ceļa vējš. Protams ar bonusiem. Lietu. Vēju, kas jaunajiem liek satraukties. Tiek apgūta burāšana pēc plotera, jo redzamība brīžam ir tikai viens korpuss. Tiekot līdz Kukshāfenei vējš ir vēl vairāk sagriezies un ir pilnīgi no aizmugures. Taisot govs halzi, saceltie viļņi pret straumi, kas jau sastāda 3 kTs, ļauni gāžas foras lūkā no kurienes atskan nikna Daces balss "Pankūka, kurš atstāja lūku vaļā!!!" Zaļie un pavisam zaļie veiksmīgi novelk foku. Brāzmās 30 kTs un lidojam pa 2-3 m vilni uz Brunsbuteli. Pie Brunsbuteles viss skaisti! Kā nometam grotu nost, tā sāk mirgot baltā gaisma, aicinot iet iekšā Ķīles kanālā.
20:00 Piestājam Brunsbuteles ostā bortā Aldebaran. Hamburgas zinātnes un jūras pētniecības jahtai. 22:00 St. IV piestāj bortā, kas izgāja no Helgolandes pa nakti. Sarunājam, ka iesim prom no ostas 3:30. 3:30 dzirdu, ka St.IV aiziet. Nakts vačs ceļas augšā un 04:00 ejam ķert viņus. 10:55 Gandrīz jau pie Ķīles esam spiesti apstāties un palaist pretīmnākošo kuģi. Pēc stundas mums notiek foto sesija ar apdzenošo kuģi, kas samazina gaitu, lai palaistu citu kuģi, kurš pēc tam mūs noķer pie Ķīles slūžām. Pavizināmies viņa vilnī un apdzenam, jo viņš nomet gaitu lai sagaidītu savu kārtu lai ieietu slūžās. 13:10 izejam no Ķīles kanāla un 13:30 jau veiksmīgi piestājām pie Ķīles Sportshafen biroja. Esam trāpijuši Hafenmeister pusdienaslaikā un attiecīgi jāskrien uz Hoteli pēc toletes kartēm. Sakārtojam jahtu, iegūstam smaržu un dodamies uz Ķīles centru, kur dabonam vakara dušu, pērkonu, negaisu. Iesmaidām par zaķīšiem.Šodien 10.08 gaidām komandas papildinājumu Daces J. un Madaras M. personā, kas ieradīsies ar prāmi, lai arī bija biļetes uz lidmašīnu, kas streika dēļ atcēlusi lidojumus. Rīt dosimies ārā lai vakarā atkal kaut kur piestātu virzienā tuvāk Rennē.
Plānojam ierasties Latvijā uz vai līdz 18.augustam, lai gan mums komanda ir tik forša, ka apspriežam par ilgāku burājienu. :) Ūūūūūūū, SPANIEL.... Cik, fooorši!
Izejot no Rīgas 20.06.2018 nekas neliecināja, ka būs dramatiski notikumi pie Kolkas. Naktī uz 21.06.18 dabūjām trūkties pie Kolkas trīs metrīgos viļņos noraujot grota falles stūri, tālāk motorējām ar foku pret vēju un ap pusdienlaiku sasniedzām Ventspili. Tur komandas biedrs Vairis Pečurčiks paņēma mūsu noplēsto grotu un aizveda uz Liepāju remontā. Ceļu līdz Liepājai veicām ļoti efektīvi ar citu grotu, Monika iemanījās labi stūrēt un naktī 23.06.2018 4:00 ar pilnam buram ieskrējām Liepājā.
Komanda knapi atguvās, kad projekta vadītāja Sintija palūdza mūs izklaidēties ārpus jahtas. un tā divas dienas līdz 24.06.208 vakaram, kad ar spirgtu vēju devāmies uz Kristansjo 200 jūdžu attālumā. Daudz motorējam, bet pie Kristjanso zaudējām cerību noķert jebkādas zivis, roņi izbāza galvas un smējās par mūsu naivumu, ka vēlējamies atrast zivis, kuras viņi apēduši. Pievakarē pametām nedraudzīgo Kristansjo un devāmies uz Renni. Rennē nevarējām atrast jahtu ostu tradicionālā vietā. Piestājām pie pilsētas piestātnes. Nākošā dienā devāmies Zasņicas virzienā. Izgājām uz zvejas vietu, kur noķērām 13 mencas, kā kompensāciju par Kristensjo neveiksmi. Normunds aizveda komandu ekskursija uz klintim, bet izejot uz Zasņicu mēs klintis varējām apskatīt arī no jūras, daudz efektīvāk.
29.06.2018 agrā rīta ienācām Vanemundē, kur piestājām ar bortu katamarāniem paredzētā piestātnē. Harbomāsters lamājās, bet mēs mēģinājām pierunāt viņu, lai ļauj palikt. Brokastīs paēdot kruasānus atvadījāmies no Normunda un Ernesta. 29.junija vakara būsim pie Lielā brāļa( Grossenbrode), kas mums ir nepazīstama marina. Bet vakara zveja ir jau ieplānota. Ķīlē plānojam ierasties 30.jūnija vakarā.
Le Havre - Ķīle
4.septembris Prom uz ziemeliem.
Vietējais laiks: 0200 Lokācija: apm. 50.56N 01.39E
Pēc pārsteigumiem un ovācijām pilnas dienas (un nakts), sestdienu aizvadījām salīdzinoši mierīgi. Rīta pusē ciemos ieradās STI delegācija ar fotografiem, lai svinīgi mums pasniegtu Friendship karogu, jo šķīvi jau vienmēr līdzi nevadās :) Komandas maiņu noslēdzām vien vakarpusē. Dienā veicām pārtikas krājumu revīziju un sapratām, ka uz veikalu varētu arī neiet. Bet tā kā komanda vēlas ēst arī ko citu, ne tikai konservus un rīsus, devāmies uz vietējo veikalu dažādu cietu un šķidru labumu meklējumos.
Vakarā floti priecēja ap 20 min garš, fantastisks salūts, kuram beidzoties kuģu taures pieskandināja šķietami arī kaimiņu pilsētas. Agri devāmies pie miera, jo planotais starta laiks 6.45 no rīta. Agri celāmies un pabeidzām sagatavošanas darbus, 07.00 sākām secīgo attauvošanos un ostas pamešanu. Le Havras ostas kontrole bija izstrādājusi komplicētu secīgu sarakstu, kādā visiem kuģiem jāpamet osta, jo tā no jūras norobežota ar slūžām, kuram viegli tikt cauri tikai high water laikā. Tad apmākusies un bezvējaina buru parāde, pēc kuras ātri iemukām atpakaļ pilsetas marinā uztankot degvielu.
Ap 11.00 jau pilnībā gatavi uz visu, teicām ardievas krastam un ar lēnam pieaugošu vēju lidojām uz Helgolandi. Bez izklaidēm neiztikt, pa dienu tika secināts, ka atkal diemžēl ir aizsērējis holdinga tanks. Visvisādi provejām, gan no iekšas, gan āras (labi, ka uz kuģa ir hidrotērps, ūdens temperatūra vairs nav tā patīkamakā), bet pagaidām diemžēl bez panākumiem. Pēc iespējas iepildījām tankā ķīmiju, lai kožas mūsu vietā, un pargājām uz spaiņa metodi. Pirms tumsas ierēvējāmies, lai nakts mierīgāka, jo prognozēto 20 kts vietā brīžiem jau 30 kts pūta,. Pateicoties straumei lidojām ar apmēram 10 kts un manevrējām starp aktīvi izmantoto Lamanša kanālu. Gaismas, kuģi, bojas, bākas, zvejnieki un lietus. Pilns komplekts nakts izklaidēm.
5.septembris
Esam 80 jj no Helgolandes, manevrējam starp vēja parkiem un inshore traffic kuģu ceļu. Laiks visu laiku bijis 14-25 kts, brīžiem līst. Jau no sākuma ejam ar pirmo rēvi un poli, tā lai mierīgi. Tikko gāja pāri mākonis, 30 kts uzpūta. Bet kopumā mierīgi, dzeram tēju, iekožam maizītes. Lejā iet vaļā duraku čempis :) Ja vējš saglabāsies, ap 02.00 vajadzētu būt Helgolandē. Tad jau skatīsimies, kā tālak, 6.septembrī te sola vēju uz 30-35 kts, kurš naktī uz 7.septembri lūzt. Negribētos tajā ielēkt iekšā, iespējams nogaidīsim bišķi.
6.septembris
Isais ziņojums no Ziemeļjūras. Līst, saule, līst, saule. Vējš priecēja visu ceļu, no 15 līdz 25 kts. Lavierējām starp vēja parkiem, kuģu ceļiem un nomaldījušiem zvejniekiem, kuriem izpratne par buru jahtas ceļa priekšrocībam ir absoluti neeksistējoša. Bez liekām ekstremitātēm vai pārdzīvojumiem esam nokluvuši Helgolandes salā, pietauvošanās laiks 03.00. Pēc mūsu izpratnes vieta, kas parēdzeta jahtām zem 8 metriem (google translate) ir tikai tādēļ, ka neviens tur nemāk ieparkoties. Bet dušas ir siltas, wc vēl arvien strādā, un radio dušās strādā tas pats, kas pēdējos visus gadus. Rītdiena plānojas lietaina, bet dosimies izpētīt salu, veikalus un bārus. Ja nebūs lieku skatītāju, provēsim beidzot atrisināt mūsu wc problēmas, bet to visu rīt. Tagad pie miera un pārējo rīt.
7.septermbris
Jahta Spaniel šodien veiksmīgi izgāja slūžas Brunbuttel un iegāja Ķīles kanālā. Ir uzņemts kurss uz Ķīli, kur paredzēta viesošanās pie jahtas Peter von Danzig. Jaunās komandas ierašanās Ķīlē paredzēta sestdien, 9.septembrī, lai svētdien uzsāktu noslēdzošo ceļa posmu uz Liepāju un tad uz Rīgu.
8.septembris Īsi un kodolīgi
Vakar, 7.septembrī, ap pusnakti izgājām no Helgolandes. Stabils ahtera vējš ap 20 kts, gājām tikai ar grotu ap 8 kts ātrumā. Maršruts izlikts starp sēkļiem un neapgaismotām bojām, vajadzēja aktīvi stūrēt un vērot apkārtni. Tieši pretīm Kukshavenai sapratām, ka vairāk ar burām nesanāks iespraukties kuģu ceļa malā, tāpēc to nolaidām un tālāk devāmies ar motoru. Dienas laikā izgājām Ķīles kanālu un ap vienpadsmitiem noparkojāmies. Par mūsu parkinga vietu parūpējušies draugi no ASV-Kiel un Peter Von Danzig komandas. Stāvam pilsētas centrā, apmēram piecu minūšu gājienā no centra. Šodien līst, tāpēc nodevāmies vietējā jūras muzeja un bāru apskatei. Dienas laikā arī ir salabota tualete, nu gan bez visādiem gudriem starptankiem, bet strādā, par ko komandai liels prieks. PvD komandai, apmēram 20 metrus no piestātnes ir sava kluba māja. Dažādi cilvēki dienas laikā te redzēti un iepazīti, bet īsumā, ir dušas, tualetes, virtuve, darbnīca un vieta atpūtai, kurā arī pavadām laiku, kamēr ārā pamatīgi līst. Tas arī viss, gaidām jauno komandu, vērojam garām braucošos kuģus un ceram uz sauli rīt.
Spaniel. Over and out
Halifax - Plimuta - Le Havre
R5 uzsākts
3.augusts
1.augusta rītā bijām nepatīkami pārsteigti. Ņemot vēra to, ka attauvošanās bija ieplānota plkst.10.30, bijām iecerējuši vēl kārtīgi izbaudīt rīta dušas un pārējos civilizācijas brīnumus, tomēr nekas vairs nebija pieejams, jo pa nakti dušas bija diemžēl novāktas. Ilgi nebēdājot, plkst.10.30 mājam Halifaksai ar roku. Tā gan nebija pēdējā reize, kad to darījām, jo ap plkst. 12.00 sākās buru parāde, kuras laikā izrādījām Spaniel buras un sveicam skatītājus, kas bija pulcējušies krastmalā. Superīga enerģētika!
Atlantijas komanda ir iedalīta trijos vacos: Team-A - Silards, Ieva, Artis, Laura; Baby vačs - Reinis, Hilda, Arnolds; Cicy vačs - Dirks, Daumantas, Jelizaveta. Turpināsim to pašu vaču sistēmu, kas šogad tika ieviesta uz Spaniel pirmajā Atlantijas šķērsošanas posmā, ka arī pārejam uz UTC laiku. Pēc buru parādes devāmies uz startu, kas bija plkst. 20.30 UTC. Veiksmīgi startējām, līdz plkst. 3.00 naktī ar bakštagas vēju gājām ar vidējo ātrumu 6.5 knts. Tad vējš pilnīgi nolūza. Ap plkst. 12.00 Race Control ziņoja, ka sakarā ar bezvēju starts tiks pārcelts kādas 250 juras jūdzes uz priekšu uz 4.augusta 18.00 un sākot ar plkst. 14.00 drīkst slēgt iekšā motoru, lai tur nokļūtu. 6 stundas gājām ar motoru, tad noķērām vēju un burājām gandrīz visu nakti.
2.augustā meitenes izrādīja īpašu interesi par sportu - Laura un Jeļizaveta sportoja forā, bet Hilda un Ieva ahteri. Silards izveidoja meitenēm planku treniņprogrammu. Turpinājām apgūt navigāciju ar Dirku – rezultātā iezīmējām Mercator kartē īsāko maršrutu pāri okeānam, t.i. motorizēti transportlīdzekļi noteikti izvēlētos šo ceļu; buriniekiem un jahtām gan ir savādāk, jo liela nozīme ir vējam. Būs interesanti iezīmēt kartē Spaniel maršrutu un sekot līdzi, vai un cik loti būsim novirzījušies no iezīmētā ceļa. Siltam laikam esot, vakara pusē devāmies uz improvizēto dušu džakūzi. Saules un ūdens procedūras svaigajā gaisā ar skatu uz okeānu - dzīve ir skaista! Tiktāl ir ļoti siltas naktis, ka nereizi vēl nevilkām kombinezonus nakts vačam. Nesūdzamies.
3.augustā plkst. 11.00 jau atkal izslēdzām pa nakti darbināto motoru un sagaidījām dienu delfīnu pavadība. Vismaz kādi 10 delfini spēlējas un izrādīja Spaniel komandai savas spuras tieši pie jahtas. Paldies delfīniem par šovu un sagādāto prieku - līksmā noskaņojumā turpinām ceļu uz jauno starta līniju! Jelizaveta
5.augusts
3.augustā turpinājām ceļu uz atlikto starta līniju, tā saucamo Plan B. Kā jau iepriekš minējām, ņemot vērā to, ka pēc starta vējš pavisam nolūza, sacensību organizatori pārcēla starta līniju par 300 jūras jūdzēm tālāk okeānā, līdz kurai visiem sacensību dalībniekiem tika ļauts motorēt. Turpinot ceļu uz startu, nesekmīgi mēģinājām noķert kādu zivtiņu pusdienām, turpinājām apgūt navigāciju ar Dirku, ka ari lasīt grāmatas un vingrot - ka teica Reinis, "kad cilvēki nonāk slēgtā telpā - tie lasa un 'kačājas’, nu tā kā cietumā". Pārcelto starta līniju (Plan B) varēja šķērsot no 4.augusta plkst.18.00 līdz 5.augusta plkst.18.00. Visu laiku čekojām laika prognozi un mēģinājām noteikt, kura bridi mums būtu visizdevīgāk startēt. Svinējām piektdienu un startu ar burgeriem pusdienas un ceptiem banāniem, pildītiem ar snikeru. Tā plkst.22:56:43 oficiāli šķērsojam starta līniju. Pirms mums bija paspējis startēt "Peter von Danzig" vai arī ka mūsu kapteinis Silards viņus sauc par "Peter Gonzales", bet šobrīd izskatās, ka viņi ir palikuši mums aiz muguras. Kapteinis Silards "burkšķ" ka neejam pēc Mercator zemeslodes projekcijā iezīmētā ģenerālā kursa, jo vējš pūš taisni purnā. Tāpēc kopš starta ejam halzējot ar vidējo ātrumu 6-7 knts. Savukārt vakara vaču PVN ir iespēja vērot zvaigžņu lietu, lūkoties uz mēness pielieto horizontu un pļāpāt par okeāna varenību un jūtamo spēku mēness ceļa pavadītiem.
Ar vienu vārdu sakot, pagaidām viss ir OK. Darām ko varam un lēnām burājam pārī okeānam. Mums sakarā ar plānu B, otro startu, distance nav vairāk WP. Ejam pa taisno uz finišu. Tagad sēžam bezvēja zonā, laika prognoze mainās katru reizi. Tagad izskatās, ka divas dienas būs austrumu vējš un tad griezīsies caur dienvidiem uz rietumiem. Silards
8.augusts Mūkam no Kanādas.
Pēdējās dienās, ielūkojoties kartē, beidzot ir parādījusies sajūta, ka attālināmies no Kanādas krasta, - kā teica kapteinis Silards "tā Kanāda ir kā tāda Polija, kas nekad nebeidzas, kad ar mašīnu brauc tai pāri uz Eiropu". 5.augustā burājam ar vidējo ātrumu ap 6 knts cieši pie 7-11 knts vēja. 6.augustā naktī manāmi uztraukts Arnolds pasauc Reini uz klāja un rāda ūdenī: “man gluči vai ūdens spīd?” (pirmā reizē redzot planktonu). Plkst. 8.30 no rīta ieslēdzām motoru un pēc kāda brīža arī "Robertu rūcēju" (ģeneratoru), jo aiz nepietiekamas elektrības atteica vēja rādītāji. Kamēr lādējām akumulatoru, Silards un Reinis mēģināja izdomāt, kā lai nokalibrē radītājus gaitā. Situāciju atrisināja iespēja "atgriezties pie rūpnīcas iestatījumiem", un pēc neilga laika sprīža jau atkal burājām pēc visiem "priboriem". Paralēli padarbinājām arī ūdens atsāļotāju, jo jau atkal izmantojām saulaino dienu un devāmies uz dušu. No ikdienišķiem notikumiem - pusdienojam Reiņa gaumē (viņam patīk novest komandu līdz asarām ar asiem ēdieniem), Laura veidoja burāšanas frizūras (franču bizītes) - nu jau tā ir uzpīta arī Artim, pēdējo reizi ēdam vakariņās svaigo gaļu - pārejam uz konserviem. Lēnām izsīkst svaigi augļi un dārzeņi - ik pa laikam revidējam krājumus un "izglābjam" kādu citronu vai apelsīnu pirms tie ir sapuvuši.
7.augusta naktī izmantojām iespēju padarboties forā un nomainījām Genoa1 uz Genoa2, jo vējš bija pieaudzis līdz 16 knts. Ap 11.00 pamanījām, ka trūkst otrās latas grotam. Izlēmām, ka jāmēģina to nomainīt gaitā, tāpēc vilkām mastā Reini. Izrādījās, ka saplīsusi latas kabata otrā galā, tāpēc Reiņa šūpošanās mastā nobeidzās bez panākumiem. 13.00 vilkām Genoa1 un pēc tam laidām lejā grotu, sašuvām kabatu un ielikām rezerves latu - grots augšā! Okeāns pretī paņēma "makgaivereni", Arnolds - šķiltavas. Tādi tie pirmdienu rīti pēc pilnmēnes nakts! Stabili ejam ar ātrumu virs 7 knts. Pēc pēdējās pieejamās informācijas (06.00 UTC 7-aug) esam trešie klasē un astotie kopvērtējumā! Turpinām uzturēt cīņas garu un draudzību ar vēju! 8.augusta agrā rītā lūzt vējš un parādās bieza, slapja migla. Lēni zvalstāmies pa viļņiem un gaidām laika prognozes piepildījumu, kura uz vakara pusi sola vēju.
Ar sveicieniem, R5 komanda
P.S. Komandas bezpredjels:
10.augusts Atlantijas okeāna vēji ka Latvijas ceļi - bedraini.
8.augustu pavadījām bezvejā, dreifējot viļņos ar ātrumu vien 0.6 – 3 knts, Atlantijas okeāns jau atkal pārsteidz! Nelaidām garām izdevību un devāmies peldē Atlantijas okeanā, ievērojot visus drošības pasākumus. Ūdens bija dzestrs, bet tas neapturēja nevienu peldētgribetāju, jo +15C – ir vidējā Latvijas vasaras ūdens temperatūra. Jūtamies kā vēja bedrē iekrituši līdz pašam vakaram, un vači atgādināja "enkuru vačus". Ap plkst. 9 mūs jau atkal apciemoja delfīni, pienākot pavisam tuvu pie jahtas un pat metot salto. Pašā vakarā uzvilkām Genoa1 un beidzot atsākām kustību!
9.augustā slīdējām uz priekšu ik pa laikam iekrītot kādā veja bedrē uz kādu stundu. Kopumā ārpus vačiem komanda pavada laiku, lasot uz jahtas atrastos maija žurnalus, spēlējot kārtis (nakts vačos sarkanā galvas lukturīša gaismā mācoties zolīti), dambreti un nododoties filosofiskajām sarunām. "Aisbergi kūst, pasaules okeāns paliek arvien lielāks un lielāks, līdz ar to paliek vairāk vietas, kur burāt - man patīk globalā sasilšana!" - vienā no sarunām secināja Reinis. "Parāk daudz cilveku. Mums vajag lielāku jahtu!" - konstatēja Ieva, meģinot izlavierēt pa salonu. Domas un Dirks priecē komandu, savstarpēji sarunājoties latviešu valodā: "Here is your coffee, Dirk!" "Paldies, Domas!" "Lūdzu, Dirk!". Nevaram saprast, vai leitis beļģi iemācijis, vai arī otrādi. Turpinām "cīnīties ar pārtiku" - utilizējam banānus, izcepjot banānu pankūkas, un "veicam jogurtu iznicināšanas misiju". Pirmo reizi posma laikā ēdām zupu - kapteinis Silards gatavo ne pa jokam!
Vakara un nakts vači izmanto iespēju izrādīt un izmēģināt savus slapjos kostīmus - pirmo reizi ir jāsturē lietū. Lietus gan ir patīkams, un gaiss ir ļoti silts. Nakti, veicot ahterklapi, Domas "demonstrē backflipu ar piezemēšanos džakuzi, pārbaudot, vai tur tiešām nav ūdens". Par laimi nav ne cietušo, ne traumu - tik smiekli un uzmodinātais kapteinis Silards, kurš šo nokomenteja ar "ja leitis uzvedīsies labi, nākamreiz džakuzi ieliesim ūdeni".
Pa nakti no masta nolūza atsaites stiprinājums, šobrīd domājam, kā novērst. 10.augusta rītā atkal zūd vējš, burājam vien ar 4 knts. Ak, tā Atlantija, ne par velti citi dēvē to par pasaules otro lielāko "dīķi"!
Pēc pēdējas pieejamās informacijas (plkst.07.00 UTC 10.augustaā) esam pirmie klasē un sestie kopvērtējumā! Laikam arī konkurenti nespēj izbēgt no vēja bedrēm. Artis no spoguļota okeāna vidus apsveic Rudolfu dzimšanas dienā. Priekā!
Ar sveicienu, R5 komanda
13.augusts Pusceļā
10.augustā dreifējām līdz pašam vakaram. Gaiss ir ļoti silts - laikapstākļi ir labvēlīgi drēbju mazgāšanai, ko kolektīvi arī veicām. Reliņos plīvo smaržīgas drēbes, un komandai rodas ideja dibināt jaunu uzņēmumu "spaniel@irve.com". Paralēli veicam nelielus remontdarbus, un Reinis novada takelēšanas darbnīcu - tagad forā kārtīgi coriņi buru piesiešanai. Ap plkst.20.00 jau atkal nojūk vēja rādītāji (tie bija sagājuši grīstē pirms dažām dienām). Pēc dažām stundām izdodas tos iedarbināt ar "maģisko pieskārienu", bet nav skaidrības, kas tieši ir par iemeslu šādai rādītāju uzvedībai. Ir aizdomas, ka vaina ir elektrības slēdžos un sadalē. Savukārt vējš joprojām ir ļoti mainīgs gan virzienā, gan ātrumā. Kā nakts vačā nosprieda Dirks: "Wind must be a woman because it doesn't know what it wants, what to do and where to go".
11.augusta rītā jau atkal niķojas vēja rādītāji - Reinim "ļoti patīk" pamosties ar šādām ziņām! Dažas stundas, ņemšanās ar slēdžiem un kontaktiem, un izskatās, ka vaina ir atrasta un pilnībā novērsta. Ceram, ka ar šo vēja rādītāju nedienas ari beigsies! Pēcpusdienā svinam "pusceļu" (aprēķinot pēc noietam jūras jūdzēm) - iemalkojam Halifaksas vīnu ar sieru, šokolādi un olīvām. Pilnai svētku sajūtai Jeļizavetas vačs parūpējās par rasolu, un par svētku rotājumiem kalpoja forā un augļu tiklā izkarinātas zeķes, kas uz žāvēšanos no reliņiem bija pārcēlušās uz iekštelpām.
Navigācijas stundas uz kartes praktizējamies orientēties navigācijas zīmēs Lamanša šaurumā, kur, pēc kapteiņa vārdiem, mūs sagaida Brīvības ielas cienīga satiksme. Tāpat arī apgūstam pamatus meteoroloģijā - nu jau saprotam, kā atmosfēras spiediena maiņas iespaido mūsu bezvēja situāciju. Nakts vačā Team A un Baby vačs nodevās okeāna faunas pētniecībai, kad zobu tīrīšanai skaistumu piedeva "okeāna jāņtārpiņi" jeb planktons, kas tumsā spīdēja izlietnē. Tālākie pētījumi aizveda arī uz tualeti, kur tika novērota planktona spožā rotācija vienlaicīgi ar ūdens nolaišanu.
12.augustā Ieva, iedvesmojoties no Reiņa aizvakardienas darbnīcas un bezvēja garlaicības, notakelēja visus uz jahtas atrodamos galus, kamēr pārējā komanda turpināja pilnveidot savas intelektuālās spējas, apgūstot visu uz klāja atrodamo lasāmvielu, kas pārsvarā ir aprīļa un maija žurnāli - paldies R1 komandai par to sagādāšanu!
Vakarpuse beidzot izlietne nespējā vairs panest mūsu vienaldzīgo attieksmi pret to, tādēļ tā aizdambējās. Tas gan neliedz mums svinēt ar Arta atnestajam cidoniju un dzērveņu sukādēm to, ka līdz finišam ir palikušas mazāk kā 1000 jūdzes. Tātad svētki katru dienu! Vienlaicīgi ar šo notikumu ir beidzot pacelies ari vējš, un jahta 13 dienu laika pirmo reizi ieskrienas līdz 10 mezgliem. Komandas kopējos izklaides vakarus filmu un seriālu veidola vel arvien tikai plānojam. Izskatās, ka uz borta nav savākušies kinomāni un popkorna cienītāji.
Turam kursu uz finiša līniju un mēģinām ko sarunāt ar niķīgo Atlantijas vēju!
Priekā, R5 komnda
15.augusts Skrienam uz finišu
51.14'N/21.23'W tieši šī ir Spaniel atrašanās vieta 2017.gada 14.augustā plkst.14.00UTC - skrienam uz finišu! Kopš 13.augusta stabili ejam ar bakštagas vēju ar vidējo ātrumu 8.35 mezgli. Agrajā rīta vača Arnolds uzstādīja ātruma rekordu - 12.1 mezgli, ko pārējie vači ļoti cītīgi cenšas pārspēt. Un ne bez panākumiem - Team A ar Ievu pie vadības pults nākamajā nakti sasniedza tādu pašu ātrumu. Mazāk pieredzējuši komandas daļa apguva mākslu stūrēt pa viļņiem - beidzot noķērām kaifīgo sajūtu, ka esam okeānā. Vissajūsminātākie komandas biedri devās uz foru, lai iemūžinātu okeāna daiļumu un vēl spilgtāk sajustu tā varenību. Pēcpusdienā turpinājām mācīties navigāciju un nu jau esam apguvuši gandrīz visas nepieciešamās teorētiskās zināšanas, lai sāktu praktiski darboties ar sekstantu (ierīce, ko jūrnieki izmantoja navigācijai pirms GPS), kā arī atsvaidzinājuši savas algebras nezināšanas, cenšoties pārveidot laika minūtes uz loka minūtēm, kas izradās cietāks rieksts, nekā pirmajā mirkli izklausās.
Cicy vača Domas uzņēmās iniciatīvu sagādāt komandai vakariņas - tradicionālās lietuviešu kartupeļu pankūkas ar bekona mērci. Sanāca absolūti kā restorānā - ļoti gardi, ļoti ilgi un par maz. Pabarot desmit cilvēku komandu nav tas vieglākais uzdevums! Meitenes kompensējot priecēja komandu ar "skudru pūzni", ko sataisīja no atrastajiem selgas cepumu krājumiem un karamelizētā iebiezinātā piena. Sanāca garš vakars! Naktī, kad mēness bija noslēpies aiz mākoņiem, Baby vačam par apgaismojumu ap jahtu šķeltajā ūdenī un arī tālumā plīstošajās viļņu galotnēs rūpējās komandas jau iemīļotie okeāna mazie iemītnieki - zaļgani spīguļojošais planktons, tikai šoreiz milzīgos daudzumos. Skats vienreizējs!
14.augusta turpinām skriet uz priekšu un nododamies ikdienas nodarbēm. Laikapstākļi ir ļoti mainīgi - tikko uzvelc peldkostīmu cerībā noķert D vitamīnu, tā saulīte paslēpjas aiz tumša mākoņa un debesis sagādā dabisko dušu. Nopietnākiem negaisiem, kas manāmi pamalē, gan veiksmīgi ar vidējo ātrumu 9 mezgli skrienam garām. Liekam likmes, pēc cik dienām, stundām un minūtēm šķērsosim finiša līniju un turam īkšķus par pieņemtajiem stratēģiskajiem lēmumiem.
Ar vējainiem sveicieniem, R5 komanda
16.augusts Viss ir slapjš.
Plkst.12.30 UTC navigācijas iekārtas rāda, ka līdz finiša līnijai ir atlikušas vien 315 jj., bet par visu pēc kārtas.
Jau likās, ka par 14.augusta notikumiem viss atstāstīts, bet vakars izrādījas notikumiem bagāts. Pirmkārt, pēcpusdienā konstatējām, ka ir aizdambējusies tualete. Veicot zināmas mahinācijas (paldies, Reini!), pēc dažām stundām tualete jau atkal bija lietojama. Nedaudz vēlāk pamanījām, ka no grota jau atkal sprūk arā lata, šoreiz trešā. Lai to pavisam nepazaudetu, vēl dienas gaismai esot, vilkām grotu lejā un kārtīgi nostiprinājām to kabatā. Vakaru pavadījām romantiskā gaisotnē, jo esam pārgājuši uz elektrības taupibas režīmu - mēģinājām atpazīt savus komandas biedrus salona tumsā.
15.augusta pēcpusdienā strauji palielinājās vēja ātrums, brīžiem iepūšot līdz 30-35 kts. Ik pa brīdim lija lietus. Pārbaudījām slapjo kostīmu izturību. Viļņi svaida un gāž jahtu, stūrēšana prasa iesvīšanu. Sākumā nomainājām Genoa 1 uz Genoa 2. Plkst.16.25 ieņāmām pirmo rēvi, bet vēl pēc stundas Genoa2 saplīsa apakšējā mala - nomainījām to uz foku 7. Pēc plkst. 20.00 likās, ka Spaniel ir piesējusies kāda liela zivs, izrādījās, ka tā bija Genoa 1, kas bija piesieta forā pie reliņiem kreisajā pusē. Vilkām Genoa 1 iekšā, bet reliņi jau bija cietuši. Velkot buras caur lūku forā iekšā, sanāca saslapināt labās puses kojas. Papildus labā foras lūkas blīve neturas vietā un rezultātā laiž ūdeni - dodam iespēju fora gulētājiem izbaudit SPA-(niel) procedūras sāls vannas un ūdens gultas apvienojumā. No pusdeviņiem ejam tikai ar grotu, vidējais ātrums 8 kts. Tumšs, slapjš, ēdam griķus, meginājām atpūsties. Stūrmaņi ik pa brīdim ķēra kādu vilni sejā.
Ap plkst. 23.00 vējš sāka jau lēnām pierimt. Ap 02.00 naktī viss vēl joprojām slapjš.16.augusta rītā vilkām augšā poli, vēlāk izlaidām arī pirmo rēvi. Cik slapjš mums šeit viss ir, tik emocijām sauss reports. Artis no nemierīgā okeāna apsveic Matīsu dzimšanas dienā.
Prieka, R5 komanda
17.augusts Labrīt Latvija,
Esam iegajusi finiša taisnē. Vakardiena bija mierīga, no sākuma gājam ar Poļu foku, vēlāk uzvilkām Pergamentu. Pēc mūsu datiem līdz finišam vēl ir 190 j.j. Tāpēc gribētu legt atsūtīt, kā sokas mūsu konkurentiem pēc YB datiem.
18.augusts
19.30 Pa telefonu kapteinis Silards Kamargrauzis:
Esam Plimutā un nupat tikai kā labi nodušojušies. Komanda jūtas lieliski, bet ar nožēlu par reisa nobeigumu. Pieplēsto pa šuvi genu jau atdevām remontā, arī fora kurvja remontu esam ievirzījuši pie vietējiem metālistiem un apsveram, vai veikt pagaidu vai pilnu remontu. Notrūkušo topenanti jau nomainījām, vecā bija notrūkusi kkur masta vidū, ne uz topa skrituļa, kā Reinis kārtējo reizi uzbraucot topā konstatēja. Stāvēsim Plimutā vismaz līdz 21.augustam.
20.augusts Pāri okeānam citi okeāni būs!
Jā, jā - tieši šādas ir komandas pēcfiniša emocijas. Finiša līniju šķērsojām 18.augusta rītā plkst. 04.06 UTC, visiem komandas biedriem simboliski uzliekot roku uz stūres. Pirmsfiniša dienu aizvadījām relativi mierīgos laika apstākļos salīdzinājumā ar iepriekšējām dienām. Ļoti cītīgi mēģinājām izrēķināt un saprast, cik tālu vai tuvu ir mūsu sāncenši un vēl maksimāli piedzīt pēdējās jūras jūdzes, gājām ar vidējo ātrumu 8.5-8.7 kts. Ap pusdienlaiku bākās beidzās saldūdens, bet mums joprojām bija vēl pamatīgi dzeramā ūdens krājumi. 16:30 ieskanējās līksmais sauciens "ZEME!", kad uz horizonta jau varēja saskatīt Scully salas. Ievērojami palielinājās satiksme, tā ka stūrmaņiem bija ļoti uzmanīgi jāskatās apkārt un jālavierē pārējo jūras satiksmes dalībnieku starpā. Vakara tumsā, ejot gar krastu, pat sanāca vērot uguņošanu - lieliska sagaidīšana, Eiropa!
Pēc finišēšanas izbaudījām brinumskaisto rītu, saullēktu, iemūžinājām so īpašo dzīves brīdi fotogrāfijās un pēc vēl divu stundu burāšanas jau bijām Plymouth marinā. Dienas pirmo daļu veltījām jahtas vizuali-sadzīviskā stāvokļa uzlabošanai. Kārtīgi iztīrījām, izžāvējam un izvēdinājām jahtu, sakārtojām buras un galus, veicām pārtikas revīziju, ka arī primāros remontdarbus. Vēlāk izbaudījām marinas karstās dušas un devāmies dzīvē.
Pilsēta lepojas ar tās vairākām marinām, desmitiem lielākiem un mazākiem bāriem un restorāniem, kas paslēpušies pilsētas šaurajās ielās un bagātu jūrniecības vēsturi. Pēc Hildas vārdiem "Plimuta ir diezgan naiss pilsēta, kur piestāt pēc okeāna šķērsošanas." Daudz historiskas ēkas un dzīvelīgs vaterfronts. No tuvākā bāra var tikt atgādāts majās ar tačku, ko mūsu komanda parsteidzošā kartā veiksmīgi pielieto.
Pirmās dienas vakarā vien nedaudz apskatījām pilsētu un devāmies atpakaļ, lai svinētu uz jahtas. Kā teica kapteinis Silards "Pasēdēsim, parunāsimies, būs ko viens otram pastāstīt - tomēr sen nebūsim redzējušies". Tā arī aizvadījām vakaru sarunās ģimenes atmosfērā. Plānojam pavadīt Plymouth vairākas dienas, tad jau redzēs, varbūt sanāks apskatīties kādus dabas brīnumus arī ārpus pilsētas! Visi sacensību dalībnieki vēl nav finišējuši, tāpēc par rezultātiem vēl nevar simtprocentīgi spriest. Pēc visu dalībnieku finiša tiks vēlreiz pārrēķināti un publicēti sacensību rezultāti.
Svinam dzīvi, R6 komanda
P.S. "Laba zāle, rozā debess, ejo-ejo-Latvija! Tiri-piri-Spaniel!" Vai tik Atlantijas sķērsošanas laikā nav tapis jauns Spaniel sauklis?
24.augusts Inglaterra
(R5 divainā ģimenīte iekaro Anglijas Rietumus.) Baguette, croisent, merci beaucoup - Francija, mēs nākam!
Viesmīlīgajā Plimutā pavadījām piecas ar pusi dienas - pie tam paspējām veikt nepieciešamos remontdarbus un nu jau turam kursu uz Francijas Šerbūru. 19.augusta devāmies apskatīt Plimutu dienas gaismā - klīdām pa tās vecpilsētas ieliņām, devāmies pastaigā pa krastmalu, apmeklējām bāku, bet vakarā turpinājām ballēties. Paralēli radas doma, ka varētu iznomāt mašīnas un doties apskatīt Stonhendžu, ko katrs no mums simtiem reižu dzirdējis un redzējis windows darba galda attēlā. Svetdien visu dienu lija lietus - ideāli laika apstākļi veļas mazgāšanai, neko citu pavisam negribējās darīt. Pēcpusdienā atvadījāmies un iesēdinājām taksometrā Arti un Arnoldu, kas steidza atpakaļ uz mājām - esam palikuši vien astoņi! Vēlāk devāmies uz pirti un baseinu - totāla relaksācija. Noslēdzām vakaru ar īstu steiku amerikāņu gaumē
Pēc lietainas svētdienas pirmdiena 21.augusts izdevās negaidīti vasarīga un saulaina. No rīta meitenes devās šopingā uz pilsētas komerciālo rajonu. Pēcpusdienā bijām plānojuši laist uz Stonhendžu, bet Lielbritānijas birokrātijas dēļ pie mašīnām netikām. Tā kā piknika grozs jau bija salikts, ilgi nebēdājām un devāmies piknikā pie bākas, no kuras paveras satriecošs skats uz līci, kalniem, pilsētu un marīnu. Ēdienkartes galvenā sastāvdaļa - Halifaksā pirktās Riga Gold šprotes. Atpakaļceļā turpinājām jau vakardien uzsāktās ūdensprocedūras, tikai šoreiz atspirdzinoši vēsajā jūrā, nevis baseinā.
22.augustā mašīnas bija rokā jau no paāa rīta un varējām skriet ģimenes izbraukumā uz Stonhendžu. Reinis un Silards veiksmīgi pārslēdzās uz kreisās puses satiksmi un lieliski tika galā ar transporta līdzekļu vadīšanu, ko nevar teikt par pasažieriem, kuriem ik pa brīdim sarāvās seja no "pa nepareizo pusi" pretīm braucošajām mašīnām. Turpinot izbaudīt angļu kultūru, ceļmalā vēl piestājām ieturēt brokastis amerikāņu bistro. Divas stundas ceļā un bijām pie sofisticēti prehistorisko ancestoru kulta lokācijas monumenta ieejas, t.i. Stonhendžas. Godīgi samaksājām ieejas maksu un ar autobusu devāmies vēl divus kilometrus tieši līdz monumentam. Kopā ar turistu pūli apbrīnojām un bildējam monumentu, kuram tuvāk par 5 metriem turisti gan netiek laisti klāt. Monuments kūlīgs, bet sagaidījām ko vairāk - pietrūka masums un monumentālisms.
Tālāk devāmies pa Anglijas šaurajām ieliņām un šosejiņām uz Plimutas pusi, pa ceļam meklējot kādu jauku vietu piknikam. Ik pa laikam radas sajūta, ka braucam pa labirintu, jo ielas bija vien pusotra auto platumā, tam malās esot divarpus metru augstam dzīvžogam - loti romantiski un nedaudz ekstrēmi. Baudījām arī klasiskos Lielbritānijas skatus - pakalnus, aitas, šarmantas mazpilsetas, "Smalka stila" atmosfēra.
Piknikam izvēlējāmies vietu Exmoor dabas parkā, cerībā ieēst atlikušās šprotes, vērojot saulrietu. Ideja daļēji izgāzās, jo pie kalna kores, no kuras varetu vērot saules atvadas jūrā, mēs tā arī galu gala netikām. No sākuma devāmies it kā nevainīgā pārgājienā, ceļam mūs vedod uz kādu mistisku baznīcu mums nezināmā attālumā, taču rezultātā kādus 2 km pavadījām kāpjot kalnā, kas bija noaudzis ar brīnumainu mežu, kurā auga milzīgi rododendri un tūjas burinieka masta resnumā. Tā kā kāpiens nebija no vieglajiem, ik pa brīdim apšaubījām, vai baznīcas meklējumi ir tiešām tā vērti (vai mūsu grēki ir pietiekami lieli), taču kas iesākts - jāpabeidz, un musu pūliņi tiešām tika attaisnoti. Nonākot galā, mums pavērās sirreals skats ar strautu, kura malā praktiski nekurienes vidū slējās neliela baznīca, kas uzcelta sensenajā 1280.gadā. Ar milzīgu interesi aplūkojām arī tai blakus esošo nelielo kapsētu un tad devāmies pelnītās pusdienās un uz tilta pāri strautam ejot apbrīnot vietas skaistumu. Atpakaļceļs mums sanāca teju pa pilnīgu tumsu, un ņemot verā to, ka tumsā mežs izskatījās pa taisno no šausmu filmas, daži no mums nepalaidā garām iespēju citus pabaidīt.
23.augustā bija paredzēts doties prom no Plimutas. Pabeidzām visus darbus, kārtējo reizi sakārtojām jahtu (tai ir fantastiskas spējas ātri palikt netīrai) un ap plkst. pieciem pametām Plimutas marīnu. Uz neilga pārbrauciena laiku organizējām vačus pa 3 stundam. Meitenes aktīvi darbojās grota uzvilkšanā, kā arī Reiņa uzraudzībā patstāvīgi uzvilka poli. No sākuma gājām ar ātrumu 9 mezgli, bet reizē ar vēju tas tiecās sarukt.
Nākamas ziņas sūtīsim no franču zemes taipus Lamanšam, R5 komanda
28.augusts
Bonjour, fromage et croissaint jeb Francija, mēs esam klāt!
24.augustā ap pusdienlaiku bijām ienākuši Šerburas marinā, bet tikām sagaidīti jau dažas jūdzes pirms marinas, kad mūs pa rāciju uzrunāja Francijas jūras drošības dienests un, piebraucot pie Spaniel ar dingiju, nāca ciemos uz borta, lai pārliecinātos, ka visi cilvēki un dokumenti ir kārtibā. Īsi pirms piestāšanas paspējām nedaudz padarboties ar sekstantu, ko mums ļoti laipni nodemonstrēja Dirks. Atgādināsim, ka sekstants ir ierīce, ko izmantoja navigācijai pirms bija pieejams GPS. Vakarā devāmies atvadu vakariņās franču gaumē, jo šis bija kapteiņa Silarda pēdējais vakars uz jahtas.
25.augusta rītā atvadījāmies no kapteiņa Silarda un ar mašīnu devāmies uz slaveno Mont Saint Michael, kas ir 170 km no Šerburas. Līdzīgi kā Fundy līcī arī Saint Michael līcī ir vērojami ļoti iespaidīgi paisumi un bēgumi. Vēl jo vairāk šī vieta ir iekļauta UNESCO mantojuma sarakstā, pirms daudziem gadsimtiem līča sala uzbūvēta klostera un pilsētiņas dēļ. Šī ir ļoti turistiska vieta, ko ik gadu apmeklē miljoni cilveku, bet neskatoties uz to, mums ļoti patika gan gleznaini skati, gan arhitektura un atmosfēra!
Atpakaļceļā braucām gar krastu, izbaudot Francijas piekrates šarmantas pilsētiņas un ciematiņus caur mašīnas logu. 26.augustā izpētījām Šerburu: kāpām kalnā, lai apskatītu Šerburu no augšas, ielūkojām slaveno Šerburas lietussargu veikaliņu, izstaigājām vecpilsētu un apmeklējām vietējo okeāna muzeju, kurā ir apskatāmi gan akvāriji, gan atomzemudens laiva, gan Titānika instalācijas un simulācija. Laimīgi un noguruši ap plkst. 21.00 pametām marīnu un devāmies nakts pārbraucienā uz Honfleur - nelielu ostiņu pretīm Le Havre, ko bija ieteicis Dirks. Laiks bija pavisam mierīgs, vēja ātrums brāzmās sasniedza pat 2,5 kts, tāpēc visu nakti nomotorējām.
27.augustā plkst. 07.38 šķērsojām Grinvičas meridiānu. Ap pusdienlaiku divreiz mēģinājām tikt līdz marinas slūžām, abas reizes iestrēgām, jo bija par seklu. Kādu stundiņu gaidījām vairāk ūdens - ar trešo reizi tikām marinā!
Neskatoties uz to, ka ir augusta beigas, ir tik saulains un silts laiks, ka pat atradām pielietojumu "ahtera nojumītei", kas netika vilkta ārā jau kādu labu laiku. Honfleur plānojam pavadīt divas naktis, bet vairāk par pilsētu un Spaniel komandas emocijām jau nakamajās ziņās.
Ar saulainiem sveicieniem, R5 komanda
1.septembris
Honfleur, kā jau ierasts, sagaidīja mūs ar dzīvelīgo vaterfrontu, simtiem bāru un restorānu, suvenīru veikaliņiem un citām izklaides iespējām. Pilsēta totāli zied šī vārda tiešā un pārnestā nozīmē, puķes ir absolūti visur - uz palodzēm un lukturiem, balkoniem un terasēm, parkos un ielas malās, tie rotā žogus, durvis, jumtus un galdus! Ne velti pilsētas nosaukums tulkojas ka "zieds".
Pēc divām saulaini siltām dienām ko pavadījām Honfleur, 29.augusta rītā devāmies prom. Izmantojot high water, jo vēlme iestrēgt piekrastes smiltīs mums bija zudusi pilnībā, apmēram astoņos no rīta pametām ostu un devāmies Senas upē. Pēc plāna Havra mūs gaidīja tikai trijos dienā, tāpēc ar motoru tukšgaitā, ļaujoties straumei, lēnām dreifējām lejup pa upi un pēc tam starp diviem farvāteriem. Pavadījam dienu sauļojoties un peldoties, daži no redzētajiem foto ir no mūsu tās dienas izpriecām.
Le Havra sagaidīja fantastistiski ar diviem dingijiem eskortējot visus, kas ienāk ostā, personālu uz piestātnes un liason oficieriem, kas gatavi palīdzēt. Nu jau pēc trijām pilnām dienām Havrā var teikt, ka pilsēta ir apskatīta pilnībā. Kam tūre pa muzejiem, kas dodas no rītiem skriet organizētajā mini maratonā, kas laiskojas un sāk izbaudīt dienu tikai pēcpusdienā, nav svarīgi, visi dabū ko īpašu un speciālu šajā pilsetā.
Bet nevar tikai par labo. Diemžēl pilsēta par labām dušām un tualetēm nav parūpējusies. Toi toi ir tālu, to tieksme būt atvērtiem ir reta. Dušas nodrošinštas vietējā sporta centra laikos, kad īsti jūras vilki vai nu guļ, vai vēl nav pamodušies. Par laimi, tuvumā ir baseins, kas visiem RDV dalībniekiem ir par brīvu un ko aktivi izmantojam dušām un relaksācijai.
Šodien devāmies komandu paradē ap marīnu kurā stāvam. Par laimi laiks noskaidrojās, un, citejot pilsetas mēru "vajag sauli, būs saule". Apbalvosanas ceremonija bija pārsteigumu pilna un pārsteidza mūs gan labā, gan sliktā ziņa. Diemžēl, pēc mistiskajiem pārreķiniem, kurus saprot tikai STI, esam noslīdējuši C/D klasē uz 4. vietu, un par to nekādu balvu mums nedeva. Bet liels bet, - par mūsu ieguldījumu sakaros un komunikāciju starp kuģiem sacensību laikā (Spaniel bija "stand-by race communications ship") tikām pie šķīvīša par palīdzību. Un vislielākais pārsteigums sekoja pašas apbalvošanas ceremonijas beigās, kad sacensību priekšnieks, pēc garām runām par valstu sadraudzības veicināšanu un internacionālās burāšanas kopienas stiprināšanu, izsauca mūs uz skatuvi un pasniedza visiespaidīgāko iespējamo balvu šajā regatē - The Friendship Trophy. Tiem, kas nezina, visi kugi, kas piedalās regatē, pēc katra posma nobalso par draudzīgāko, komunikatīvāko un labāko atmosfēru radošo kuģi/komandu. Visas regates beigās vienam kuģim tiek piešķirta šī īpašā balva, kuras žurija ir bijusi tikai citi burātaji un kapteiņi.
Personīgi (jā, šo tiešām raksta Reinis), nekad neesmu juties tik emocionāli pacilāts un pārsteigts Tall Ship’s Races laikā. Šī ir ļoti īpaša balva gan man, gan komandām, kas burājušas šajā piedzīvojumiem pilnajā regatē, balva, kur līdz šim nekad nav bijusi Spaniel īpašumā. Ar lielu šampanieša pudeli un balvu apceļojām tuvumā stāvošās jahtas un kuģus, jo bija pārliecība, ka viņi ir tie, kas atnesa mums šo pagodinājumu.
Nu izbaudam Crew party, gaidām jaunos komandas dalībniekus un sastādam ēdienkarti nākamajam posmam. Rīt jau dosimies uz veikaliem, pakosim jahtu. Svētdienas rītā paredzēta buru parāde un tad jau vedīsim jahtu uz ziemeliem, uz Helgolandi.
Spaniel and crew, Over and out
Boston - Pictou - Qubec
21.jūnijs
Labrīt visiem mūsu pirmsiziešanas rītā! Esam modušies plkst.05:00 un plānojam atdot galus plkst.07:00. Sāksim ar degvielas uzpildi, bet tad dodamies uz startu, kas no esošās ostas (42*21N 71*02W) ir 32 jūdžu attālumā. Aizvakar uzņēmām veselu pulku vietējo latviešu, kuri nāca ciemos pie mums. Kopa ar lielākiem un mazākiem viesu skaits bija ap 20, kas bija patīkams pārsteigums. Pēc mūsu tikšanās vakar mūs lutināja ar svaigiem piena produktiem - kefīru, biezpieniņu, skābo krējumu un dillītēm. Kā arī saņēmām jaukas pastkartes no bērniem, kuras mums atnesa Agnese, zināma Latvijā iepriekš kā mūziķe Agnese Barone. Mīļš paldies visas komandas vārdā! Tikām vēl pie papildus maizītes un arī vietējiem dzērieniem! Pateicamies par jūsu draudzīgumu un laipnību!
Vakar arī notika kapteiņu brīfēšana. Kur uzzinājām, ka, iespējams, mazajiem kuģiem apvienojoties, Kanādā varēsim iziet muitas procedūru nedaudz ātrāk un citā pilsētā nekā paredzēts sākotnēji, t.i., 29.jūnijā tā ir stingri pieteikta Pictou, bet paredzam, ka sasniegtu to krietni ātrāk un šādā gadījumā mums būtu nepieciešams stāvēt uz enkura. Mazās jahtas vienojās mēģināt iziet muitas procedūru ātrāk Haweksbury pilsētā 26.jūnijā. Ziņosim par sekmēm, .... turpinājums sekos, diemžēl, līdz iziešanai visu uzrakstīt par vakardienu nepaspēju, bet vēl sekos info par Emīla sveikšanu vārda dienā un Reiņa iesvētīšanu.
22.jūnijs
20:10 UTC 42°39N / 70°28W. Spaniel ar R4 komandu uz klaja ir ieradies noliktajā starta vietā un jaunā komanda apgūst stūrēšanu, vinčas, buru pacelšanu un nolaišanu, halzes maiņas un aprod ar jaunajiem apstākļiem un vaču sistēmu. Starts nolikts pēc apm. 2 stundām. B, C un D klasei tas būs 22:30 UTC. Plānota distance 440 nm un prognozes sola brīvus vējus, kas pakāpeniski pieaugs līdz 25 kts svētdienai. Meteorologi lietoja vārdus JetStreem un rādīja skaistas bildes, kurās redzams kā brīvības gaiss no ASV plūst uz Eiropu. Izskatās, ka sacīkste būs īsa un ātra arī lēnākajiem dalībniekiem, jo vēja pastiprināšanas nāk no dienvidiem. Esam gatavi uzsākt mūsu sprintu uz Kanādu, kur mūs visticamāk sagaida birokrātijas maratons. Visai formu čupai, ko esam aizpildījuši pietrūkst tikai Lielforma, vai aizpildītas pārejās. Kanādieši gan atteicās pieņemt mūsu vēlmi borta dzīvnieku formā reģistrēt "bunch of party animals". Turiet īkšķus, centīsimies likt kaut ko pretim spinākeristiem, bet visticamāk tas būs ļoti grūti. Bākas esam pārlējuši, lai maksimāli atkantētu jahtu gaidāmajā vienas halzes sprintā.
Ar patiesu prieku atceramies viesmīlīgo Bostonas LO Pam, kura par mums rūpējās visas dienas, ka arī Bostonas latviešu viesošanos un viņu sarūpētos pašceptos siltos maizes klaipus un bērnu zīmējumus. Bostona no jūras izskatās satriecoši skaisti, skatu izbaudījām pat 2 reizes, jo no rīta apmeklējam ari Mystic Marina degvielas uzpildes staciju un tad vieni no pirmajiem kopā Alexander Humbolt izgājām jūrā.
Jūra viegli līgojas, pūš 12 kts SW, Līgo Līgo,
P.S. Loti ceram ieraudzīt kādu vali, kuri tieši starta rajona parasti tusējot. Captains breefing –ā atkārtoti uzsvēra, ka vaļus sabraukt ir stingri aizliegts pat sacensību dalībniekiem.
23.jūnijs
04:25 UTC Ejam ar bakštagu, pilnās burās ar kursa uz WP1. SOG = 7 kts. Naktī uz brīdi lokali nolūza vējš. Pēc prognozes priekšā gaidāms šovakar līdz 25 kts. Ludzu atsūtiet ziņas par konkurentiem, īpaši par C un D klasi. Visi izslēguši AIS, redzu tikai A klasi. Eagle lido neizskaidrojami ātri.
24.jūnijs
: Uz jautājumu, kā notika stūres troses vadības zaudējums, kapteinis Ivo atbildēja: Nezinu, laikam tāpēc, ka nebija pirms tam mainīta. Pēc 3h izmisīgiem mēģinājumiem izņemt skrituli pie stūres, lai uzliktu kaut kādu veco stūres trosi (kas ari jau ir stipri padilusi) atradām līdzīgu nešpleisētu trosi, kas iet cauri un tad pa 1h uztaisījām jaunu. Labi, ka kastē atradās viens troses saspiedējs (gan mazāka diametra trosei). Nu nevar tā uzbūvēt, ka pēc tam gaitā nevar saremontēt. Kāpēc, piemēram, arā sitamās skrūves nevar izsist no ārpuses? Vajag pārdomāt šādas avārijas un turēt neaizskaramu remontkomplektu. Cepuri nost Reinim, tak viņš to jau bija darijis, tad gāja vieglāk.
Pēc WP1 ir tāda migla, ka neko neredz un ir ļoti auksts. Drošības pēc norēvējamies, iespējams, palaidām pārējos priekšā. Ejam tikai pēc radara ar apmēram 10 kts. Blakus mums tagad ir Rona, mēs viņu radarā redzam, viņi mūs nē. Bet nu sasaucot pa radio vienojamies, ka brauksim uzmanīgi ;), viņi jau mums vienreiz nogrieza ceļu. Vējš 25-28 kts, sāns, pēc prognozes sanāca, ka varētu vēl likt klāt lidz 30. Uz nakti palikt pilnās buras pie šāda vēja īsti negribējās. Paliks gaišs un ja iestāsies vēja samazinājums, liksim kaut ko lielāku.
27. jūnijs
20:50 UTC. Pēc finiša Spaniel 2 naktis pavadīja port Hawkesbery un komanda izmantoja iespēju doties ekskursija pa tuvējām vietām, līdz pilsētiņai ar nosaukumu Baddock, kur dzimis telefona izgudrotājs Bells. Šorīt trīs jahtu grupa - Geronimo, Spaniel un Regina Germania stingra loča pavadība devās caur port Hastings slūžām ar domu meklēt nākamās naktsmājas ceļā uz Pictou. Varējām iemūžināt loča noņemšanas manevru no Geronimo un justies bezgala svarīgi un lieli.
Pēc neilgām pārdomām un mēģinājuma apmeklēt Havre Boucher līcīti, izvēle krita pa labu krabju un tunču zvejnieku ostiņai ar zīmīgu nosaukumu Ballantynes Cove. Geronimo gan beigās pārdomāja un devās Pictou virzienā, neskatoties uz iepriecinošām ziņām no PVD, ka ieiet Pictou drīkstot, bet drošības apsvērumu dēļ nokāpt krastā drīkstēšot tikai 29.jūnijā. Mēs neesam vienīgie kam visi šie Kanādas pārspīlējumi nu jau vairs neizraisa smaidu, bet gan vairāk jautājumu - kas būs nākamais, ko izdomās? Tad nu saprotot, ka mūs ne pārāk Pictou grib redzēt, izmantojot Regina Gernania kā izlūku (viņiem iegrime 0,5m mazāka) ieslīdējām Ballantynes Cove, dziļuma merītājam rādot apaļu nulli (pie zema ūdens).
Vietējie gan mūs painformēja, ka ilgāk par 08:00 nākamajā rīta palikt nedrīkstam, jo atgriežas krabju zvejnieki Komandas daļa, kuri to vēlējas, varēja ostu apskatīt no masta augšas un tagad devās izpētīt vietējās kalnu takas, kas minētas Lonely Planet ceļvedī.
Rīt dosimies tālāk Pictou virzienā, kur īsti vēl nezinām - no plan no stress.
30.jūnijs
Labrīt no Pictou! Lieliski aizvadījām laiku Ballentyne's Cove un pa jaunam sadraudzējamies ar “Regina Germania” komandu. Pastaigas laika apskatījām vietējo bāku un izbaudījām dabu - purvainus skuju mežus, kas tik loti atgādināja Latvijas dabu. Uz takām gājējiem ļoti uzstājīgi uzbruka pipara lieluma ērces, tāpēc pirms kāpšanas uz klāja visiem gājējiem tika veikta ērču kontrole. Ja ticēt Lauras endomondo fiksētajam, tad kopa tika noieti 12 km.
Kā jau iepriekš minēts, nākamajā rīta devāmies virziena uz Pictou, lai atbrīvotu vietu zvejnieku laivām. Plkst. četros nostājamies uz enkura un devāmies peldē kopā ar PVD un medūzām, bet plkst. septiņos jau tuvojamies Pictou ostai. Pictou piestātnes izrādījās ārkārtīgi nepiemērotas Spaniel, tāpēc piestājām bortā Geronimo, izgājām security un devāmies krasta izpēte - atradām dušas, bārus un, protams, wifi.
29.jūnija plkst. 5 no rīta atdevām galus, lai izlaistu “Geronimo”. Līdz ar to, ka baigie plāni nebija, izdomājām aizvest Ilonu un Lauru uz Prince Edward island, viņas ir ieplānojušas pamest “Spaniel”. Plkst. 10.10 ierādāmies Wood Islands, taču iespējas piestāt krastā nebija iegrimes dēļ, tāpēc nostopējām vietējo zvejnieku laivu un nodeleģējām tiem nogādāt meitenes uz krastu. Atvadām diemžēl laika nebija un jūs - Ilona un Laura - mums jau pietrūkstat! 9 cilvēku sastāva R4 komanda devās atpakaļ uz Pictou. Pa ceļam veicam sail training, visi gribētāji, piesprādzēti pie bomja, tika izvēdināti un izpeldināti aiz borta. Uz plkst. pieciem jau tuvojāmies Pictou. Izmetām enkuru, paturot redzes loka “Gulden Leeuw”, jo plānojam piestāt viņiem bortā pretēji skaisti saplānotajam un nereālajam Pictou berthing plan. Laiku izmantojām lietderīgi un saremontējam klāja gaismu. Jau plkst. 20.30 stāvam “Gulden Leeuw” bortā. Elektrības no krasta nav – tāpēc esam pieslēgušies pie “Gulden Leeuw” ģeneratora. Dzeramā ūdens pieslēguma krastā pašlaik arī nav… Toties ir jau izslavētais un TĀ piegriezušais SECURITY! Toties esam pareizajā mola pusē – aizvējā piesegti no viļņiem un vēja.
Šodien nesteidzoties pamodāmies un brokastojam. Āra līst - tipiski jūnija laika apstākļi. Gaidām mums iedalīto liaison oficieri un mēģinām saplānot laiku, ko pavadīsim Pictou. Paralēli Līga atrada paciņu ar ēdienkaršu lapiņām, kurās bija sarakstīti visgaršīgākie ēdieni (laimīgie R2 un R3). Uz paciņas gan ar skaidru Ilonas rokrakstu bija uzrakstīts "neizmantot R4 reisā". Atvaino, Ilona, bet sākot ar šodienu plānojam ēdināšanu arī pēc šīm ēdienkartēm.
5.jūlijs
Labrīt! R4 komanda jau vairākas dienas turpina baudīt saulīti un zilas debesis. Lai arī laiku Pictou aizvadījām lietu, tas netraucēja komandai apmeklēt pilsētas mēra pieņemšanas, barbekju ballīti un citus kuģus - militāro "Guayas", vēsturisko "Galeon" un kaimiņu kuģi "Golden Leeuw". Stāvot bortā "Golden Leeuw", sadraudzējāmies ar kuģa komandu, taču visiem kuģu apmeklētājiem nācās skaidrot, ka neesam šī kuģa dingijs.
1.jūlijā uzņēmām uz borta Kanādas latviešus un svinējēm Kanādas dienu, kā arī ieskandinājām Latvijas simtgadi. Vislielāka interese par dzīvi uz jahtas ir pašiem mazākajiem viesiem, un Bamsis ir gandrīz vai gatavs palikt Kanāda kopā ar divgadīgo Jasminu. Vakarā Sintija un Jeļizaveta viesojās pie Kanādas latviešiem Ilzes un Marka, kas dzīvo fermā 40 km no Pictou - sajutāmies pavisam ka mājās, paldies par brinišķīgu uzņemšanu.
2.jūlijā veicām pēdējos darbus, lai turpinātu ceļu. Kapteinis Ivo pārsteidz komandu, pagatavojot visiem svētdienas brokastis. Pēc kārtējās iepirkšanās uz borta tiek atnests jauns iedzīvotājs - lobsters Timofejs, kurš izbauda dzīvi Spaniel spainī un kautrīgi pozē fotokameru priekšā, bet pēc neilga laika dodas uz SPA procedurām katlā. Pēcpusdienā Spaniel meitenes - Sintija, Līga un Jeļizaveta - dodas uz "Golden Leeuw", lai rāptos mastā un palīdzētu atsiet buras un sagatavotu tās burāšanai. Sajūtas darbojoties augšā uz rājām lieliskas, un labs darbiņš, kas padarīts. Plkst. 16.50 ieslēdzam motoru un dodamies prom no Pictou. Bez Timofeja uz Spaniel klāja ir vēl viens jauns komandas biedrs - piepūšamais pirats Hulio, ko Pictou pilsēta dāvāja Spaniel par piemiņu. Meitenes saviem spēkiem uzvelk foku. "15 sekundes un viss?" - izskan Līgas sašutums pēc pirmās foka uzvilkšanas.
Burājam līdz 4.jūlija rītam. Sākotnēji plānojam piestāt Prince Edward Island pilsētā Summerside, tomēr osta mūs neņem pretī, tāpēc burājam tālāk. Laiks ir labvēlīgs, ik pa brīdim uzlīst lietus, bet pēc lietus priecē varavīksne. Jeļizaveta tikmēr ahterī uz rundukiem veic jūras jogas paraugdemonstrējumus. 4.jūlijā plkst.11.00 piestājam ostiņā Paspebiac - esam frankofona Kanādas daļā! Paspebiac izrādās ļoti viesmīlīga un draudzīga ostiņa. Krastā sagādājam Timofeja radiniekus, un pusdienās baudam gardu pastu ar lobsteriem. Jeļizaveta, Sintija un Ginta nododas akrojogas un jogas sesijai uz pontona. Pavadām vakaru, runājoties ar vietējā jahtkluba pārstāvjiem pa pusei angliski, pa pusei franciski, kas par godu Spaniel ierašanos viņu ostā spēlē mums ģitaru un vijoli - brinišķīgs vakars! Vēl jo vairāk, viens no muzikantiem ir indiaņu cilts pārstāvis.
5.jūlijā plkst.10.30 pametam Paspebiac un dodamies virzienā uz Sept Iles. Ārā joprojām saule un zilas debesis, 9 kts vējš, ejam ar 3.8 kts - ideāls laiks zaļajiem apgūt stūrēšanas mākslu Reiņa (kpt. Grinch) vadībā.
7.jūlijs
Labrit! 0400 UTC, esam laimīgi piestājuši Sept-Iles. Piestājām ne sava vietā, bet „Regina Germania” bortā, jo mums diemžēl nav trepītes, ar ko uzkāpt 2m piestātnes sienā. Cela uz Sept-Iles pārvarējm negaisu, izslēdzām visu elektroniku. Neko neteikšu par to, ka solītie 24/7 galu pieņēmēji nebija manāmi un vienīgi ir security ar dzeloņstiepļu žogu. Nav ūdens un nav elektrības, īsāk sakot, „Enjoy Canada”. Kaut ko es visā šai lietā neesmu sapratis, kādas īsti viņiem ir izvirzītas prasības flotes uzņemšanai. Labi ka RG ir savas trepītes, mums laikam jāsāk komanda apmācīt izgatavot savas. Dušas 500m attālumā, pārējie visi stāv uz enkura pa malām un Marsec1 piestātnei netuvojas.
11.jūlijā
Čau! Esam ielavījušies Marsec inficētajā ostā Sant Anne Des Mounts. Marsec inficēta osta ir tāda, kas uzstāj, ka mums naktī obligāti vajag apsardzi un par kuru jāmaksā, bet citu ostu te vairs nav. Varētu būt, ka šīs Transport Canada uzspiestās izmaksas gribēsim segt no Kvebekas naudām. Apsardze šeit mums maksā 250 CAD par nakti, bet tā kā esam 3 laivas, tad drīkstam dalīt uz galviņām. Dažās citās vietās ir dzirdēti stāsti, ka gribot līdz pat 2000 CAD. Lai nezaudētu vēl vienu pasargājamo laivu bijām spiesti paņemt tauvā "Regina Germania", kuriem salūza motors; tā nu naktī ievilkām viņus šeit, kamēr augstais ūdens. Sīkāks apraksts būs kad tiksim pie Interneta paroles.
13.jūlijs
Vakarnakt esam veiksmīgi iemanevrējuši ostā Sainte-Anne-des-Monts velkot līdzi bortā Regina-Germania, bet par visu pēc kārtas. 5.julijā ceļā uz Sept Iles Jeļizaveta un Sintija mācas spēlēt ukuleli - komandas biedri pat jau atpazīst “Happy Birthday”, “Over the rainbow” un “Let it be” motīvus. Paldies Spaniel komandai par sapratni un pacietību - pateicīgāku auditoriju nemaz nevar vēlēties.
Burājām visu nakti. 6.julija ap plkst.16.00 vējš sasniedz jau 20kts, ejam ar ātrumu 6.7kts, arī vilņi liek sevi manīt. Liga un Jeļizaveta apgūst "plīts sprādzi", rosoties pa virtuvi. Vēja ātrumam zem mākoņa vēl strauji pieaugot Komanda dodas uz foru mainit foku uz kaut ko mazāku, uzvelkam Dublinu uz baby štagas. Kuģa žurnālā tiek ierakstīts komentārs "fun, slapji forā", ko pieredzējušāki burātaji komentē "beidzot tikām pie burāšanas". Pēc buru maiņas tiek radīti daži Spaniel baušli:
7.bauslis: Nedrīkst slapināt komandas biedrus. 8.bauslis: Nejausi drīkst. 1.bauslis: Vienreiz var visu.
Jau pēc pusstundas laiks pierimst. Bet ap plkst.22.00 tuvojoties Sept-Iles buras tiek pilnībā noņemtas, jo sākas negaiss, līst un zibeņo. Reinis brīvprātīgi stūrē pa lietu vienatnē, ļaujot pārējiem sausumā baudīt Līgas gatavotas franču karbonādes. Plkst.23.10 piestājam Sept Iles, stāvam bortā Regina-Germania, jo Kanādā, kā jau ierasts, liek mūs klāt pie lielo kuģu piestātnes, kas pavisam nav piemērota Spaniel.
Sept Iles ir jauka pilsētiņa, kur komanda dzīvojas 3 dienu garumā - apmeklējam muzejus, veikalus, bārus, citus kuģus – “Picton Castle” un “Esmeralda”, spēlējam volejbolu, dodamies pastaigās pa promenādi un braucam ar riteņiem uz ezeru. Spaniel popularitāte arvien pieaug, uz "crew swap" pie mums piesakās gan Marija no somu “Vahine”, gan Pēteris no vācu “Regina-Germania”. Rezultātā vienojamies, ka visas trīs jahtas kopā burās uz nākamo ostu un Jeļizaveta tiek iemainīta pret Peteri no “Regina-Germania”. Somu kapteinis uzliek veto maiņām no savas komandas, jo Marija ir viena no pieredzējušākajām burātājām pie viņiem.
10.jūlij draudzīgi startējam no Sept Iles plkst.10.30. Gatavojoties attiešanai jau tiek novērotas kaut kādas problēmas ar ”Regina Germania” motoru, vācieši spļauj ārā dūmu mutuļus, kas gan sākotnēji tiek skaidrots ar iespējamu nepareizu eļļas līmeni. Bet nu neskatoties uz visu vācieši nolemj iet ārā no ostas.
Spaniel burā visu dienu, jo vējš mums ir tieši pretīm un komanda var parādīt savas spējas iet cieši pie vēja un veikt halzes maiņas. Pēterim no „Regina Germania” tiek ļauts stūrēt virsstundas un piedalīties pie visām darbībām. Tuvojoties krastam vējš rimst un redzam AIS, ka gan „Regina Germania” gan „Vahine” jau kādu laiku motorējas kursā tieši uz nākamo ostu, attiecīgi arī Spaniel ieslēdz dīzeļgrotu. Vēl pēc brīža tiek pamanīts, ka Reginas ātrums ir kļuvis 0,8 kts un binoklī tiek pamanīta dreifējoša jahta, kurai dodamies klāt, noskaidrot, kas ir noticis. Vācieši noskumuši paziņo, ka esot palikuši bez motora un lūdz viņiem palīdzēt nokļūt ostā.
Spaniel paņem Regīnu tauvā un ar 3-4 mezglu ātrumu uzsākam ceļu uz ostu. Spaniel komanda priecīgi komentē, ka mums beidzot ir uzradies normāla izmēra dingijs, par ko Sintija piemetina, ka diemžēl atkal bez motora. Vienu brīdi gan sāk likties, ka pasākums būs jāpārtrauc, jo pretvējš tuvojoties krastam no bezvēja ātri pāriet 20kts pūtienā un mūsu kavalkādes ātrums samazinās līdz 2 kts. Bet Vahine no ostas ziņo, ka ostā viss esot mierīgi un mums esot cerības bez īpaši sarežģītiem manevriem nokļūt pie pontona. Pienākot pie ostas Regina tiek pārlikta kreisajā bortā un jaunizveidotais trīsmastu katamarāns ar apvienoto MARSEC līmeni 1,7 Regina-Spaniel, gaismiņai austot, lēnām dodas iekšā ostā.
Ziņas no “Regina Germania” borta:
Tā kā šis ir Spaniel reports, neko daudz par pieredzi uz Regina Germania nestāstīšu, tomēr Spaniel ar Regina Germania tikās ātrāk nekā bija plānots. Ap plkst.19.00 Regina-Germania saplīst motors. Mēģinām to labot, tomēr neizdodas. Pamanot uz horizonta Spaniel, lūdzam palīdzību. Spaniel izradās ļoti pretimnākošs un piekrīt aizvilkt Regina Germania lidz ostai. Ap plkst.21.00 Spaniel uzsāk vilkšanas manevru. Sākumā tam ir ļoti labvēlīgi laikapstākļi - mierīga jūra, tīras debesis, pilnmēness. Pirms ieiešanas ostā Spaniel paņem Regina Germania bortā. Vahine, kas ir ieradusies jau pirms vairākām stundām, ziņo, ka neskatoties uz laika apstākļiem pie ieejas, pašā ostā viss esot mierīgi un viņi ir gatavi palīdzēt palīdzēt mums pietauvoties. Plkst. 03.20 tiek veikts piestāšanas manevrs Sainte-Anne-des-Monts ostā - esam krastā! Kopīgi sagaidām saullēktu un dodamies gulēt.
Ir 11.julijs plkst.12.00, spīd saule, fonā skan ukulele, nesteidzīgi baudām vēlas brokastis un plānojam izklaides Sainte-Anne-des-Monts, jo domājam šeit pavadīt dažas dienas!
18.jūlijs. Par straumēm, Positivus, tortilju un draudzību ar pirātu kuģi
Skaistā Rimouski marina izrādās 4 km attālumā no pašas pilsētas. Iespējams tāpēc, dodamies izzināt pilsētu 3-jos vačos. 1.vačs marinu pameta jau dienas sākumā un devās biljarda virzienā, 2.vačs devās apskatīt pilsētu ap pusdienlaiku, bet 3.vačs pievienojās jau pašā vakarā, lai līksmotu kopa ar kanadiešiem pilsētas svētkos un tiem par godu organizētajā koncertā - negaidot fiksi noķērām gandrīz Pozitivus sajūtu. Līga, Sintija un Jeļizaveta beidzot nogaršo šim Kanādas reģionam raksturīgo ēdienu - "poutine", kas pēc būtības ir karupeļi fri ar svaigo sieru un brūno mērci, kuras sastāvā ir arī slavenais kļavu sīrups. Bija ļoti garšīgi!
Nākamajā dienā Pāvels un Jeļizaveta devās īsā izbraucienā ar mūsu liaison oficiera jahtu Lotus (30 pedas). Laiks bija diezgan mierīgs, bet bija ļoti interesanta burāšanas pieredze uz divreiz mazākas jahtas kā Spaniel, ka arī bez vēja rādītājiem un ar pinnes stūri. Tikmēr Ivo, Reinis, Sintija, Ginta un Kaspars pilsētā uzstājīgi demonstrēja savu meistarību biljarda spelē. Vakarā komanda spēlē zoli. Ejam gulēt vienpadsmitos - tā var nogurt tikai no svētkiem!
16.julijā plkst.17.00 izejam no Rimouski. Spaniel jau atkal jauni komandas biedri - šoreiz 2 jauniesi no Spānijas, Sergio un Rafael, kas pirms tam ir burajuši ar spāņu kugi El Galeon. Sacīdami, ka ir noguruši no "peldošā muzeja" dzīves, piesakās līdz Kvebekai burāt ar Spaniel. Uz Spaniel puiši ļoti ātri tiek nodēvēti par Serjožu un Rafiku un pielikti pie darbiem - mizot kartupeļus un cept komandai Spanijā tik ļoti iecienīto "tortilju de patata" (latviešu versijā tas būtu pazīstams kā kartupeļu, olu un sīpolu sacepums lielā eļļas daudzumā). Tortiļjas pagatavošana izrādās ļoti laikietilpigs process, un komanda tiek pie vakariņām tikai pēc trīs stundām, bet tortiļja gan ir izdevusies lieliski! Reinis par to paaugstina Līgu amata - K3 (t.i. kruta kambizes komandiere).
Pirms iziesanas no Rimouski Ivo un Reinis piedalās kapteiņu brifingā par to, kā iziet St. Lawrence upi, jo Kvebekai tuvojoties, tajā ir ļoti stipras paisuma un bēguma straumes. Visu laiku ejam ar motoru un manevrējam Kvebekas virzienā, brīžiem pretstraume sasniedz pat 4kts.
17.julijā plkst.13.30 izmetam enkuru, lai sagaidītu plkst.18.00, tādā veidā izvairoties no spēcigam pretstraumēm, kas varētu traucēt Spaniel nokļūšanu līdz Kvebekai. Straume 1.5 kts, un netālu ir noenkurojušies arī citas jahtas un burinieki. Plkst.14.00, norauti no enkura, piestājam bortā mums draudzīgajam spāņu piratu kuģim Atyla. Meitenes (Sintija, Līga un Jeļizaveta) izmanto iespēju iet pavērot skaisto Kanadas ainavu no augstaka skatu punkta - Atyla masta. Uz Atyla visu vasaru burā arī meitene no Latvijas - Laura, ko jau agrāk bijam paspējuši iepazīt citās ostas un uzsākusi sarunas par iespējamu crew exchange kādā no CiC posmiem. Par iespeju kāpt mastā atmaksājam ar takelešanas darbiem un tik ļoti sadraudzējamies, ka Sintija un Jeļizaveta paliek līdz Kvebekai uz Atyla, bet uz Spaniel kāpj puisis no Niderlandes - Lukas.
Plkst.18.00 ieslēdzam motoru un ejam uz Kvebeku. Slūžas ostā var iziet tikai līdz plkst.00.30 - mēģinam paspēt, lai nav jāpaliek pa nakti uz enkura. Lukas pierāda sevi sturēšanā, izstūrējot Spaniel pa kanālu un ir patīkami pārsteigts par Spaniel bagātīgo ēdienkarti. Tikmer Jeļizaveta un Sintija izzina Atylas burāšanas tradicijas un uz klāja ierāda Emmai akrojogas burvību.
Jau no tāluma Kvebeka priecē ar skaisti izgaismotiem ēku siluetiem un siltu nakti. Nedaudz kavējam, bet, iepriekš sazinoties ar ostu pa rāciju, plkst. 00.40 tiekam ielaisti Kvebekas ostā. Gulēt dodamies tikai rīta pusē, daļai komandas sērojot, ka viņu ceļojums ir galā. Uz atvadām saullēktā barojam ziņkārīgas pīles. Kvebekā ir paredzetas daudz dažādas aktivitātes, kā arī plānojam veikt nepieciešamos remontdarbus uz jahtas, bet par to sīkāk nākamajā ziņojumā. Izskatās, ka Kvebeka mūs patiesi gaida - jau parādās pirmie interesenti, kuri pēta un apbrīno mūsu jahtu, uz kuras plīvo gan #Canada150, gan #LV100 karogi.
23.jūlijs. Satriecošā Kvebeka
Otrdienas rīta agrumā komanda priecājās par mundrinošu mūziku Kvebekas dušās, kas palīdzēja pamosties un iedvesmoja doties pilsētas apskatē. Kvebeka ir ļoti eiropeiska pilsēta ar Eiropas pilsetām ļoti raksturīgo šarmanto vecpilsētu, tās šaurajām bruģētajām ieliņām, romantiskajām majiņām, kafejnīcām, bāriem un ielu maksliniekiem. Vairāku dienu garumā komanda izzināja pilsētu - apmeklējām muzejus, baznīcas, akvāriju, Kvebekas provinces parlamentu, vērojām ielu mākslinieku priekšnesumus, izzinājām arī mazāk turistiskus Kvebekas nostūrus un devāmies pie Montmorency ūdenskrituma, kas ir par 30m augstāks par Niagaras ūdenskritumu.
Visas dienas Kvebekā bija ļoti silti, dažiem komandas biedriem likās, ka brīžiem bija pat neizturāmi karsti, bet tas nemazināja apmeklētāju skaitu. Visu četru dienu garumā ostas teritorija bija pārpildīta ar zinātkāriem cilvēkiem, kas apskatīja un iemūžināja kuģus un jahtas un labprāt runājās ar komandām. Kapteinis Ivo un Ginta pārstāvēja Spaniel oficiālajās pieņemšanās, kurās Kvebekas mēram tika pasniegts Vairas Vīķes-Freibergas dāvinājums - grāmata par Latviju, kas ir mērojusi ceļu no pašas Rīgas kopā ar Spaniel komandu.
20.jūlijā devāmies komandu gājiena, kura maršruts bija caur visu vecpilsētu. Dziedājām, dejojām un ūjinājām, ietērpušies skaistajos #lv100 krekliņos. Parādes atmosfēru it īpaši izbaudīja zaļie komandas biedri, bet, laikam, bildes izsaka kaut nedaudz vairāk, jo parādes atmosfēru tiešām ir grūti ielikt vārdos. Pēc parādes balvu pasniegšanas ceremonijā Spaniel komanda saņēma kausu par trešo vietu C/D klasē sacensību 4.posmā, Boston - Little Dover Island. Vakarā devāmies uz oficiālo komandu ballīti, bet, protams, ka ballējām arī citas dienas nedaudz mazāk oficiālajās ballītēs.
Vairāku dienu garumā notika pakāpeniska komandas maiņa. Esam atvadījušies no Jāņa, Pāvela, Ivo, Gintas, Sintijas un Ligas - Jūs mums jau pietrūkstat - un sagaidījuši Domantasu, Ievu, Lauru un Dirku - esam pilnā sastavā! Ņemot verā, ka Domas ir no Lietuvas un Dirks no Beļģijas, uz Spaniel arvien vairāk un vairāk skan angļu valoda. Jahtai tika veikti visi ieplānotie remontdarbi - salabota stūre un sašūta grota bura. 22.jūlijā papildinājām pārtikas krājumus un veicām vēl pēdējos sagatavošanas darbus kapteiņa Reiņa vadībā. Plkst. 22.00 krastmalā tika rīkota svinīga uguņošana, kuras košās krāsas vēl ilgi paliks mūsu atmiņā. Laicīgi devāmies gulēt, jo 23.jūlijā plānojam celties plkst.4.30.
Šodien plkst.5.30 attauvojāmies un devāmies buru parādē. Kamēr gaidījām visu floti noķērām vēl oficialo RDV2017 Wi-Fi un paspējām nosūtīt dažas tiešā ētera buru parādes un Kvebekas bildes.
Boston - Pictou - Qubec
21.jūnijs
Labrīt visiem mūsu pirmsiziešanas rītā! Esam modušies plkst.05:00 un plānojam atdot galus plkst.07:00. Sāksim ar degvielas uzpildi, bet tad dodamies uz startu, kas no esošās ostas (42*21N 71*02W) ir 32 jūdžu attālumā. Aizvakar uzņēmām veselu pulku vietējo latviešu, kuri nāca ciemos pie mums. Kopa ar lielākiem un mazākiem viesu skaits bija ap 20, kas bija patīkams pārsteigums. Pēc mūsu tikšanās vakar mūs lutināja ar svaigiem piena produktiem - kefīru, biezpieniņu, skābo krējumu un dillītēm. Kā arī saņēmām jaukas pastkartes no bērniem, kuras mums atnesa Agnese, zināma Latvijā iepriekš kā mūziķe Agnese Barone. Mīļš paldies visas komandas vārdā! Tikām vēl pie papildus maizītes un arī vietējiem dzērieniem! Pateicamies par jūsu draudzīgumu un laipnību!
Vakar arī notika kapteiņu brīfēšana. Kur uzzinājām, ka, iespējams, mazajiem kuģiem apvienojoties, Kanādā varēsim iziet muitas procedūru nedaudz ātrāk un citā pilsētā nekā paredzēts sākotnēji, t.i., 29.jūnijā tā ir stingri pieteikta Pictou, bet paredzam, ka sasniegtu to krietni ātrāk un šādā gadījumā mums būtu nepieciešams stāvēt uz enkura. Mazās jahtas vienojās mēģināt iziet muitas procedūru ātrāk Haweksbury pilsētā 26.jūnijā. Ziņosim par sekmēm, .... turpinājums sekos, diemžēl, līdz iziešanai visu uzrakstīt par vakardienu nepaspēju, bet vēl sekos info par Emīla sveikšanu vārda dienā un Reiņa iesvētīšanu.
22.jūnijs
20:10 UTC 42°39N / 70°28W. Spaniel ar R4 komandu uz klaja ir ieradies noliktajā starta vietā un jaunā komanda apgūst stūrēšanu, vinčas, buru pacelšanu un nolaišanu, halzes maiņas un aprod ar jaunajiem apstākļiem un vaču sistēmu. Starts nolikts pēc apm. 2 stundām. B, C un D klasei tas būs 22:30 UTC. Plānota distance 440 nm un prognozes sola brīvus vējus, kas pakāpeniski pieaugs līdz 25 kts svētdienai. Meteorologi lietoja vārdus JetStreem un rādīja skaistas bildes, kurās redzams kā brīvības gaiss no ASV plūst uz Eiropu. Izskatās, ka sacīkste būs īsa un ātra arī lēnākajiem dalībniekiem, jo vēja pastiprināšanas nāk no dienvidiem. Esam gatavi uzsākt mūsu sprintu uz Kanādu, kur mūs visticamāk sagaida birokrātijas maratons. Visai formu čupai, ko esam aizpildījuši pietrūkst tikai Lielforma, vai aizpildītas pārejās. Kanādieši gan atteicās pieņemt mūsu vēlmi borta dzīvnieku formā reģistrēt "bunch of party animals". Turiet īkšķus, centīsimies likt kaut ko pretim spinākeristiem, bet visticamāk tas būs ļoti grūti. Bākas esam pārlējuši, lai maksimāli atkantētu jahtu gaidāmajā vienas halzes sprintā.
Ar patiesu prieku atceramies viesmīlīgo Bostonas LO Pam, kura par mums rūpējās visas dienas, ka arī Bostonas latviešu viesošanos un viņu sarūpētos pašceptos siltos maizes klaipus un bērnu zīmējumus. Bostona no jūras izskatās satriecoši skaisti, skatu izbaudījām pat 2 reizes, jo no rīta apmeklējam ari Mystic Marina degvielas uzpildes staciju un tad vieni no pirmajiem kopā Alexander Humbolt izgājām jūrā.
Jūra viegli līgojas, pūš 12 kts SW, Līgo Līgo,
P.S. Loti ceram ieraudzīt kādu vali, kuri tieši starta rajona parasti tusējot. Captains breefing –ā atkārtoti uzsvēra, ka vaļus sabraukt ir stingri aizliegts pat sacensību dalībniekiem.
23.jūnijs
04:25 UTC Ejam ar bakštagu, pilnās burās ar kursa uz WP1. SOG = 7 kts. Naktī uz brīdi lokali nolūza vējš. Pēc prognozes priekšā gaidāms šovakar līdz 25 kts. Ludzu atsūtiet ziņas par konkurentiem, īpaši par C un D klasi. Visi izslēguši AIS, redzu tikai A klasi. Eagle lido neizskaidrojami ātri.
24.jūnijs
: Uz jautājumu, kā notika stūres troses vadības zaudējums, kapteinis Ivo atbildēja: Nezinu, laikam tāpēc, ka nebija pirms tam mainīta. Pēc 3h izmisīgiem mēģinājumiem izņemt skrituli pie stūres, lai uzliktu kaut kādu veco stūres trosi (kas ari jau ir stipri padilusi) atradām līdzīgu nešpleisētu trosi, kas iet cauri un tad pa 1h uztaisījām jaunu. Labi, ka kastē atradās viens troses saspiedējs (gan mazāka diametra trosei). Nu nevar tā uzbūvēt, ka pēc tam gaitā nevar saremontēt. Kāpēc, piemēram, arā sitamās skrūves nevar izsist no ārpuses? Vajag pārdomāt šādas avārijas un turēt neaizskaramu remontkomplektu. Cepuri nost Reinim, tak viņš to jau bija darijis, tad gāja vieglāk.
Pēc WP1 ir tāda migla, ka neko neredz un ir ļoti auksts. Drošības pēc norēvējamies, iespējams, palaidām pārējos priekšā. Ejam tikai pēc radara ar apmēram 10 kts. Blakus mums tagad ir Rona, mēs viņu radarā redzam, viņi mūs nē. Bet nu sasaucot pa radio vienojamies, ka brauksim uzmanīgi ;), viņi jau mums vienreiz nogrieza ceļu. Vējš 25-28 kts, sāns, pēc prognozes sanāca, ka varētu vēl likt klāt lidz 30. Uz nakti palikt pilnās buras pie šāda vēja īsti negribējās. Paliks gaišs un ja iestāsies vēja samazinājums, liksim kaut ko lielāku.
27. jūnijs
20:50 UTC. Pēc finiša Spaniel 2 naktis pavadīja port Hawkesbery un komanda izmantoja iespēju doties ekskursija pa tuvējām vietām, līdz pilsētiņai ar nosaukumu Baddock, kur dzimis telefona izgudrotājs Bells. Šorīt trīs jahtu grupa - Geronimo, Spaniel un Regina Germania stingra loča pavadība devās caur port Hastings slūžām ar domu meklēt nākamās naktsmājas ceļā uz Pictou. Varējām iemūžināt loča noņemšanas manevru no Geronimo un justies bezgala svarīgi un lieli.
Pēc neilgām pārdomām un mēģinājuma apmeklēt Havre Boucher līcīti, izvēle krita pa labu krabju un tunču zvejnieku ostiņai ar zīmīgu nosaukumu Ballantynes Cove. Geronimo gan beigās pārdomāja un devās Pictou virzienā, neskatoties uz iepriecinošām ziņām no PVD, ka ieiet Pictou drīkstot, bet drošības apsvērumu dēļ nokāpt krastā drīkstēšot tikai 29.jūnijā. Mēs neesam vienīgie kam visi šie Kanādas pārspīlējumi nu jau vairs neizraisa smaidu, bet gan vairāk jautājumu - kas būs nākamais, ko izdomās? Tad nu saprotot, ka mūs ne pārāk Pictou grib redzēt, izmantojot Regina Gernania kā izlūku (viņiem iegrime 0,5m mazāka) ieslīdējām Ballantynes Cove, dziļuma merītājam rādot apaļu nulli (pie zema ūdens).
Vietējie gan mūs painformēja, ka ilgāk par 08:00 nākamajā rīta palikt nedrīkstam, jo atgriežas krabju zvejnieki Komandas daļa, kuri to vēlējas, varēja ostu apskatīt no masta augšas un tagad devās izpētīt vietējās kalnu takas, kas minētas Lonely Planet ceļvedī.
Rīt dosimies tālāk Pictou virzienā, kur īsti vēl nezinām - no plan no stress.
30.jūnijs
Labrīt no Pictou! Lieliski aizvadījām laiku Ballentyne's Cove un pa jaunam sadraudzējamies ar “Regina Germania” komandu. Pastaigas laika apskatījām vietējo bāku un izbaudījām dabu - purvainus skuju mežus, kas tik loti atgādināja Latvijas dabu. Uz takām gājējiem ļoti uzstājīgi uzbruka pipara lieluma ērces, tāpēc pirms kāpšanas uz klāja visiem gājējiem tika veikta ērču kontrole. Ja ticēt Lauras endomondo fiksētajam, tad kopa tika noieti 12 km.
Kā jau iepriekš minēts, nākamajā rīta devāmies virziena uz Pictou, lai atbrīvotu vietu zvejnieku laivām. Plkst. četros nostājamies uz enkura un devāmies peldē kopā ar PVD un medūzām, bet plkst. septiņos jau tuvojamies Pictou ostai. Pictou piestātnes izrādījās ārkārtīgi nepiemērotas Spaniel, tāpēc piestājām bortā Geronimo, izgājām security un devāmies krasta izpēte - atradām dušas, bārus un, protams, wifi.
29.jūnija plkst. 5 no rīta atdevām galus, lai izlaistu “Geronimo”. Līdz ar to, ka baigie plāni nebija, izdomājām aizvest Ilonu un Lauru uz Prince Edward island, viņas ir ieplānojušas pamest “Spaniel”. Plkst. 10.10 ierādāmies Wood Islands, taču iespējas piestāt krastā nebija iegrimes dēļ, tāpēc nostopējām vietējo zvejnieku laivu un nodeleģējām tiem nogādāt meitenes uz krastu. Atvadām diemžēl laika nebija un jūs - Ilona un Laura - mums jau pietrūkstat! 9 cilvēku sastāva R4 komanda devās atpakaļ uz Pictou. Pa ceļam veicam sail training, visi gribētāji, piesprādzēti pie bomja, tika izvēdināti un izpeldināti aiz borta. Uz plkst. pieciem jau tuvojāmies Pictou. Izmetām enkuru, paturot redzes loka “Gulden Leeuw”, jo plānojam piestāt viņiem bortā pretēji skaisti saplānotajam un nereālajam Pictou berthing plan. Laiku izmantojām lietderīgi un saremontējam klāja gaismu. Jau plkst. 20.30 stāvam “Gulden Leeuw” bortā. Elektrības no krasta nav – tāpēc esam pieslēgušies pie “Gulden Leeuw” ģeneratora. Dzeramā ūdens pieslēguma krastā pašlaik arī nav… Toties ir jau izslavētais un TĀ piegriezušais SECURITY! Toties esam pareizajā mola pusē – aizvējā piesegti no viļņiem un vēja.
Šodien nesteidzoties pamodāmies un brokastojam. Āra līst - tipiski jūnija laika apstākļi. Gaidām mums iedalīto liaison oficieri un mēģinām saplānot laiku, ko pavadīsim Pictou. Paralēli Līga atrada paciņu ar ēdienkaršu lapiņām, kurās bija sarakstīti visgaršīgākie ēdieni (laimīgie R2 un R3). Uz paciņas gan ar skaidru Ilonas rokrakstu bija uzrakstīts "neizmantot R4 reisā". Atvaino, Ilona, bet sākot ar šodienu plānojam ēdināšanu arī pēc šīm ēdienkartēm.
5.jūlijs
Labrīt! R4 komanda jau vairākas dienas turpina baudīt saulīti un zilas debesis. Lai arī laiku Pictou aizvadījām lietu, tas netraucēja komandai apmeklēt pilsētas mēra pieņemšanas, barbekju ballīti un citus kuģus - militāro "Guayas", vēsturisko "Galeon" un kaimiņu kuģi "Golden Leeuw". Stāvot bortā "Golden Leeuw", sadraudzējāmies ar kuģa komandu, taču visiem kuģu apmeklētājiem nācās skaidrot, ka neesam šī kuģa dingijs.
1.jūlijā uzņēmām uz borta Kanādas latviešus un svinējēm Kanādas dienu, kā arī ieskandinājām Latvijas simtgadi. Vislielāka interese par dzīvi uz jahtas ir pašiem mazākajiem viesiem, un Bamsis ir gandrīz vai gatavs palikt Kanāda kopā ar divgadīgo Jasminu. Vakarā Sintija un Jeļizaveta viesojās pie Kanādas latviešiem Ilzes un Marka, kas dzīvo fermā 40 km no Pictou - sajutāmies pavisam ka mājās, paldies par brinišķīgu uzņemšanu.
2.jūlijā veicām pēdējos darbus, lai turpinātu ceļu. Kapteinis Ivo pārsteidz komandu, pagatavojot visiem svētdienas brokastis. Pēc kārtējās iepirkšanās uz borta tiek atnests jauns iedzīvotājs - lobsters Timofejs, kurš izbauda dzīvi Spaniel spainī un kautrīgi pozē fotokameru priekšā, bet pēc neilga laika dodas uz SPA procedurām katlā. Pēcpusdienā Spaniel meitenes - Sintija, Līga un Jeļizaveta - dodas uz "Golden Leeuw", lai rāptos mastā un palīdzētu atsiet buras un sagatavotu tās burāšanai. Sajūtas darbojoties augšā uz rājām lieliskas, un labs darbiņš, kas padarīts. Plkst. 16.50 ieslēdzam motoru un dodamies prom no Pictou. Bez Timofeja uz Spaniel klāja ir vēl viens jauns komandas biedrs - piepūšamais pirats Hulio, ko Pictou pilsēta dāvāja Spaniel par piemiņu. Meitenes saviem spēkiem uzvelk foku. "15 sekundes un viss?" - izskan Līgas sašutums pēc pirmās foka uzvilkšanas.
Burājam līdz 4.jūlija rītam. Sākotnēji plānojam piestāt Prince Edward Island pilsētā Summerside, tomēr osta mūs neņem pretī, tāpēc burājam tālāk. Laiks ir labvēlīgs, ik pa brīdim uzlīst lietus, bet pēc lietus priecē varavīksne. Jeļizaveta tikmēr ahterī uz rundukiem veic jūras jogas paraugdemonstrējumus. 4.jūlijā plkst.11.00 piestājam ostiņā Paspebiac - esam frankofona Kanādas daļā! Paspebiac izrādās ļoti viesmīlīga un draudzīga ostiņa. Krastā sagādājam Timofeja radiniekus, un pusdienās baudam gardu pastu ar lobsteriem. Jeļizaveta, Sintija un Ginta nododas akrojogas un jogas sesijai uz pontona. Pavadām vakaru, runājoties ar vietējā jahtkluba pārstāvjiem pa pusei angliski, pa pusei franciski, kas par godu Spaniel ierašanos viņu ostā spēlē mums ģitaru un vijoli - brinišķīgs vakars! Vēl jo vairāk, viens no muzikantiem ir indiaņu cilts pārstāvis.
5.jūlijā plkst.10.30 pametam Paspebiac un dodamies virzienā uz Sept Iles. Ārā joprojām saule un zilas debesis, 9 kts vējš, ejam ar 3.8 kts - ideāls laiks zaļajiem apgūt stūrēšanas mākslu Reiņa (kpt. Grinch) vadībā.
7.jūlijs
Labrit! 0400 UTC, esam laimīgi piestājuši Sept-Iles. Piestājām ne sava vietā, bet „Regina Germania” bortā, jo mums diemžēl nav trepītes, ar ko uzkāpt 2m piestātnes sienā. Cela uz Sept-Iles pārvarējm negaisu, izslēdzām visu elektroniku. Neko neteikšu par to, ka solītie 24/7 galu pieņēmēji nebija manāmi un vienīgi ir security ar dzeloņstiepļu žogu. Nav ūdens un nav elektrības, īsāk sakot, „Enjoy Canada”. Kaut ko es visā šai lietā neesmu sapratis, kādas īsti viņiem ir izvirzītas prasības flotes uzņemšanai. Labi ka RG ir savas trepītes, mums laikam jāsāk komanda apmācīt izgatavot savas. Dušas 500m attālumā, pārējie visi stāv uz enkura pa malām un Marsec1 piestātnei netuvojas.
11.jūlijā
Čau! Esam ielavījušies Marsec inficētajā ostā Sant Anne Des Mounts. Marsec inficēta osta ir tāda, kas uzstāj, ka mums naktī obligāti vajag apsardzi un par kuru jāmaksā, bet citu ostu te vairs nav. Varētu būt, ka šīs Transport Canada uzspiestās izmaksas gribēsim segt no Kvebekas naudām. Apsardze šeit mums maksā 250 CAD par nakti, bet tā kā esam 3 laivas, tad drīkstam dalīt uz galviņām. Dažās citās vietās ir dzirdēti stāsti, ka gribot līdz pat 2000 CAD. Lai nezaudētu vēl vienu pasargājamo laivu bijām spiesti paņemt tauvā "Regina Germania", kuriem salūza motors; tā nu naktī ievilkām viņus šeit, kamēr augstais ūdens. Sīkāks apraksts būs kad tiksim pie Interneta paroles.
13.jūlijs
Vakarnakt esam veiksmīgi iemanevrējuši ostā Sainte-Anne-des-Monts velkot līdzi bortā Regina-Germania, bet par visu pēc kārtas. 5.julijā ceļā uz Sept Iles Jeļizaveta un Sintija mācas spēlēt ukuleli - komandas biedri pat jau atpazīst “Happy Birthday”, “Over the rainbow” un “Let it be” motīvus. Paldies Spaniel komandai par sapratni un pacietību - pateicīgāku auditoriju nemaz nevar vēlēties.
Burājām visu nakti. 6.julija ap plkst.16.00 vējš sasniedz jau 20kts, ejam ar ātrumu 6.7kts, arī vilņi liek sevi manīt. Liga un Jeļizaveta apgūst "plīts sprādzi", rosoties pa virtuvi. Vēja ātrumam zem mākoņa vēl strauji pieaugot Komanda dodas uz foru mainit foku uz kaut ko mazāku, uzvelkam Dublinu uz baby štagas. Kuģa žurnālā tiek ierakstīts komentārs "fun, slapji forā", ko pieredzējušāki burātaji komentē "beidzot tikām pie burāšanas". Pēc buru maiņas tiek radīti daži Spaniel baušli:
7.bauslis: Nedrīkst slapināt komandas biedrus. 8.bauslis: Nejausi drīkst. 1.bauslis: Vienreiz var visu.
Jau pēc pusstundas laiks pierimst. Bet ap plkst.22.00 tuvojoties Sept-Iles buras tiek pilnībā noņemtas, jo sākas negaiss, līst un zibeņo. Reinis brīvprātīgi stūrē pa lietu vienatnē, ļaujot pārējiem sausumā baudīt Līgas gatavotas franču karbonādes. Plkst.23.10 piestājam Sept Iles, stāvam bortā Regina-Germania, jo Kanādā, kā jau ierasts, liek mūs klāt pie lielo kuģu piestātnes, kas pavisam nav piemērota Spaniel.
Sept Iles ir jauka pilsētiņa, kur komanda dzīvojas 3 dienu garumā - apmeklējam muzejus, veikalus, bārus, citus kuģus – “Picton Castle” un “Esmeralda”, spēlējam volejbolu, dodamies pastaigās pa promenādi un braucam ar riteņiem uz ezeru. Spaniel popularitāte arvien pieaug, uz "crew swap" pie mums piesakās gan Marija no somu “Vahine”, gan Pēteris no vācu “Regina-Germania”. Rezultātā vienojamies, ka visas trīs jahtas kopā burās uz nākamo ostu un Jeļizaveta tiek iemainīta pret Peteri no “Regina-Germania”. Somu kapteinis uzliek veto maiņām no savas komandas, jo Marija ir viena no pieredzējušākajām burātājām pie viņiem.
10.jūlij draudzīgi startējam no Sept Iles plkst.10.30. Gatavojoties attiešanai jau tiek novērotas kaut kādas problēmas ar ”Regina Germania” motoru, vācieši spļauj ārā dūmu mutuļus, kas gan sākotnēji tiek skaidrots ar iespējamu nepareizu eļļas līmeni. Bet nu neskatoties uz visu vācieši nolemj iet ārā no ostas.
Spaniel burā visu dienu, jo vējš mums ir tieši pretīm un komanda var parādīt savas spējas iet cieši pie vēja un veikt halzes maiņas. Pēterim no „Regina Germania” tiek ļauts stūrēt virsstundas un piedalīties pie visām darbībām. Tuvojoties krastam vējš rimst un redzam AIS, ka gan „Regina Germania” gan „Vahine” jau kādu laiku motorējas kursā tieši uz nākamo ostu, attiecīgi arī Spaniel ieslēdz dīzeļgrotu. Vēl pēc brīža tiek pamanīts, ka Reginas ātrums ir kļuvis 0,8 kts un binoklī tiek pamanīta dreifējoša jahta, kurai dodamies klāt, noskaidrot, kas ir noticis. Vācieši noskumuši paziņo, ka esot palikuši bez motora un lūdz viņiem palīdzēt nokļūt ostā.
Spaniel paņem Regīnu tauvā un ar 3-4 mezglu ātrumu uzsākam ceļu uz ostu. Spaniel komanda priecīgi komentē, ka mums beidzot ir uzradies normāla izmēra dingijs, par ko Sintija piemetina, ka diemžēl atkal bez motora. Vienu brīdi gan sāk likties, ka pasākums būs jāpārtrauc, jo pretvējš tuvojoties krastam no bezvēja ātri pāriet 20kts pūtienā un mūsu kavalkādes ātrums samazinās līdz 2 kts. Bet Vahine no ostas ziņo, ka ostā viss esot mierīgi un mums esot cerības bez īpaši sarežģītiem manevriem nokļūt pie pontona. Pienākot pie ostas Regina tiek pārlikta kreisajā bortā un jaunizveidotais trīsmastu katamarāns ar apvienoto MARSEC līmeni 1,7 Regina-Spaniel, gaismiņai austot, lēnām dodas iekšā ostā.
Ziņas no “Regina Germania” borta:
Tā kā šis ir Spaniel reports, neko daudz par pieredzi uz Regina Germania nestāstīšu, tomēr Spaniel ar Regina Germania tikās ātrāk nekā bija plānots. Ap plkst.19.00 Regina-Germania saplīst motors. Mēģinām to labot, tomēr neizdodas. Pamanot uz horizonta Spaniel, lūdzam palīdzību. Spaniel izradās ļoti pretimnākošs un piekrīt aizvilkt Regina Germania lidz ostai. Ap plkst.21.00 Spaniel uzsāk vilkšanas manevru. Sākumā tam ir ļoti labvēlīgi laikapstākļi - mierīga jūra, tīras debesis, pilnmēness. Pirms ieiešanas ostā Spaniel paņem Regina Germania bortā. Vahine, kas ir ieradusies jau pirms vairākām stundām, ziņo, ka neskatoties uz laika apstākļiem pie ieejas, pašā ostā viss esot mierīgi un viņi ir gatavi palīdzēt palīdzēt mums pietauvoties. Plkst. 03.20 tiek veikts piestāšanas manevrs Sainte-Anne-des-Monts ostā - esam krastā! Kopīgi sagaidām saullēktu un dodamies gulēt.
Ir 11.julijs plkst.12.00, spīd saule, fonā skan ukulele, nesteidzīgi baudām vēlas brokastis un plānojam izklaides Sainte-Anne-des-Monts, jo domājam šeit pavadīt dažas dienas!
18.jūlijs. Par straumēm, Positivus, tortilju un draudzību ar pirātu kuģi
Skaistā Rimouski marina izrādās 4 km attālumā no pašas pilsētas. Iespējams tāpēc, dodamies izzināt pilsētu 3-jos vačos. 1.vačs marinu pameta jau dienas sākumā un devās biljarda virzienā, 2.vačs devās apskatīt pilsētu ap pusdienlaiku, bet 3.vačs pievienojās jau pašā vakarā, lai līksmotu kopa ar kanadiešiem pilsētas svētkos un tiem par godu organizētajā koncertā - negaidot fiksi noķērām gandrīz Pozitivus sajūtu. Līga, Sintija un Jeļizaveta beidzot nogaršo šim Kanādas reģionam raksturīgo ēdienu - "poutine", kas pēc būtības ir karupeļi fri ar svaigo sieru un brūno mērci, kuras sastāvā ir arī slavenais kļavu sīrups. Bija ļoti garšīgi!
Nākamajā dienā Pāvels un Jeļizaveta devās īsā izbraucienā ar mūsu liaison oficiera jahtu Lotus (30 pedas). Laiks bija diezgan mierīgs, bet bija ļoti interesanta burāšanas pieredze uz divreiz mazākas jahtas kā Spaniel, ka arī bez vēja rādītājiem un ar pinnes stūri. Tikmēr Ivo, Reinis, Sintija, Ginta un Kaspars pilsētā uzstājīgi demonstrēja savu meistarību biljarda spelē. Vakarā komanda spēlē zoli. Ejam gulēt vienpadsmitos - tā var nogurt tikai no svētkiem!
16.julijā plkst.17.00 izejam no Rimouski. Spaniel jau atkal jauni komandas biedri - šoreiz 2 jauniesi no Spānijas, Sergio un Rafael, kas pirms tam ir burajuši ar spāņu kugi El Galeon. Sacīdami, ka ir noguruši no "peldošā muzeja" dzīves, piesakās līdz Kvebekai burāt ar Spaniel. Uz Spaniel puiši ļoti ātri tiek nodēvēti par Serjožu un Rafiku un pielikti pie darbiem - mizot kartupeļus un cept komandai Spanijā tik ļoti iecienīto "tortilju de patata" (latviešu versijā tas būtu pazīstams kā kartupeļu, olu un sīpolu sacepums lielā eļļas daudzumā). Tortiļjas pagatavošana izrādās ļoti laikietilpigs process, un komanda tiek pie vakariņām tikai pēc trīs stundām, bet tortiļja gan ir izdevusies lieliski! Reinis par to paaugstina Līgu amata - K3 (t.i. kruta kambizes komandiere).
Pirms iziesanas no Rimouski Ivo un Reinis piedalās kapteiņu brifingā par to, kā iziet St. Lawrence upi, jo Kvebekai tuvojoties, tajā ir ļoti stipras paisuma un bēguma straumes. Visu laiku ejam ar motoru un manevrējam Kvebekas virzienā, brīžiem pretstraume sasniedz pat 4kts.
17.julijā plkst.13.30 izmetam enkuru, lai sagaidītu plkst.18.00, tādā veidā izvairoties no spēcigam pretstraumēm, kas varētu traucēt Spaniel nokļūšanu līdz Kvebekai. Straume 1.5 kts, un netālu ir noenkurojušies arī citas jahtas un burinieki. Plkst.14.00, norauti no enkura, piestājam bortā mums draudzīgajam spāņu piratu kuģim Atyla. Meitenes (Sintija, Līga un Jeļizaveta) izmanto iespēju iet pavērot skaisto Kanadas ainavu no augstaka skatu punkta - Atyla masta. Uz Atyla visu vasaru burā arī meitene no Latvijas - Laura, ko jau agrāk bijam paspējuši iepazīt citās ostas un uzsākusi sarunas par iespējamu crew exchange kādā no CiC posmiem. Par iespeju kāpt mastā atmaksājam ar takelešanas darbiem un tik ļoti sadraudzējamies, ka Sintija un Jeļizaveta paliek līdz Kvebekai uz Atyla, bet uz Spaniel kāpj puisis no Niderlandes - Lukas.
Plkst.18.00 ieslēdzam motoru un ejam uz Kvebeku. Slūžas ostā var iziet tikai līdz plkst.00.30 - mēģinam paspēt, lai nav jāpaliek pa nakti uz enkura. Lukas pierāda sevi sturēšanā, izstūrējot Spaniel pa kanālu un ir patīkami pārsteigts par Spaniel bagātīgo ēdienkarti. Tikmer Jeļizaveta un Sintija izzina Atylas burāšanas tradicijas un uz klāja ierāda Emmai akrojogas burvību.
Jau no tāluma Kvebeka priecē ar skaisti izgaismotiem ēku siluetiem un siltu nakti. Nedaudz kavējam, bet, iepriekš sazinoties ar ostu pa rāciju, plkst. 00.40 tiekam ielaisti Kvebekas ostā. Gulēt dodamies tikai rīta pusē, daļai komandas sērojot, ka viņu ceļojums ir galā. Uz atvadām saullēktā barojam ziņkārīgas pīles. Kvebekā ir paredzetas daudz dažādas aktivitātes, kā arī plānojam veikt nepieciešamos remontdarbus uz jahtas, bet par to sīkāk nākamajā ziņojumā. Izskatās, ka Kvebeka mūs patiesi gaida - jau parādās pirmie interesenti, kuri pēta un apbrīno mūsu jahtu, uz kuras plīvo gan #Canada150, gan #LV100 karogi.
23.jūlijs. Satriecošā Kvebeka
Otrdienas rīta agrumā komanda priecājās par mundrinošu mūziku Kvebekas dušās, kas palīdzēja pamosties un iedvesmoja doties pilsētas apskatē. Kvebeka ir ļoti eiropeiska pilsēta ar Eiropas pilsetām ļoti raksturīgo šarmanto vecpilsētu, tās šaurajām bruģētajām ieliņām, romantiskajām majiņām, kafejnīcām, bāriem un ielu maksliniekiem. Vairāku dienu garumā komanda izzināja pilsētu - apmeklējām muzejus, baznīcas, akvāriju, Kvebekas provinces parlamentu, vērojām ielu mākslinieku priekšnesumus, izzinājām arī mazāk turistiskus Kvebekas nostūrus un devāmies pie Montmorency ūdenskrituma, kas ir par 30m augstāks par Niagaras ūdenskritumu.
Visas dienas Kvebekā bija ļoti silti, dažiem komandas biedriem likās, ka brīžiem bija pat neizturāmi karsti, bet tas nemazināja apmeklētāju skaitu. Visu četru dienu garumā ostas teritorija bija pārpildīta ar zinātkāriem cilvēkiem, kas apskatīja un iemūžināja kuģus un jahtas un labprāt runājās ar komandām. Kapteinis Ivo un Ginta pārstāvēja Spaniel oficiālajās pieņemšanās, kurās Kvebekas mēram tika pasniegts Vairas Vīķes-Freibergas dāvinājums - grāmata par Latviju, kas ir mērojusi ceļu no pašas Rīgas kopā ar Spaniel komandu.
20.jūlijā devāmies komandu gājiena, kura maršruts bija caur visu vecpilsētu. Dziedājām, dejojām un ūjinājām, ietērpušies skaistajos #lv100 krekliņos. Parādes atmosfēru it īpaši izbaudīja zaļie komandas biedri, bet, laikam, bildes izsaka kaut nedaudz vairāk, jo parādes atmosfēru tiešām ir grūti ielikt vārdos. Pēc parādes balvu pasniegšanas ceremonijā Spaniel komanda saņēma kausu par trešo vietu C/D klasē sacensību 4.posmā, Boston - Little Dover Island. Vakarā devāmies uz oficiālo komandu ballīti, bet, protams, ka ballējām arī citas dienas nedaudz mazāk oficiālajās ballītēs.
Vairāku dienu garumā notika pakāpeniska komandas maiņa. Esam atvadījušies no Jāņa, Pāvela, Ivo, Gintas, Sintijas un Ligas - Jūs mums jau pietrūkstat - un sagaidījuši Domantasu, Ievu, Lauru un Dirku - esam pilnā sastavā! Ņemot verā, ka Domas ir no Lietuvas un Dirks no Beļģijas, uz Spaniel arvien vairāk un vairāk skan angļu valoda. Jahtai tika veikti visi ieplānotie remontdarbi - salabota stūre un sašūta grota bura. 22.jūlijā papildinājām pārtikas krājumus un veicām vēl pēdējos sagatavošanas darbus kapteiņa Reiņa vadībā. Plkst. 22.00 krastmalā tika rīkota svinīga uguņošana, kuras košās krāsas vēl ilgi paliks mūsu atmiņā. Laicīgi devāmies gulēt, jo 23.jūlijā plānojam celties plkst.4.30.
Šodien plkst.5.30 attauvojāmies un devāmies buru parādē. Kamēr gaidījām visu floti noķērām vēl oficialo RDV2017 Wi-Fi un paspējām nosūtīt dažas tiešā ētera buru parādes un Kvebekas bildes.
Bermuda - Bostona
8.jūnijā
Ir sācies Rendez-Vous 2017 regates trešais sacensību posms no Bermudu salām uz Bostonu, ASV, kurā startē par deviņām komandām vairāk nekā iepriekšējā posmā. Sākotnēji sacensību starts bija paredzēts 5. jūnijā, bet prognozētā spēcīgā vēja dēļ organizatori drošības apsvērumu dēļ to pārcēla par divām dienām uz priekšu. Līdz ar ko arī šajā posmā kopējais starts netika dots. Tā vietā katra komanda varēja izvēlēties sev piemērotāko startēšanas brīdi organizatoru noteiktajā laika logā, kas ir no 7. jūnija plkst. 18:00 UTC līdz 9. jūnija plkst. 18:00 UTC.Izņemot trīs A klases jeb lielos buriniekus, kas startēja 7. jūnijā, visas pārējās regates komandas St George ostu un Bermudu salas atstāja 8. jūnijā. Jahta Spaniel startēja 8. jūnijā ap plkst. 8:08. Vienā klasē ar Latvijas jahtu startē vēl tikai vācu jahta Regina Germania, kas šobrīd ir arī klases līdere. Tikmēr flotes faktiskais līderis šobrīd ir A klases burinieks no Nīderlandes Oosterschelde, kas Bermudu atstāja 7. jūnija vakarā.
Oficiālā uzturēšanās ar kultūras, sporta un sabiedriskajiem pasākumiem Bostonā paredzēta no 17. līdz 22. jūnijam. Jahta Spaniel Bostonā plāno ierasties jau 13. jūnijā. Veicamās distances garums šajā posmā ir ap 700 jūras jūdzēm. Kā ziņo sacensību direktors Pols Bišops, komandas sagaida spēcīgs un brāzmains dienvidrietumu vējš, ko sestdien nomainīs lēns, bet mainīgs vējš.
10.jūnijā
Lai laba visiem un mierīgā pilnmēness nakts! Mūsu atrašanas vieta 02:37 (UTC-3) ir 37°08N 66°23W un debesīs beidzot var manīt arī zvaigznes, kas līdz ar apaļo prožektoru izgaismo mums ceļu. Labajā bortā redzam trīs mastu burinieku Alexander von Humbolt II, kam lēnam aizslīdam garām. Viņa ātrums 2,2kts (tā vismaz zina stāstīt ploters), bet mušu 8.4 kts, ejam cieši 45° pie vēja ar kreiso halzi (TWA 90°, TWS 13 knt), izslējuši pilnu grotu un Dublinas foku (BRG 359°). Genua1 piesiets pie reliāa. Iemesls pavisam vienkāršs. Komanda pārdegusī, jo vakardiena, izskatās, bija viena pārbaudījumiem bagātākām dienām. Jācer, ka pie vainas pilnmēness, kas beigs ar mums rotaļāties līdz ar jaunas dienas iestāšanos.
Iepriekš ziņojām par piedzīvojumiem ar enkuru, kas St.George’s līcī mūs nespējā noturēt pie 30kts vēja brāzmām. Laicīgi pamanījuši, ka mūs nones, un meklējot vietu, kur pārenkuroties, priekpilni pieņēmām šonera ATYLA laipno piedāvājumu nostāties labajā bortā. Tad uzklausot ari Racecontrol aicinājumu pārlaist nakti ostā, plkst. 4:40 UTC-3 teicām uz redzīti Bermudu salai, kas nulle kā bija kļuvusī par mūsu mājām vairāk nekā 10 dienu garumā, ļaujot izzināt salas katru kaktu un stūrītī.
Pārgājiens sakas mierīgi. Īstais laiks aprast komandai ar okeānu - vējš apm.16kts (TWS), kreisā halze (TWA 120°), ātrums apm.7 kts. Lai ari starts labvēlīgs, komanda pamatā pārtiek tikai no galetēm un ūdens. Pirmo 1/2 dienas Reinis ir teju viens, kas jūtas komfortabli mājot ardievas krastam. Lēnām līdz dienas vidum aprod arī pārējie un vači ir +/- darba ierindā (jāsaka, ka daži, vilnu šūpoļu nomocīti, mēģina sarast ar okeānu vēl arvien). Pētot meteo prognozi, lasot NAVTEX un iepazīstoties ar Racecontrol padomiem, redzam, ka priekšā saķersim ciklona asti, kas planšetē pārliecinoši iekrāsojusies biešu sarkana - ap 35kts.... Sagatavojam suni lidojumam - 2.reve grotam (kas, starp citu, jaunajai un visnotaļ nepieredzējušai komandai izdevās ļoti glīti), priekšā 7.foks, komanda pārrunā darbības un liekas jau it kā bijām visu izplānojuši kā nokontrolēt (nu, vismaz pacensties) pūtienu, bet realitāte sanāca nedaudz citāda...
Plkst.2:00, barometram krītot par 3mb iedalām stundas laika, uz plkst.3:00 pie mums ierodas uz rietumiem slīdošā ciklona "aste", kas sev līdzi paķērusī lokālo negaisu ar vēja brāzmām līdz 52kts (vējš Boforts 10 - viesuļvētra), lietu un zibeni, kas tā vien šķiet, vēlējās trāpīt mums papēdī un zibsnīja tik tuvu, ka Andris, kā fotogrāfs, atzina - tik labi izgaismotu nakti nav nācies redzēt. Lai ari Andris, kurā negaisa laika bija stūrmanis, sasniedza savu "personal best" - 12,7 kts ātrumu, tomēr tas maksāja mums ne tikai bezmiegu un nedaudz noārdītas nervu šūnas (jo labā borta pakavs peldēja mums jau līdzi ūdenī), bet, diemžēl, cena tam bija ari Foks Nr.7, kas saplēsts driskās un visticamāk, nekam citam ka priekš komandas parādes ampelēšanās vairs nebūs derīgs... Pārliecinošas 45-50 kts brāzmas pieturējās kādu 1/2 stundu un tad jau nakts bija tāda, kā instrukcija aprakstīts - vējš ap 30 kts un ar pāri palikušā grota 2.revi komforts bija diezgan augsts (šeit gan jāsaka, ka grotam viss ir ok). Līdz rītausmai priekšburu nelikām vietā, pēc tam, kad negaisa laikā Reinis norāva nost 7.foku viens, vai precīzāk-to, kas bija palicis pārī no foka...
Tā nu mēs lēnām šodien sākām padoties sail trainingam Z virzienā bez spoža sportiska rezultāta un jutām, cik manāmi īsinās nakts garums, kas, protams, priecē. Sauli jau iepriekš nākt sveicam plkst. 05:40 UTC-3. Rīta pusē bija lietus, kas līdz ar vēju apm.25 kts pieturējās līdz vakardienas dienas vidum nemainīgi. Ap plkst. 11:00 Reinis iejūtoties Vendee Globe (kā mēs smejam), viens pats veiksmīgi iemanās uzlikt Dublinas foku. Well done! (Šonakt atkārtots manevrs). Ap plkst. 14:00 skaidrojas un laikapstākļi tā vien prasīt prasa pēc Genoa1. To ari uzvelkam augšā līdz pārsteigumu pilnajiem plkst. 16:10, kad pamanām ka lēnām pa štagu Genoa1 sāk slīdēt patvaļīgi lejā un izgāzties uz reliņa līdz beidzot visa komanda ir nostājusies labajā bortā un velk ko jaudas "udensmaisu" atpakaļ mājās, kas negribīgi padodas mūsu spītīgajai cīņai. Rezumējot dueli - komanda nosvīdusī, neizpratnes pilna, bet Genoa1 atgriezts sveiks un vesels atpakaļ, vien nedaudz iekrāsojies zils no zemūdens daļas krāsas. Būs kreptīga piemiņa.
Apskatot falli secinām, ka tā ir pārtrūkusi. Atira falles šuvumā vieta, kas satur šeikela gredzenu. Reinis 16:30 pieņem lēmumu braukt masta, cerībā, ka falles gals būs ieķēries augšā . Pie stūres noliek Ilonu, džakuzī uz vinčām Andris un Valts. Nelieli sagatavošanās darbi un 16:45 pie 13kts vēja un ātrumā 7,5kts Reinis tiek vilkts augšā, izmantojot dzelteno spinekerbomja falli (zilo izmantojam Genoa1 atkārtotai uzcelšanai, ko paveicam līdz tam). Diezgan veikli kapteinis sasniedz virsotni un secina, ka falle jau ir iegājusī masta iekšā. Tiek dota komanda izvilkt to ara un dazu mirklu laika faille jau ir sakailēta Sintijas izpildījumā. Skaidrs - krasta būs papildus darāmie darbi. Viss liktos ir atrisinājies, bet pamanām, ka falle, ar kuru raujam augšā Reini, sāk vērpties vaļā un ķerties, t.i., laižot lejā kapteini, apvalks ārdās un slīd lejā, veido krunkas un sprūst. Pēc pārdesmit minūšu kokpita naža un makgaivera cīņas ar falles apvalku un pēc papildus drošības falles nostiprināšanas, Reinis ir veiksmīgi sasniedzis klaju..Komanda jūt milzīgu atvieglojumu. Šķiet katrs pārbaudījums ne tikai mūs stiprina, bet arī saliedē. Par prieku smagajai dienai, Reinis atalgo komandu ar gardam tortiļu vakariņām, bet Sintija ķeras pie putukrējuma kulšanas, jo desertam servēta tikšot Andra gatavota maizes zupa. Tad nu neilgi pēc visiem notikumiem kambīzes komanda ķeras pie pavarda. Viss jau būtu nekas, ja vien.... Valts neilgi pēc stūres pārņemšanas nepaziņotu - hmmm... Kāpēc mums visa elektronika nestrādā?! Secinājums - elektronika tiesām nestrādā. Un tas ir fakts! GPS, vējš, laga, gaitas uguni, kompass - viss ir off. Neliels apjukums, slēdzu un vadu pārbaudes līdz Reinis attopas un paziņo - darīts! Kāds nejauši izslēdza zem trepēm esošo galvenos slēdzi "serviss". Tfuuuu.... Nopūšamies un ejam baudīt vakariņas. Šodienai piedzīvojumu pietiek. Ceram, ka esam tos iztērējuši avansā un labprāt turpmāk vēstīsim par spilgtākajiem, notikumiem - mūsu ēdienkartēm un saulrietiem :)
Sveiciens visiem! Mēs te turamies, stutējamies un visādi citādi spītējamies mazajām ķibelēm un likstām. Ir taču sail training! Šis mums tāds pamatīgs.... Lai viss mierīgi jums un mums!
12.jūnijs
Ahoi! 09.27 Isais info. Lidojam, cik varam. Pirms kādas stundas paņēmām otro WP, ierēvējāmies uz 2. rēvi, dublina mastā. True WS 25kts. Ejam cieši pie vēja, cerot ka prognoze piepildīsies un uz nakts vidu sāks griezties un varēsim tikt bez halzēm uz finišu. Diemžēl sanāk suni sist, īsi, asi Baltijas vilņi sadzīti. Pēc finiša ejam uz Salem, tur skatīsim kas un kā ar muitu. Over and out.
Reinis P.S. Cik alus Florians būs parādā, ja noskriesim viņu?
13.jūnijs
Hoi, hoi, hoi visiem, dienā, kad R3 piedzīvojumu pilnā pārgājiena finiša līnijā atstāta aiz muguras 8,5 stundas atpakaļ. Mūsu pašreizējas jahtas laiks plkst.19:00, koordinātes 42°36’N 70°10’W, ejam ar 7,8kts, kreisa halze (TWA 80°), vējš (TWS) 16,5kts. Joprojām dzīvojam pēc UTC-3 laika. Piestājot krastā pārgriezīsim un salīdzināsim pulksteņus, kas varētu jau notikt šovakar. Jo nupat ka esam saņēmuši no Jarko (jahtas VAHINE kapteiņa) zinu, ka viņi ir iemanījušies tikt gala ar visiem papīrā darbiem ar muitu, kas jau šodien mūs varētu sagaisti. (...) apmēram šādi sākas vakardienas ziņa, kuru bijām sagatavojuši jums, bet, kura diezgan neveiklu pirkstu kustības rezultātā zuda nebūtībā, atstājot pirmo stāsta rindkopu un mājas palikušos bez apdeita par mūsu beidzamajam dienām R3 pārgājienā. Tad nu neliels info atskats jūsu uzmanībai.
Pašlaik mūsu lokācijas vieta kopš vakardienas plkst.23:00 (UTC-3) ir 42°31’N 70V51’W Salem Harbor Bostonas piepilsētas piekrastes enkurboja. No plānotajiem darbiem vakar iemanījāmies pārgriezt sava Latvijas teritorija pulksteni uz UTC-4, bet muita un robežsardzi sagaidīsim šodien ap plkst.13:00. Kad saņemsim atļauju kāpt otrpus Atlantijas okeāna krastā un skaļi teikt - Uuuuu.....SPANIEL! Mēs to paveicam! SPANIEL ir pārburājis pārī visam plašajam okeānam.
Tagad komanda bauda saulaino rītu, sakopj jahtu un gatavojas kāpšanai krasta. Lai arī kopā dienas nav daudzas, kuras aizvadītas burājot, tomēr ar nepacietību visi gaida iespēju tikt uz cietzemes. Esam veikuši arī nelielus R3 reisa aprēķinus (starts - finišs). Kopā aiz muguras sacensībās ir aizvadītas 99,5 stundas, kuru laikā SPANIEL nogāja 727 jūras jūdzes ar vidējo ātrumu 7,3 mezgli. Komanda, ņemot vērā visas mūs piemeklējušās ķibeles un nelielo pieredzi (starp citu, esam ari sarēķinājuši komandas vidējo burāšanas pieredzes vecumu un ar kapteiņa Reiņa 18 gadiem, kas tika likti galdā kopsummas katlā, mēs esam 4gadnieki, tā teikt, "pēc-kāpēcīšu" periodā), jūtas visā visumā apmierināti ar rezultātu. Esam savā klasē, kur konkurence nebija sīva, 1.jahta no divām, taču saskaņā ar mums pieejamo informāciju, esam 6. no 17 uz starta uzkāpušajiem dalībniekiem kopvērtējumā, pakāpjoties no 15.vietas, kur bijām noslīdējuši pēc cīņas ar piemeklējušajām likstām.
Īsi pirms finiša sajutām sāncensības garšu. Ne tikai tāpēc, ka nolūza vējš un bijām spiesti pēdējās 11 jūdzes gan halzēties, gan visai komandai, sēžot kokpitā un dziedot latvju dziesmas Valta ģitārspēles pavadījumā, piesaukt to atpakaļ, lai tiktu līdz finiša koordinātei 42°33.700’N 69°00.017’W (kuru šķērsojam 10:23:29 UTC-3), bet pamata tāpēc, ka apmēram divu jūdžu attālumā mums elpoja pakausī vācu D klases jahta "Peter von Danzig", ar kuriem pēcāk ari samājāmies, krustojot kursus kabeļtauvas attālumā.
Rezumējot pārgājienu jāatzīst, kas šis bija jaunas pieredzes pārsātināts piedzīvojums pilnīgi visai komandai, ko ielikt burāšanas pūrā. Tikām cauri vētrai, kas mūs purināja ar 52kts stiprām brāzmām, un pateicoties kurai, kā mēs smejam, tikām pie jauna vētras foka, ar kuru papildināt SPANIEL buru krājumus - "vētras skrandas". Mūs piemeklēja "galu ķibeles", sākoties ar notrūkušo foka falles špleisējumu, kas pie 13 kts stipra vēja lika saļimt gaitā Genoa 1 aiz borta. Pēcāk Reiņa mastā vilkšanas ekspedīcijas laika sāka sprūst un izģērbties spinakerbomja falle (vecākā un visretāk lietotā falle, kura nav mainīta ļoti ilgus gadus), kas ar īpašu piesardzību un zināmu piepūli ļāva kapteini nolaist atpakaļ uz klaja. Bet vēlāk "galu ķibeļu" piedzīvojumus papildināja krasta nomainītas jaunas topinantes sairšana masta gala (visticamāk pie skritulīša brīvkustībā pret kaut ko pārberzās ārējais apvalks, to noskaidrosim, kad tiksim augšā), kad pēc 2.vejpointa apņemšanas centāmies izrēvēties. Paldies Baltic ropes, kas mums ir sagādājusi pietiekošā daudzumā jaunus rezerves galus, gan fallēm, gan šotīm, gan topinantei un atliks veikt tikai okeāna nogurdināto galu nomaiņu. Tad vēl pieredze ar izslīdošiem enkuriem, kas laimīgā kārtā tika laicīgi pamanīts, stāvot Bermudas marinā, izvairoties no kolīzijas.
Burājam dažādos laikapstākļos ar dažādiem vējiem, pamatā bakštagu, taču pēdējās dienas, lielākais suns pasaulē skreja 45 grādos cieši pie vēja. Esam sēdējuši kokpitā, hipnotizējot GPS, sastinguši un aizrāvuši elpu 2 stundu garuma, raugoties kā stūrmanis pie 9,5kts ātruma dancina foku, kas no bakštaga tā vien kāroja iegriezties fordakā, lai paspiestos zem pirmās markas bez kontrklapes (kas beigu gala tika paņemta ar 0,4 nm rezervi). Kopā komanda ļoti glīti stiprā laikā iemanījās ierēvēt divas reizes grotu. Līdz pat vakardienai komanda nebija pilnībā funkcionējošā, jo citus pamatīgi nomocīja okeāna viļņošanās, bet citus pamatīgi iepriecināja..... Ļaujiet šeit pakavēties nedaudz vairāk.
11.junija saulrietā, kas bija iekrāsojis visu pamali sārtu, ejot cieši pie vēja, kas pūta ar 23 kts, un manevrējot pa 3 metrīgiem viļņiem, mūsu acīm pavērās viens no skaistākajiem skatiem, kādu bija nācies līdz šim redzēt. Pamanot geizerveidigus šāvienus visriņķī jahtai dažu kabeļtauvu attālumā, mūs sveica vaļu bars, kas laiski kopā ar delfīniem rotaļājās ar viļņiem un ar ziņkārību noraudzījās mūsu zēģelēs. Cits pabāza pa brīdim tikai galvu virs ūdens, kas atgādināja nelielus kalnus, cits nostājas svecītē un tad skaisti paceļot sirds formas asti plaukšķināja ar to pa nemierīgo ūdens virsmu, bet cits, gluži kā acīm ierastie delfīni, leca āra un nira atpakaļ plašajā okeāna bezdibenī, atstājot fonā aiz horizonta slīdošo sarkano bumbu, kas lēnam grima iekšā. Elpu aizsita un lika sirdij sisties straujāk ik pa brīdim jahtas korpusa tuvumā paradījušies lieli, balti plankumi. Laimigā kārtā vaļu ziņkārība aprobežojās vien, šķiet, ar mūsu laivas ķīļa izpēti... Neizdzēšamas atminas, kuras, diemžēl, neizdevās iemūžināt digitālajās pieturzīmēs.
Citādi komanda ir saliedējusies kopīgās dziesmās, Valtam spēlējot uz ģitāras lielo Dziesmusvētku nošu grāmatu. Esam iemanījušies šķērsot Golfa straumi, kas ūdens virsmu sasildīja līdz 28°C karstumam. Bet tiklīdz tikām tai pāri (10.junija dienas vidus) tā nokrita uz 20°C, ļaujot visiem lūkot pēc termoveļas, cepurēm un siltam zeķēm, kuru lietderību dažs sākotnēji pat smejot apšaubīja. Pēdējās dienas naktī citi pat lūkoja pēc otra guļammaisa un gulēja jakās, jo SPANIEL salons attālinoties no ekvatoram tuvākajiem platuma grādiem bija pārvērties no saunas uz dzesēšanas kameru (ai kā būtu noderējis sildītājs, kurš diemžēl ir nodzīvojis savas pēdējās dienas un pilnīgu restaurāciju vai nomaiņu piedzīvos tikai Rīgā). Esam atraduši uz klāja arī medūzas - Marijas (no R2 transatlantiskā reisa stāstiem par indīgajiem Portugāļu kara kuģīšiem) māsu, kas ar 9.junija nemierīgās nakts viļņošanās palīdzību tika uzskalota uz jahtas kreisa borta un teica labrīt Līnai, kas velējās papētīt tuvāk mūsu ciemiņu. Stāsti vēl daudz un krāsaini, bet kaut ko pieturēsim sev un centīsimies tos iepakot kodolīgos foto mirkļos mūsu kopīgajai visas SPANIEL komandas tikšanās reizei rudeni, kad gaidīsim pārnākam jahtu mājās.
20.jūnijs
Sveiki no Bosonas Fun Pier 2 dienas pirms iziešanas R4 sacensību reisā! Mūsu rīts sācies pilnā komandas sastāvā. Kā smejam, arī Jelizaveta ir pārnākusi mājās, kas iepriekšējās dienas pavadīja kaučserfojot. Vakar ieradās Līga un Jānis (teicams saulgriežu komplekts), bet iepriekšējā vakarā tieši uz crew party sveicām ierodamies Ivo, nākamā posma kapteini, Gintu un Kasparu un teicām uz tikšanos abām Līnām (kurām aizkavējās par diennakti reiss no Ņujorkas) un Andrim. Dienu iepriekš vēl mājās pārradās arī nākamā R4 posma dalībnieces - Laura un sasveicinājās ar komandu Jelizaveta. Kārtīgs crew change, kas saintegrēja kopā vēl uz jahtas palikušos R3 komandas biedrus - Ievu, Emīlu un Valtu - un jauno R4 blici. Ak, pirms visi aizlaidušies no R3, gribam teikt "ciečus čau" superīgajai, jautrajai četrgadnieku "burātāju kāpēcīšu" komandai ar mūsu R3 posma dziesmu: https://youtu.be/NrI-UBIB8Jk
Tas bija lielisks un neaizmirstams piedzīvojums un neatņemama pieredze! Bet tagad gan atpakaļ pie Bostonas, kas ir laipna un uz katra soļa sastopam slaveno amerikāņu draudzīgumu un viesmīlību. Bez pēkšņām mazajām sarunām uz ielas ar vietējiem iedzīvotājiem par burāšanu, Tall Ships un Latviju (kas te ir tiiiik ļoti tipiski), baudām arī pilsētas organizatorisko piedāvājumu - praktisko un izklaides programmu. Iepriekš stāstījām, ka katram kuģim ir savs wifi un telefons, ko visi izmanto uz nebēdu. Tik ļoti svarīgās ērtības kā dušas un klozete gan pieklibo. Esam apskates objekts vairākiem miljoniem viesu tepat ostā un dalām labās un praktiskās "toitoi-tipa" ierīcības kopā ar viesiem....well, jāsaka, pēc mūsu visu jahtu un kuģu nelielajām sūdzībām, varam izmantot LO centra piedāvāto tekošā ūdens komfortu. Bet duša gan - viens neliels pārvadājams vagoniņš kopējs visiem 15 kuģiem - kungiem un dāmām. Ūdens (ja paveicas, ir siltais) tek tikai tad, ja uz kājas īkšķa uzliek coriņu, pie kura piesiets krāna rokturis... bet visādi citādi viss ir lieliski. Nu, kaut vai, piemēram, mūsu LO Pema. Satriecoši lieliska un draudzīga.
Esam 18.jūnijā ne tikai svinējuši Pemas dzimšanas dienu, dziedot dziesmas, bet esam gājuši pie viņas mājās uz visnotaļ smalko dzīvokli tepat krastmalā un ar skatu uz Down Town priecājāmies par viesmīlību, laiski nododoties Amerikas Kausa skatīšanās un dušošanās kūrei pirms crew party un captains dinner. Šodien Pema sauc ciemos visu latviešu komandu uz sunset ballīti viņas dzīvokļa terasē, kur skatīsimies arī plānoto salūtu.
Nu, ja reiz par crew party un kapteiņu vakariņām.... Kapteiņu vakariņas, kurās komandu pārstāvēja Reinis un Ilona, notika smalkā Bostons State House ēkā, bet pirms tam pieņemšana pie vietējā mēra, kur kļūdas un pārpratuma pēc #Jahta SPANIEL kopā ar citiem small-ship(iem) nepiedalījās. Tikšanās un kopā būšana visiem kapteiņiem, kārtējo reizi lika priecāties par mazo kuģu sadraudzību, kas spilgti iezīmēja šo transatlantisko pārgājienu. Šeit arī mūsu kopfoto - sy Vahine (Somija), sy Peter von Danzig (Vācija), sy Regina Germania (Vācija), sy Spaniel (Latvija) un kreisajā pusē Tall Ships organizatore no #Sail Training International Bekija, kas laipni pavadīja ar mums kopā vakaru.
Pēc kapteiņu vakariņām svētdien, kas ilga dažas stundas un tika pavadītas pie stāvgaldiem, malkojot atspirdzinošus dzērienus un mielojoties ar vieglām uzkodām, komanda tikās Bostonas Fish Pier komandu ballītē, kas bija labi organizēta ar dažādām snack-tipa uzkodām, mūziku un dejām. Nākamajā dienā, t.i., vakar dienas vidū teicama komandu parāde - pārgājiens pa pilsētu un apbalvošana. Mums sagatavoti divi pārsteigumi. C klases rezultātu kopvērtējums apvienots ar D klasi, kas 6 jahtu konkurencē ierindoja SPANIEL R3 sacensību sniegumu 2.vietā. Apsveicam kapteini Reini ar pirmajām veiksmīgajām Tall Ships sacensībām un spožo kausu! Tā turpināt!
Otrs pārsteigums bija papildus balva par Crew Parade performanci. Kā mēs smejam, ja nevarējām pārkliegt un pārdziedāt citas komandas, tad pārdejojām gan visus! :) Protams, mums arī patīk domāt, ka mūsu jaunie komandas t-krekli patika tikpat ļoti kā mūsu draudzīgie saucieni un gaviles Bostonai un tās iedzīvotājiem :)
Starp citu, pēc kausa saņemšanas, atskārtām, ka mūsu senais SPANIEL kapteinis Reinis, burājot daudzās sezonas uz SPANIEL līdz šim nav mests ūdenī. Tad nu draudzīgi esam vienojušies, ka klusām veiksim viņa ostas peldi Bostonā. Iespējams, tāpēc tās vētras tik ļoti viņam līp klāt.... Turklāt to plānojam kā performanci darīt Latviešu vakarā, kas notiks uz SPANIEL jau šovakar plkst.18:00. Esam uzaicinājuši vietējos Bostonas tautiešus ciemos šovakar, kas izrāda neviltotu prieku un sajūsmu par mūsu ierašanos, ne tikai piestājot uz sarunām, atstājot ziņas, bet arī cepot mums maizīti. Jūtamies īpaši!
Ziņosim vēlāk par tikšanos un Reiņa iesvētīšanu, bet pagaidām sakām čau un turpinām nodoties pilsētas izpētei, muzeju apmeklējumiem (Modernā māksla, kas tepat 3 soļu attālumā, Kenedija īpašā izstāde par godu viņa 100-gadei u.c.), universitātēm - Harvardai, MIT (Massachusets Institute of Technologies), braukājam ar pilsētas īrētajiem velosipēdiem, kāpjam skatu torņu platformās, barojam parkos vāveres un nododamies citām dažādajām izklaidēm, kuras piedāvā mums pilsēta.
Sveiciens no apvienotās un smaidīgās R3 un R4 komandas!
Ilona Skorobogatova
ZIŅAS NO BORTA
Reiss Las Palmas - Bermuda.
7.maijs
Jura Austriņa (darba pseidonīms - Capt. Muris) pirmais pārdzīšanas reiss un pirmais sacensību reiss ir godam noslēdzies. Tā kā komanda bija gana kvalificēta, lai novērtētu viņa sniegumu - vienbalsīgi tika pieņemts, ka kvalifikācija, sniegums un attieksme atbilst Spaniel aktīvo kapteiņu statusam un tika veikta Capt.Mura oficiāla iesvētīšana Spaniel kapteiņos. Ievērojot tradīcijas, Las Palmas ostā pāri ahterim Muris tika nodots okeāna ūdenim un pēc īsa mirkļa viņš iznira jau kā pilntiesīgs Kapteinis. Lūdzu cienīt un godāt!
Kanāriju salas pārņēmis bezvējš. Anticiklonu prognozē tik plašu, ka sākotnējā jaunā ideja par 2 starta līnijām abās Grand Canaria salas pusēs, kas ļautu izvēlēties pašiem ziemeļu vai dienvidu maršrutu, ir atcelta. Jaunākā prognoze liecina, ka vienīgi ķert pasāta vējus, ļautu flotei tikt uz priekšu. Tāpēc tikko saņēmām oficālu paziņojumu, ka starta līnija tiks pārnesta uz D, DR aptuveni 200 j.j. attālumā no Las Palmas. Precīzas koordinātes un precīzu 48 stundu starta logu mums paziņos rīt 10:00 local. 200 j.j.ar motoru ir 50% no mūsu degvielas kapacitātes. Rona II vedīs kannās degvielu ar kuru pie galīgās nepieciešamības padalīsies. Arī es apsveru iegādāties vismaz vienu papildus kannu ar D degvielu.
Esam saņēmuši dāvanā no Las Palmas Port Authorities jaunāko pasaules okēanu Atlasu. Lieliska dāvana. Nu ko, ja tā turpināsies, pastāv iespēja ceļojuma laikā Bermudu.salām un Kanāriju salām pievienot Cape Verde salu apraudzīšanu...Šodien visai komandai ir brīvsolis līdz 18:00 un tikai Capt. Bar... iekārtojas "kapteiņu skapītī", tīra stūrmaņa galdu, utt... citiem vārdiem - iejūtas... Karstums ir svelminošs. Iekšējais termometrs rāda +30 C. Zeķēs ne uz klāja ne pontona stāvēt nav iespējams. Blakus esošais veikals ciet, atvēsinošās lietas ir nepieejamas... Rīt iepirkumi, beidzamie remonti un nelielas svinības. Ziņosim.
11.maijs 08.45
Sveiciens visai komandai un tiem, kas tur īkšķus un jūt līdzi mums! Šorīt kapteiņa Jura Radus vadībā plkst.04:48 pārgājām pāri starta līnijai, kuru organizatori pārcēla mums vēl esot Kanariju salās, jo bija iestājies bezvējš. Atgādināšu, ka startu pārcēla 200 j.j. uz dienvidiem no Las Palmas, kur teicami pavadījām divas ar pusi dienas (ienācām 6.maijā 23:40 UTC un izgājām 9.maijā 17:35 UTC). Starts visiem dalībniekiem ir atvērts no 10.maija 12:00 UTC un līdz 12.maija 12:00 UTC. Cik esam saņēmuši zinas no mājam, ir nostartējuši gan Vahina, gan Rona II un ir priekšā mums. Bet jūs jau, protams, zināt labāk :) un tiem, kuri nezina, atgadinām, ka sekot līdzi Rendez-Vous Regatta 2017 var arī Yellowbrick tiešsaistes izsekošanas sistemā.
Šobrīd esam 24*12'886N 019*03'990W (cog 246*) un lidojam ar sog 9,5 kts cieši pie vēja (twa 75*; tws 10,5 kts). Laiks turas līdzigi abas dienas - gan vakar, gan šodien pūš smuki (mērena brīze pēc Boforta - 4) un vēja suns skrien. Kopš starta esam nogājuši jau 85 j.j. 11 studās un sanāk vidējais ātrums ~8 kts.Turpmākajās dienās plānojam savu taktiku atbilstoši laika prognozēm. Turpināsim informēt par notiekošo. Citādi viss kā parasti uz SPANIEL norit rāmi un lieliski. Andris lutina ar Kozlovsku ģimenes sarūpēto uztura programmu. Spīd saule, paši sauļojamies, pilnmēnesnicā klausamies līdzi paņemto mūziku un baudam okeana viesmīlību - delfini, bruņurupuči (ceram vēl ieraudzit vaļus un lidojošās zivis). Komanda jūtas labi, šodien plānots kino vakars. Sveiciens visiem no lielaka suņa, kura salona valda 30*C temperatura!
28.maijā
Šodien ap 11-iem ienācām St.Georges' ostā Bahamās kā otrā finišējusī jahta. Reisa finiša līniju arī šķersojām, lai gan bija pieņemts finisšs jūrā 25.maijā 14.00 UTC. Reisa laikā atsāļotājs labi noderēja, deva gan tikai kādus 4 ltr/stundā, bet ar ekonomiju dzermais ūdens tankos bedzas tika dienu pirms ostas. Par karsoni un ventilātoriem - nebija sevišku problēmu, vienreiz tikai pie svaigāka laika, kad lūkas ciet, forā bija smacīgi. Un jaunais "kaujas foks" neuzrādīja cerēto efektivitāti, tas jāpāršuj.
Kā parasti - tagad ostā zeme šupojas, bet visi ir laimīgi, ka reiss labi noslēdzies. Izskatās gan, ka neesam seviški gaidīti, dušas ap 500m tālajā jahtklubā par 3 USD /5 minūtēs (bet iedeva 50% discount-u !!!). Liason officieris atnāca tika pēc 5 stundām, bet nu ir internets, kas atsver dārgās izejošās telefonu sarunas un komanda pārslēdzas uz Wi-Fi. Plānojam šovakar kopēju ballīti par godu reisam.
3,5 diennaktis Atlantijas okeānā jeb Spaniel pārdzīšanas ceļojuma piezīmes
Sigitas Pildavas (Spaniel komandas 2017 “zaļās”) jūras stāsts par reisu Funchal – Sineš
Jahta Spaniel vakar vakarā pietauvojusies Sineš ostā Portugālē. 87,5 stundas, kas pavadītas okeānā - pilnas emociju, piedzīvojuma, vēju un viļņu. Jahta, kas radīta burāšanai okenā un tikusi pie nosaukuma Spaniel, šo ceļojumu izbaudīja pilnībā! Vēja suņa skrējiens okēna viļņos ir viegls, aizraujošs un fascinējošs. Komandai, kas dzimusi sauszemei, bet ar aicinājumu burāt, sākumā tik viegli vis negāja. Tomēr Leldes teiciens: “ Nav labi, bet ir tik forši!”, izsaka visu.
Kā tad mums gāja? Godīgi sakot, aprakstīt jau to nevar, jo to tiešām vajag piedzīvot! Pirmo nakti uz jahtas, kas, pat pietauvota ostā, ir dzīva un runā vispārsteidzošakajās skaņās. No klusas mazliet neomolīgas murrāšanas, - ne, ne ne.. un nu nu nu.. vai skaļas ievaidēšanās kā kaulu čīkstēšana reimatisma māktam cilvēkam līdz tādam kā vēdera klunkšķim pie auss. Mūsu Kristin (vienīgā igauniete komandas sastāvā) tas viss kopā izklausījās pēc veca jūras vilka balsī teiktā : “I am too sexy..” Uzlienot augšējā kojā, kur var apgulties akurāt zīmulītī tikai tad, kad esi taisni izstiepies, un, klausoties šo skaņu kakofoniju, galvā ir tikai viena doma, - kā, ellē ratā, šeit iespējams aizmigt?! Izrādās - var! Turklāt miegs viļņos ir tik salds!
Kapteinis Juris Austriņš komandu, no kuras liela daļa ir zaļie vai cilvēki, kuri uz Spaniel burā pirmo reizi, sadalīja 3 vačos (watch) un 3 stundu maiņās. Vaču vecākie, - pats Juris, Oskars un Aldis mums mācīja mainīt buras, ķert vēju un izjust viļņus. Okeāns mums bija labvēlīgs, jo ļāva izdarīt neiespējamo – viegli, čiliņā, ar dažiem pikantiem momentiem atnākt praktiski nosprausto maršrutu no Madeiras līdz Sinešai ar divām halzes maiņām un divām neplānotām gandrīz 360 grādu halzēm (Spaniel tradīcijas jāievēro). Izbaudījām garos okeāna vilņus, kad jāuzbrauc vilnī, lai pēc tam laistos lejā, gan klusu čiliņu pirms ienākšanas ostā, kad komanda okeānā pucēja laivas tīka koka detaļas un apstrādāja ar tīka eļļu. Divos vārdos sakot, šajā pārdzīšanas posmā Spaniel pavadīja zaļo laime, jeb kā Oskars teica: “ Tas bija apmēram tā, kad esi Bergenā, kur tiki 3 reizes gadā spīd saule, bet tad, kad tu tur esi, jau ceturto dienu spoža saule”.
Trīs ar pusi diennaktis okeānā, dzīvojot ritmā - 3 stundas vačam, 6 stundas miegam un atpūtai - iešūpo ritmā, kam ir sava maģija. Paliek vienkāršais un būtiskais, liekajam un neīstajam tur nav vietas. Atklājas cilvēku skaistums, komandas gars un humora izjūta. Ar pēdējo mūsu komandai viss kārtībā. Pēdējā naktī pirms kontinenta - brīdī, kad vača vecākais aizsnaudās - komandai radās plāns par kursa maiņu un došanos uz Āfriku. Nianses plānam neatklāsim, jo, kas zina, varbūt kādreiz noderēs. Saka jau – visi realizētie sapņi sākas ar traku ideju.
Par sapņiem runājot, viens no kopējiem saņiem (vismaz jaunajiem) – satikt delfīnus. Un sapņi patiesi piepildās! Delfīni Spaniel pavadīja daudz – gan rīta saullēktā, vairāk kā stundu spēlējoties forā, gan naktī mirdzošu planktonu gaismas šovā visa vača garumā. Attiecībā uz delfīniem viens komandas biedrs gan ir izņēmums. Ojārs tā arī savus delfīnus neredzēja, jo īstajos brīžos vienmēr gulēja. Vai arī delfīni nāca ar mums spēlēties, jo Ojārs gulēja un krāca īpašajā frekvencē. Lai nu kā, bet Ojārs apņēmies rakstīt grāmatu “Draugs, kuru nesatiku”. Bet oranžus bruņurupučus okeānā viens no vačiem esot redzējis. Vismaz tā viņi apgalvo. Līdz brīdim, kamēr stāstā par bruņurupučiem neparādījās banānu kaste, ar kuru pirmais no pieciem esot peldējis kopā, tas pat izklausījas ticami. Tagad bruņurupuči paliek kā mīts, kura ticamības pakāpe tiek apšaubīta.
Rezumējot- neko tādu tu nekad un nemūžam nepiedzīvosi mājās uz dīvāna. Neko tādu nevar piedzīvot arī burājot Baltijas jurā. Uz Latvijas Burāšanas Mācību Asociācijas jahtas Spaniel to visu var piedzīvot un daudz iemācīties. Un pats labākais – vēl ir iespēja pieteikties atsevisķiem Tall Ship Regatta posmiem! Esi gatavs vienam no savas dzīves interesantākajiem piedzīvojumiem?
2016.gad sezonas reisu kapteiņu ZIŅAS NO BORTA
12.06.2016 Ziņo kapteinis Reinis Znotiņš un projekta vadītāja Sintija Lase
Pēc pirmajām divām #SAIL4youth apmācību projekta dienām Ventspils ostā visu septiņu valstu dalībnieki ir savā starpā iepazinušies, saņēmuši informāciju par apmācību norisi, drošības instrukcijas uz jahtas un ir gatavi pirmajam pārgājienam. 7.30 Izgājām no Ventspils. Uztaisījām nelielu treniņu Ventspils ostas akvatorijā – buru pacelšanā un ierēvējāmies. Ar pirmo rēvi un poļu foku devāmies jūrā. Vējš purnā 21 – 22 mezgli. Vilnis līdz pusotram metram. Paejot garām Ovīšu bākai, uzvilkām pilnu grotu. Ar 7 – 9 mezgliem lavījāmies cauri Irbes šaurumam uz Roomassaari. Komandas veselības stāvoklis apmierinošs: 7 no 12 bija ierindā. Sorves pussalas aizvējā jūra palika gludāka un veselība komandai sāka pamazām atgriezties. 18.00 ienācām Roomassaarē. Tur sastapām Pēterburgas jahtas Akelas komandu, kuri jau ir ceļā uz Antverpeni. Spaniel komanda ir saņēmusies – priecīga un laimīga. Visi ir gatavi turpināt ceļu un kļūt par lieliskiem burātājiem, kas māca burāt arī jauniešiem. #SAIL4youth
14.06.2016 Par reisu Romasāre – Pernava ziņo projekta vadītāja Sintija Lase
Vakar plkst.7.00 izgājām no Romasāres Igaunijā un devāmies uz Pērnavas jahtklubu. Pēc ostas kapteiņa ieteikuma Abrukas salai garām gājām pa austrumu pusi. Pagriežoties uz austrumu pusi uzvilkām buras un ar 8-10 mezgliem gājām uz Pērnavu, aiz sevis atstājot jahtu LIETUVA. Ap pusdienlaiku vējš nolūza un mūsu ātrums bija vairs tikai 3-4 mezgli. Šo brīdi izmantojām, lai dzestrā jūrā uzsāktu haizivju pievilināšanu, velkoties virvē aiz jahtas. Ar to jautrība nebeidzās un mastā tika uzvilkts polis Mikolajs, kurš komandā sava auguma dēļ (2,06m) iesaukts par Periskopu. Komanda vienojās kopīgā makarenas dejā uz klāja, kas tika iemūžināts video, filmējot no masta. Vakarpusē, zāģējot ar motoru, izgājām Kihnu šaurumu un ienācām Pērnavas līcī, kur atkal sākās burāšana līdz pat ieejai Pērnavas ostā. Brauciena laikā projekta dalībnieki sāka apgūt stūrēšanas iemaņas un, veiksmīgi vadot jahtu, veica visu pārgājienu Romasāre- Pērnava. Pērnavā dalībnieki dalījās savā burāšanas projektu pieredzē, labajā praksē un izaicinājumos, kā arī sāka kalt nākotnes sadarbības plānus, lai nākotnē realizētu jaunatnes burāšanas projektus. Šovakar gatavojamies doties uz Salacgrīvu, lai turpinātu iesākto apmācību. Dalībnieki aktīvi gatavo aktivitātes Salacgrīvas un Rojas jauniešiem, kur piestāsim rīt un parīt. #SAIL4youth
15.06.2016 Vakar 16.30 izgājām no Pērnavas jahtkluba mainīga virziena bezvēja apstākļos, tādēļ neviena no abām jahtām buras tā arī nepacēla. Labvēlīgie laika apstākļi tika izmantoti uz SPANIEL, lai praktizētu "challenge by choice" - visi, kuri vēlējās iziet no savas komforta zonas un piedzīvot ekstrēmākas sajūtas un vēso Baltijas jūras ūdeni, tika iekarināti grotbomja galā un iemērcēti jūrā. Atpakaļ uz klāja varēja tikt tikai dziedot dziesmu. Lai arī ūdens nebija diez ko silts, pasākums tika uztverts ar sajūsmu, tiesa gan, vairāk no Baltijas valstu dalībniekiem.
Plkst. 23.30 ienācām Salacgrīvas ostā un tikām pietauvoti pie Ziemas ostas piestātnes - blakus skaidu kalniem un malkas grēdām. Labierīcības un dušas šoreiz izpalika, bet par to neviens pārāk nesūdzējās. Otrā rītā laiva gan bija pamatīgi netīra ar koka skaidām. Neskatoties uz to, ka šī nav pati piemērotākā osta jahtām, komandas noskaņojums ir labs, un vakarā uz Spaniel notika komandas sadziedāšanās ģitāras pavadībā. Šodien savukārt komanda vadīja aktivitātes par burāšanu Salacgrīvas jauniešu centrā, un vēlāk jaunieši arī nāca apskatīt jahtas un solīja, ka nākotnē labprāt paburātu. Gatavojamies vakara un nakts pārgājienam uz Roju, kas, iesējams, būs arī lietains.
16.06.2016 Lēnu garu, vakar 15.06.2016. plkst.19.25 atstājām Salacgrīvas Ziemas ostu. Iziešanas manevri tika uzticēti projekta dalībniecei no Polijas - Ullai, kura to ļoti veiksmīgi arī paveica. Izejot līcī, pūta pilnīgs ahtervējš, ar 5,5 mezgliem uzsākām mūsu gājienu uz Roju. Pārgājiena laikā vējš pieņēmās spēkā, līdz ar to arī viļņu augstums palielinājās līdz 1.5 metriem. Sanāca ļoti labs burāšanas treniņš, lai projekta dalībnieki apgūtu jahtas vadīšanas iemaņas. Pēc dažu stundu gājiena jahtas ātrums jau bija ap 8 mezgliem. Abas jahtas SPANIEL un LIETUVA pa ceļam bija tik ļoti noilgojušās viena pēc otras, ka notika ļoti cieša izmainīšanās. Pie Rojas, kur viļņu augstums bija vislielākais, jahtas komanda viļņainos un vējainos apstākļos lieliski tika galā ar abu buru noņemšanu un arī ar ieiešanu Rojas ostā pusčetros no rīta. Šodien, nedaudz atpūtušies pēc pārgājiena, #SAIL4youth projekta dalībniekiem bija aktivitātes ar Rojas jauniešiem - izvizināja jauniešus ar dingiju, mācīja pacelt buras un sacentās, velkot virvi. Pusdienās ēdām bulgāru nacionālo ēdienu miš-maš. Ceļā uz Ventspili gaidāma reņģu diēta, jo Rojas ostā zvejnieki padalījās ar savu lomu. Ieradās arī Talsu televīzija. Skatieties LTV Dienas ziņas piektdienas vakarā!
20.06.2016 Ziņo reisa kapteinis Reinis Znotiņš
Kā jau iepriekš tika solīts no Rojas izgājām pūšot spirgtam R vējam un tīrot vietējo zvejnieku sagādātās renģes. Īpaši trenētais pavārs Niko tās sagatavoja, un komandai bija glaunākā Rīgas restorāna cienīga maltīte. Laiks bija ļoti pateicīgs burāšanai, gājām ātri, un viļņu nebija. Pie Kolkas bākas, paredzot, ka situācija nedaudz mainīsies, SPANIEL komanda ierēvēja grotu, un apņemot bāku turpinājām ceļu Ventspils virzienā. Tuvojoties vakaram vējš pieauga spēkā un arī viļņu augstums palielinājās . Ap trijiem naktī SPANIEL stūrmanim acīs pūta jau 30 mezglu stiprs vējš, lija intensīvs lietus un vilnis bija 1,5 - 2 m augstumā. Taču spītējot tam, atšķirībā no pirmā pārgājiena, komanda strādāja kā Šveices pulkstenis un ap plkst. 4.00 jahta LIETUVA no mums jau bija atpalikusi skatienam nesasniedzamā attālumā (iespējams, tādēļ, ka redzamība arī nebija diez ko laba). Ap 4.30 mainījām halzi ar kuru arī aizgājām līdz Ventspils moliem. Ostas teritorijā iegājām ar burām un 7,5 mezgliem, pēc tam jau kuģu apgriešanās laukumā buras tika nolaistas. Ostā bijām precīzi plkst 7.00 un līdz brīdim, kamēr ostā ieslīdēja LIETUVA, ar smaidošu kapteini Osvaldas pie stūres, bija pagājušas 55 minūtes (sīkums, bet patīkami). Komanda izmirkusi, bet priecīga. Burāšanas sadaļa bija noslēgusies, taču pasākums ne tuvu nebija beidzies.
Kamēr jūrā un krastā joprojām plosījās vēji un lietus, dalībnieki turpināja Sail4youth apmācību krastā Ventspils jahtkluba telpās, kas vakarā noslēdzās ar abu komandu sadziedāšanos uz jahtas Lietuva (ir labi, ja komandā ir cilvēki, kuri prot spēlēt ģitāru un dziedāt!) Apmācību noslēguma dienā projekta dalībniekiem krastā notika pēdējās apmācību sesijas - par grupas dinamiku, komandu sadarbības procesiem, nākotnes sadarbības plānu kalšana un diskusijas par mūžizglītības kompetenču attīstīšanu burāšanas procesā. Apmācību laikā gūtās atziņas projekta dalībnieki plāno apkopot kopīgi veidotā rokasgrāmatā jaunatnes darbiniekiem un burātājiem par to, kā nākotnē organizēt izglītojošus burāšanas projektus jauniešiem. #SAIL4youth
04.07.2016 Par pārgājienu Ķīle – Helgolande ziņo reisa kapteinis Reinis Gedzuns
Sveicieni no Helgolandes. Īsumā par visnotaļ rūcošu un motorisku pārbraucienu. Ja būs fotomateriāls, to pēc iespējas nodrošinās Andris, vai instagram kontā vai sūtot uz meilu. Ap četriem no rīta atvadījāmies no Edgara un iepriekšējā posma komandas pārpalikumiem, un pārbraucām no marīnas līdz slūžām. Harbormastera info bija daļēji neprecīzs, mazās (vecās) slūžas nestrādāja, un, gaidot, kādu pusstundu zaudējām. Bet ir jauks iepriecinājums, par kanāla izmantošanu nav jāmaksā, jo, ja pareizi sapratu, esot bijis negadījums kādam maksātgribētājam, pēc kura vairs neļauj pa trepēm kāpt laukā. Kanāls agrajās rīta stundās vienmuļš, bez aktīva trafika. Mainīgi laikapstākļi ar lietu un sauli, bet tas netraucēja izbaudīt skaisti koptās kanālmalas. Kilometriem rūkot, ap vieniem jau bijām otrā galā. Bija jāpabakstās un cieši jāpamainas ar pāris lielākiem kuģiem, bet bez liekas kavēšanās bijām jau slūžās. Izgājuši cauri kanālam dabūjām high-water un jau drīz tam sekojošo straumi laukā uz jūru. Nedrīkst nepieminēt superīgus jaunos kartupelīšus ar kārtīgiem vācu wurstiem sarkanvīna un sīpolu mērcē. Nepatīkami un asi viļņi pa Elbu un jūrā dažus sašūpoja, neregulārs pretvējš mūs mētāja, bet tas netraucēja ap vienpadsmitiem vakarā būt krastā.
Vietas bija maz un friču naktsmiegu negribējām traucēt, tādēļ palikām pie augsta prāmju steķa. Deviņos gan portmasters pamodināja un lūdza aizvākties, jo traucēsim prāmim. Šodienu pavadījām pa salu, apstaigājām visu, izlocījām ceļus. Nu jau vieglas vakariņas netālā krodziņā un pie miera. Rīt ap pieciem laižam prom uz Antwerp.
No Antverpenes uz Torbay un Lisboa. Ziņo Spaniel kapteinis Juris Radus
10.07.2016 Rīts mums sākās ar ūdens pilnām bilžām. Bija izkritusi pavasarī nepieskrūvētā dzesēšanas ūdens noliešanas skrūve, sataisījām OK. Mūs sāk par 40min ātrāk pirms grafika mest ārā no ostas, esam slūžu zonā. Būru parāde oficiāli sākas pēc 4 stundām, bet liela daļa "mazo" plāno ignorēt to, jo kārtējo reizi par "mazajiem" nedomā. Tagad novērtēsim situāciju, vai "mazajiem" atradīs vietu upē, ja nē - 4 stundas mums jādreifē Šeldā.
Ir noteikts atvētais starts R1 pie Torbay 13.jūlijā no 10:00 līdz 20:00 starp starta punktiem - 50° 23' N / 03°23' W un 50°23' N / 03°20 W no 10:00 līdz 20:00. Pašreizejā prognoze saka, ka.jāstartè pēc iespējas ātrāk - Biskajā veidojas A spiediena apgabals.ar vājiem vējiem un bezvēja aci. Īstās prognozes stratēģiju mums noteiks otrdienas trešdienas prognozes, bet pašlaik tas izskatās pēc burinieku reisa, jo vēji būs no ZR R - bakštaga ar uzdevumu izvairīties no anticiklona acs.
16.32 Esam izgājuši buru parādi. 51.15.4 N / 04.18.1 E, SOG 6.3 knt COG 225, ceļā uz Lamanšu. Top pusdienās jūras velšu risoto no makaroniem. Esam pielēmuši, ka katru dienu būs cits pavārs, lai varam novērtēt visu prasmes. Vai tas ir risks - atbildēšu pēc 5 dienām. Nav iezslēgts, ka lielākais apdraudējums būs pirmais palīgs Juris Austriņš, kurš okupēja Viļņa koju un kļuvis par sausbarības noliktavas atslēgu turētāju. Jaunieši iejūtas. Turiet īkšķus !
13.07.2016 Sveiciens komandai. Spaniel diennakti jau dzīvo pēc UTC laika un pašlaik gar Britu krastu mērķtiecīgi iet uz starta vietu. Starts būs vaļā plkst. 10.00 pēc UTC un mums ir plāns sasniegt starta vietu ap 17:00 un nekavējoties to šķērsot, ja apstàkļi ļaus remontu veikt gaità (rodeo nav nācis par labu mēbelēm - instrumentu/karšu/aptieciņas skapis draud patstàvīgi atdot saturu salonam).
Iepriekšējā diennakts bija ar mainīgiem viļņu un vēja apstākļiem - pieturējàmies pie krasta, kur mazāki viļņi, bet pūta joprojām stabili 20-22 mezgli. Naktī mūs nomazgāja kàrtīga lietus deva, kas lika pirms tam preventīvi ierēvēties. Pēc lietus jūra pieplaka - tā pat arī vējš un uzsākām dīzeļgrotu. Taču jau ap 02:00 atkal bijàm pilnās burās un pašlaik izbaudam burāšanas medusmaizi, kad vēja ātrums ir praktiski vienāds ar jahtas ātrumu - vējš 11 kt-jahta 8.5- 9,5 kt. pie 30-35 grādiem pie vèja. Komanda šorīt ir augšā un ietur kopējas brokastis. Crew in action - pielikuma bildēs. Komsnda sāk justies arvien labak un zilas debesis veicina ari smaidus un nepārtrauktus jokus par visu iespējamo. Uz saziņu pēc starta.
14.07.2016 Spaniel ar pilnām burām pie ātruma 10.4 kts, un bakštagas vēja startēja 19.46 pec UTC. Pašlaik 50 13'8 N, 03 32 5 W Sog: 9.3 cog: 212. Saule norietēja tikko.
20.05 48.37 N / 06.16 W Esam apņēmuši WP2. Ejam ar "pergamnetu" un grotu, jahtas ātrums tāds pats kā vējam 7 knt. Viss OK.
17.07.2016 Sveiciens komandai. Esam izlekuši no Biskaja pie paša Finester raga. Pretēji rekomendācija nelīst pie raga lai izvairītos no vājā vēja (10-15 kt NE), pēc smagàm pārdomām izlēmām noriskēt un iet pakaļ ķert rokā Chalange Wales, jo vājā vējā mums tomēr ir priekštocības un ja būtu cīnījušies ar sarežģītu fordaku, lai ietu dziļāk okeānā - pastāv risks, ka liekas 50-60 j.j. var novest pie lielākiem zaudējumiem. Mūsu stratēģiju noteica 2.5 dienu veca prognoze, kas teica ka Biskaja D daļas pūtiens būs uz Finistera raga un uz leju... diemźēl nepiepildījās. Vakar vakarā sāka celties vējš un naktī jau lidojàm ar gandrīz 10 mezgliem. Neizturēja vecs ielàps pergamentam (bija ieplànots vēl 30 min iet ar to). Pa dienu jau Biskajs līdzinājās Biskajam un pūta jau 30-35 kt. - labi ka kreisajā velkošajā bakštagā. Viļņi ap 2 m un maiņas stādija rekordus. Ap 22:00 cpt izdevās uzstādīt rekorda latiņu uz 14.6 mezgli (nosèrfojām). No šī rīta prognozes daudz neko labu negaidam - Ocean Spirit ir neaizsniedzams.
Vel pirms 1 stundas lidojam ar 10 mezgliem un mēnesnīcà delfīniem bijàm pietiekoš ātrs rotaļu biedrs - delfīni priecè komandu katru dienu un jau naktis arī.Tikko novilkam prognozes un skatīsimies vai mums kādas iespējas vèl ir palikušas. Komanda jūtas lieliski un jaunießiem ir tik lieliska apetīte, ka apdomàjsm vai pietiks maz pārtikas. ;) Daži ir labi stūrēšanas talanti. Esam salāpījuši pergamentu un turpinam ceļu uz finišu.PS. Pašreizejā pozīcija 43 10 3N / 009 32 2 W. COg 181, sog 5.7 kt.
09.09 Labrit komanda.Tikko noziņotas pozicijas uz 05:00 un nākošā maiņa daļēji mostas. Apkārtne fascinē - spogulis, delfīni un pilnā godībā Chalange Wales. Zogamies - te vieni priekšā te otri. Pašlaik tieši iepūta rīta brīze un ar zemo startu lecam atkal viņiem priekšà. Uz horizonta atpakaļ ir arī Statsrad Lemkhul. Kā citèjot par to burātajus sakam: just another day in office.
Pašlaik šķiet ka rīts ir izdevies un taktika palikt īsàkajā distancē atmaksājas - tur kur bija plānots vējš un liekas 50-70 j.j. nekas rožaināks nav. Atis pašlaik ir dusmīgs uz jebkuru, kas pa jahtu pārvietojas ātrāk nekā miegains kaķis. Brīžu ķeršanas azarts ir pasniegts. Ātrums variē no 1.7 līdz 6.3.pāris min. laika un atkal no sākuma. Rīts rosīgs izvērties - daži bauda skatus, daźi veic remontdarbus, daźi trimmē, citi pārnes buru halzējot...
Skaidrs ir viens, ka līdz finišam 2 dienas un nekas nav beidzies - aiz Finistera ir ļoti vāji vēji bet Biskaja D vēl pūš līdz 15 knt. Aizmugurējie ar savām ballēm visu sagriezīs kājām gaisā -par ko liecina St Iv šorīt – 2. un 7. pozīcija no nekurienes.PS. Poz. 42°47'1 N / 009°32'4 W COG 100° SOG 4.3 knt
18.07.2016 19.42 Pirms stundas vēl dreifējām ar 0.1 knt, nu lidojam ar 7-8 knt. Races Control gatavojas finišam jūrā, ceram ka vēl nē. Gribam finišet ar burām. Karsts, baudām okeānu. 21.10 Esam 40.28.4 N / 09.40.5 W. Vēl nekas nav beidzies - reiss turpinās, mums ir dota iespēja pacīnīties ar St Iv, kuram laba balle. Mūsu ātrums 7.5 knt, lidojam pa lieliem 3.5m viļņiem, darām, ko varam.
19.07.2016 15.02 Esam 39.32 N / 09.39 W. Pēc 3 j.j. apņemsim pēdējo WP. Viegls brīžu vējš un ploteris ETA līdz finišam rāda te 11 te 36 stundas. Ūdens un pārtika ir iegādāti ļoti precīzi, vēl 2 dienām. Tad viksim ārā makšķeres un un mācīsimies kondensēt dzeramo ūdeni no okeāna ūdeņa. Jaunatnei gan pietrūkst action. Jādomā ar ko Internetu viņiem aizvietot.
20.58 Sveiciens komandai 20 jj.pirms finiša līnijas. Pašlaik mega tauriņā cenšamies sasniegt finišu un ceram, ka vejš nenolūzīs, kā katru vakaru. Bet vējš un ātrums jau sāk dzist. No 6.2 knt jau nokrities uz 5.6 knt. Deviņas dienas jūrā iet uz beigām un mēs ceram, ka klasē nenokritīsim zemāk par 2 vietu. Ar St Iv balli mēs nezinam ko darīt - esam 1.5 dienu priekšā viņiem un joprojām viņi ir priekšā... par pārējo klusēsim pagaidām... Kopsavilkumu sūtīšu rīt, jo plānojam pēc finiša doties uz Caškais un izdzīt ķenguru. Pašlaik katrs mēģina atrast sev nodarbi - Nils pusi dienas kārto kastes, pārlasa skrūvītes un gatavo uzlabojumu sarakstu. Austriņu Juris, kuru labskanības dēļ jau sauc par Muri - veic skolotāja funkciju Sintijai un Ilonai par burāšanas teoriju, jaunietes peldkostimos veic fitnesa nodarbības uz klāja, pie viena painteresējotis ik pa laikam, cik tad palicis līdz ostai, Ričardam nolikts par uzdevumu iemacīties sturēt tauriņu. Filip cenšas piebeigt Mristatu un Margsritu poliski, parējie iesaistīti rutīnas burāšanas darbos -iegūstam no sālsūdens saldūdeni, izvairamies no vaļiem, žāvējam buras un kā hokeja play-off dalībnieki audzējam bārdas.
Kamēr vēl pūš - horizonta pamali aizmugurē vērojam reti... bet vaču līderi neviļus ik pa laikam paceļ acis pret horizontu... laikam jau gribas apskatīt pēdējo saulesrietu okeanà. Gaidam iespēju nofinišēt ar burām. Aizdomas bija, ka būs finish at sea... bet pēdējo radio sesiju Race control sāka ar paziņojumu ka nekāda finish at sea nebūs, lai kā Christisn Radich neprasītu...Nākošā ziņa jau pēc finiša.
20.07.2016 Sveiciens visiem, kas par mums pardzivoja un turēja īkšķus. Tas palīdzèja. Finišējām ar 9 mezgliem fordakā. Vējš pacēlās uz 25 mezgliem pirms finiša. Jautājums kur tas vējš bija pirms tam???? Oficiali esam nofinišējuši 21:59:15 UTC.
Komanda priecīga un tagad stundas laikā plānojam būt Cascais marinā. Jautrībai pēc 9 dienu atpūtas motors atteicās startēt, bet pēc stundas Nila, Reiņa un Bārmeņa buršanās ap to ļāva iedarbināties un tagad lādējot akumulatorus, tikai ar grotu ar 8.5 mezgliem lidojam uz ostu, uz kurieni ir atlikta šampanieša dzeršana un zaļo vilkšana zāliņā.
21.07.2016 Spaniel R1 komanda pēc brokastīm gatavojas kopa ar Chalange Wales pievienoties Ocean Spirit Cascais enkurošanās zonā, lai sail training ietvaros veiktu enkura izmešanas apmācību (pirms tam plānojam to piesiet) un rīta dušas lieko svaigumu noskalot okeāna ūdenī. Kā mēs saksim uz klāja - just another day in office (tikai kārtējā diena birojā). Arī jums vēlam tādu pašu rutīnas dienu birojā kā mums... PS. Ziņosim no Lisabonas - tai skaitā par STI atbildi - cik standart penalty time ir iedoti St Iv... OS un CW kapteiņi mani musina iet skaidroties. No comunication. Zinam ka vismaz 3 reizes nenodeva zinjojumu par poziciju un STI visu laiku draudeja ar spt par to.
17.30 Pašlaik notiek C D kapteiņu sapulce uz OS un ir izsaukts Paul Bishop - Race Director - un vietējie organizatori. Esam ielikti zvejnieku ostā. Vienīgā lieta kas šeit liecina par TSR - 2 WC un 2 dušu konteineri. Viss. Pontoni ir kaiju pieķēzīti, ka vajag lāpstu lai notīrītu. Mums iespējams iedos bezmaksas vilcienu biļetes, lai tiktu uz centru. Bet tikai rīt. OS paziņoja, ka ja neko neatrisinās - viņi pamet TSR un iespējams uz neatgriešanos vispār. Katrā ziņā visi kas mēs šeot esam plānojam doties prom pēcpusdienà uz marinam kur ir dušas, pārtikas veikals (te nav pat tā nerunājot par restorāniem vai krogiem). Esam izmesti Rumbulā... ļoti liela vilšanās par TSR šeit un attieksmi pret C D klasi. Šoreiz tiek celts augstà līmenī šis jautājums ar skaidru paziņojumu - nebūs pieņemama risinājuma - C D klase ignorēs TSR oficialo ostu un vienkarši ies prom uz kādu marinu.
22.07.2016 01.37 Saņemis esmu arī Pola apsveikumu elektroniski - tadad neapstridāmi. Ja godigi - saņemu ļoti daudz personīgus apsveikumus... ir ļoti patikami.
No: Paul Bishop <paul.bishop@sailtraininginternational.org>
Datums: 20.07.2016 09:22 (GMT+00:00)
Kam: 'Juris Radus' <juris.radus@sta-latvia.lv>
Tēma: RE: Spaniel cross finish line
Dear Juris,
Many congratulations on your achievement of Line Honours for race one to you and your amazing crew of Spaniel!
We look forward to seeing you in Lisbon.
Best regards,
Paul
09.15 Sveiciens komandai. Detalizets stasts top, bet pašlaik izbaudam patiesi šo mirkli. Es saņēmu daudz apsveikumu Spaniel un ko liegties - man personīgi. Šampis pirmajā naktī netīšām bija atbraucis līdzi... neticēsiet - garšoja kaut kā īpaši - izrādās Rīgas šampis no 1.5 ltr pudeles ir ļoti salds! :) Iedomājieties - čaļi aizgāja uz jahtu veikalu kur painteresējās no kādas jahtas esam. Uzzinot nosaukumu - veikalnieki esot bijuši sajūsmā, ka ieradusies uzvarētāju komanda. 10% atlaide rokā... :)
Jaunajai komandai, kas ieradīsies uz Lisabonu, ziņa - paliekam stāvēt vietējā Rumbulā - Volvo Ocean Race ostā - Pedroucous Dock. Šodien 7 stundas biju iekšā visā tajā jezgā, kuru šeit sacēlām... garš stāsts, bet ceram vismaz kaut ko izsitām vairāk priekš sevis - ieskaitot 2 tualešu un viena kopējas dušu konteinera vietā vēl, plus šatlus uz centru un plus kaut kādu izklaidi blakus. Ai, žēl ka Chalange Wales un Ocean Spirit of Morey rīt ies prom pie lielajiem.kuģiem, bet viņi ar 50-60 tonnu svaru un metāla korpusiem to var atļauties.
PS. Cerēt uz standart penalty time St Iv nevaram - izrunājos ar Race Directoru - STI ir nolažojusi - St Iv sūtīja SMS uz Iridium telefonu, bet ne uz to uz kuru viņi gaidīja. STI pēc tam to tikai atklāja un Pols apstiprināja, ka saņemti visi ziņojumi... nu lai nu tā paliek. 1/1 nesanāca, lai gan tuvu bijām.
25.07.2016 Ziņo R2 Spaniel kapteinis Ivo Ivanovs
15:20 UTC 38 41N / 09 17W Spaniel māj ardievas Doca Pedrucios. Pa radio pateicam, ka nekad to neaizmirsīsim. Pirmās pusdienas paēstas tagad līdz startam plānojas nelieli trennińi. Tālāk C klases starts 18:45 UTC. Pagaidām viss OK, liels paldies Bārmeņa komandai par lieliskā kārtībā nodoto jahtu.
21.00 Nostartējām diezgan akurāti 18.45 pēc GPS trāpījām startā pareizi. Vienīgi starta pozīciju kuģi izrādās dreifēja. Turamaies max pie bestlines. Ātrums no 9-11 knt, vimpelis 14 knt 150 grādos. Sākām jautri, ar Ilonu mastā lai nodabūtu karogus lejā, kas bija aptinušies ap štagu liekas jau stāvot ostā. Baudām sērfošanu pa viļņiem.
26.07.2016 08.45 UTC 37.01 N / 09.09 W. Esam 7 NM no WP1, vējš 10 knt bakštagā, ejam kopā ar Morgenštern un Golden Lew. Tālāk priekšā Mir un kau tkur arī jābūt Christian Radich. Tikko izstājās Tomidi, kas bija mazliet aiz mums, viņiem elektrības problēmas. Ko spējām, tos pa nakti nodzinām, bet tagad blakus Rona II izmanto spinākera priekšrocības. Bet nu lielie aiznesās kā plēsi jau no starta. Redēsim, kas notiks aiz St Vinsentes raga.
26.07.2016 Ilonas Skorobogatovas stāsts par R2
Pēc smaidu platajām svinībām par R1 sasniegumiem, jaunā komanda kapteiņa Ivo vadībā sāka gatavoties nākamjam posmam. Praktiskie jahtas labiekārtošanas darbi - tīrīšana, iepirkšanās (kas beidzās ar Ilonas iespraukšanos jahtā pa kambīzes lūku situācijas "nolauzta durvju atslēga" dēļ) un komandas kopīgas vakariņas Lisabonā, kuras finalizēja svētku salūts. Ierašanās uz jahtas noteikta laicīgi, lai no paša rīta komanda varētu sākt gatavoties jaunajiem piedzīvojumiem.
Vakar izgājām buru parādē no Lisabonas. Rīts sākās ar Ivo precīzu drošības instruktāžu zaļājiem un nelielu ieskatu iekšējos nerakstītajos noteikumos. Komanda ir jauna un pieredzējusi maz, kas padara šo posmu par īpaši lielu izaicinājumu Ivo un Līgai, tā teikt, priekšroka burāšanas mācībām :)
Sadalīti tika 3 vači, pa 3 h. Vaču līderi Ivo, Līga un uzticības kredīts tika piešķirts jaunajam, tomēr pieredzējušajam komandas biedram no Vācijas - Rafaelam, kas komamdai ir pievienojies no mums labi zināmās draugu jahtas "Esprit", kura šogad kapteiņu trūkuma dēļ nepiedās TSR2016.
Iziešana no ostas. Daži treniņi - ierēvēšanās, kas bija mērķtiecīga, lai pārbaudītu iepriekš krastā laboto rēves gredzenu. Labi vien bija - rēvgali sapinušies. Jaunā komanda salaboja. Tālāk gaidot starta signālu, komanda veica visus sagatavošanās darbus, protams, sākot ar kopīgām pusdienām, kuras pagatavoja komanda Sintijas vadībā. Vēlāk pie TSR karogu nolaišanas tika konstatēts, ka iepriekš uzvilktie foka fallē karogi ir sapinušies un nepadodas atbrīvošanai.
Tad nu tradicionāli, lai labotu situāciju, Spaniel pirms starta uzvelk nevis buru, bet meiteni – šoreiz enerģijas pilno Ilonu. Situācija "satinušies karogi" tika veikli atrisināta ar komandas palīdzību.
Tālāk starts. Pārejam pāri starta līnijai. Viss šķiet labi. Mēģinām un mācāmies turēt kursu. Citam sanāk labāk, bet citam vēl krietni jāpamācās. Sail Training, tā teikt :)
Vējš bakštagā. Ātrums vidēji 7 mezgli. Īsi pirms 10:00 apņemts pirmais veijpoints. Pie raga iepūta no sāna, bet prieki bija ļoti īsi. Pēc pimās pozīcijas ziņošanas reultātiem esam 8 /30. Komandai kopumā laba ēstgriba. Bažas par iespējamu pārtikas pārspīlētu iegādi mazinās :)
Krekeri jau sāk aptrūkties. Pirmie delfīni arī apciemoja. Komanda smaidīga!
27.07.2016 Ilonas Skorobogatovas stāsts par R2 beigām un Cadiz
Zūdot inversijas miglā, 9:14 UTC saņemam drosmi iet iekšā Puerto de Cadiz marīnā. Migla mūs pārsteidza pēkšņi, neilgi pēc finiša šķērsošanas. Dzirdot pirms tam pa VHF kā daži spinči ir iemanījušies pārskriet pār finiša taisni. Mūsu reisa noslēguma – finiša līnijas šķērsošas laiks plkst.05:14 UTC. Ir labi, taču citiem šoreiz bija pilnāka kabata veiksmes un meistarības. Degunu nenokārām, jo apgūts ir daudz jauna. Vēl 04:15 UTC komanda visa sēž uz klāja un vērīgi raugās nebeidzamajās zvaigžņu debesīs, kurās iepriekš izklaidējotes meklējām zvaigznājus un planētas ar Līgas iPhone aplikāciju. Naktī, neilgi pirms finiša, 6.5 kts bakštags nolūst. Ātrums (vai drīzāk lēnums) 3.2 kts. Vācu jahtas "Esprit" komandas gastrolieris Rafijs (kā mēs viņu te draudzīgi iesaucām), ar ķeksi stutē pergamentu, kas negribīgi padodas gausajam vējam. Kā iepriekš (R1) A.Austriņš teica - staigājam kaķu pēdiņām un samiegojušies izbaudām noslēguma nakti.
Komanda, kas divu dienu laikā saburājās, vērīgi raugās tālumā. Cenšas atpazīt uguņus un uzmanīgi klausās skaņās. Šajā neilgajā pārgājienā esam iemanījušies viens otru uzpasēt. Piemēram, visiem saprotamu iemeslu dēļ, beidzamo saulrietu kāds nespēj skatīt, taču cits to iemūžina video un ļauj jūras nomocītajam aplūkot turpat kojā. Aww. Kāds mums te cukurs! :) Vēl pēdējie punkti uz "i" un R2 komada ap 11.00 UTC kāpj uz cietzemes, kur līdzīgi kā Portugalē saule cepina tiklīdz kliedējas migla. Pie mums te lejā kapitāla vasara! Stāvam, šķiet, zivju ceham pa vidu. Apkārt kaijas un jūras velšu aroms. Rādās, ka saulē vītinātas uzkodas būs pieejamas brīvi :) Nedaudz atgādina Lisabonu, tomēr hostiem sakām, ka ir stipri spēcīga sajūta, ka sliktāk nebūs iespējams :D Viņiem laba humora izjūta.
Tiklīdz uzliekam galus bortā piesteidz Akela un ST IV. Lai arī par to nefanojam, tomēr būs strptautiska kaimiņvalstu draudzēšanās ar forām. Neko darīt! Viņi uzstājīgāki par mums. Plāns šodien apskatīt, kas notiek Kadisā bez kaijām. Pārejam uz GMT +2. Vienojamies par jahtas sakārtošanas u.c. darbiem plkst. 16.00, bet tikām ļaujamies vieglam malkam portugāļu portvīna un gaidām Sintijas piesolīto pastu ar tunci, kas, visdrīzāk, pietiks arī vēl Līgas reisam. :)
Sierra Uniform Tango Alfa Mike (SŪTAM)
Sierra Papa Alfa November India Juliett Alfa Sierra (SPANIJAS)
Sierra Alfa Uniform Lima India (SAULI)
28.07.2016 18.00 Ilonas Skorobogatovas stāsts par Cadiz
Sveiciens visiem no Kadisas krasta! Pilsēta sagaida TSR ar atplestām rokām. Šeit ir īsti svētki un teicama programma. Pēc Lisabonas joprojām raugāmies ar skepsi, bet, šķiet, tam nav ne mazākā pamata. Piedomāts pie vismazākajām niansēm, lai jauniešiem ir kur izklaidēties, koncertu un aktivitāšu programma visu dienu garumā. Teritorija norobežota un tiek apsargāta ar bruņotiem džentelmeņiem. L.O.ar zināmu regularitāti apvaicājas, vai nav vēl kas nepieciešams. Jūties gaidīts un aprūpēts.
Vakar pēc jahtas uzkopšanas un Sintijas sagatavotās pastas (kuru tomēr sagaidījām) draudzīgi nodevāmies buru mazgāšanai, kas pārvērtās īstā ūdens kaujā. Tas bija zināms glābiņš, jo karstums nesaudzē. Vēl vakarā izgājām nelielās vakariņās pa šarmanto vecpilsētu. Te, šķiet, katrā bruģakmenī ir paslēpta vēsture. Tāpēc pielēmām kolektīvi aiziet organizētā ekskursijā šodien vakarā. Līdz tam vēl iecerētas garneļu pusdienas, kuras šobrīd gādā daži komandas biedri. Un plānojam salāpīt ar buru māstera palīdzību GENUA 1, kas pamatīgi izberzies pret reliņiem. Izlēmām pašrocīgi vairs nelikt virsū ielāpu sendvičus. Tā teikt, prasās pēc kādām meistarīgām rokām.
Citādi, nododamies tam, kas sanāk visiem vislieliskāk - baudām dzīvi. No Līgas reisa jau ir ieradusies Linda, līdz ko mūsu skaits arī sāk plaukt.
Visiem smaida platu sauli! R2 tīms
R3 ir sācies - Ekspresintervija ar Līgu Platais, Spaniel kapteini R3
31.07.2016 R3 Komanda pec neliela stresa veiksmīgi izgāja buru parādi un nosalutēja parādi pieņemošajam Spānijas flotes kuģim. Maybe ir iedzīvojies diplomàtiska rakstura kāzusā... pa rāciju bija dzirdams spāņu sašutums un protests par Maybe rīcību, kad Maybe neipieņēma paradi pieņemošā kuģa salutēšanu ar karogi (spāņi salutèja bet briti neizpildīja nekadas pretdarbības ar karogu...) Vai nu spāņi pārstāja salutēt ar karogu, vai nu tas bija kāds īpašs vēsturisks žests no spāņu armādes tieši britiem, bet turpmāk līdzīgus protestus radio vairs dzirdēt nevarēja.
Komanda ir ceļā uz trešo sacīkšu posmu - 125 j.j. garumā - 2 reizes īsāks nekā R2... pēc šī posma uzreiz sekos CiC līdz La Carunja. Komanda ir motivēta un izsalkusi pēc cīņas pat šādā ultraīsā distancē un pašlaik vèjš ir labvēligs C un D klasei - starts varētu būt pret vēju un distances sākums var būt cieši pret vēju. Turiet īkšķus - ziņosim pie iespējas. Cpt. LP Yellowbrick: 21.30 UTC SOG = 4.0 COG = 318 Distance to finish = 116.7 2nd Class C 3rd OA
01.08.2016 Ziņo R3 Spaniel kapteiņa 1 palīgs Juris Austriņš
15:35 UTC ar Tomidi izmainījāmies dažādās halzēs 50 m atālumā. Mēs ar labo, viņi ar kreiso halzi gar ahteri mums nogāja (kad būsim krastā, noteikti atsūtīsim bildes).Pašlaik vējš 16 kt, 280 grādi. Komanda dara visu ko vajagun turas labi un moži. Buras mainam bieži un precīzi. Stūrē visi . Viss notiek – cīnamies par katru kabeļtauvu. PS: pozīcija pēc YB: 36° 50.40 N, 08° 20.36 W DTF: 30.1 NM. Dirks par 0.2 NM priekšā tagad… visticamāk līdz mirklim, kad Spaniel atkal nometīs halzi uz velkošo – kreiso…
02.08.2016 Ziņo Spaniel kapteine R3 un CiC Līga Platais
22.08 Esam sasnieguši saulainos Portugāles krastu, mazo ostas pilsētiņu Sineš. Tagad veiksmīgi paēduši vakariņas un padzēruši espresso, kas labas pārmaiņas pēc vārīta sālsūdenī brokastīm. Posms nebija garš, bet ar daudz darbu pie buru mainīšanas , stūrēšanas un neretas halzes maiņas. Pēdējā stunda pirms finiša uz borta neaizmirstama – sāļie ūdens šlaksti sejā , vērojot Tomidi, kas pāris soļu mums priekšā.
Paldies par lielisko atbalstu no komandas krastā saņemot zvanus un īsziņas biežāk nekā vilnis mūs spēja sasniegt. Bet katrā ziņā laika apstākļi arī sacensību laikā bija labi – atšķirībā no citām vietām lietus šeit nav. Visiem sarkanas sejas un iesauļotas saulesbrilles uz sejas, bet pretapdeguma krēmi sāk iet uz beigām.
Jahtā iemājojuši kādi knišļi, daļa no komandas sakosta, pumpās un kasās, bet tā viss kārtībā. Tagad visi pēc ēšanas smaidīgi un gatavi turpināt kruīzu delfīnu kompānijā. Šis bija no viens tekstiem, ko pa vienam teikumam rakstīja katrs no crewJ
“Some new boat for me. After racing against it, had a lot of fun and very good time, hope for more of it in the future . “
Paldies visiem, kas turēja īkšķus !!!
03.08.2016 Ziņo R3 Spaniel kapteiņa 1. palīgs Juris Austriņš
Nu jau esam Sines un baudām diezgan piesātinātas dienas nobeigumu uz laivas. Kā bija? Bija tā! Svētdienas rīts iesākās ar komandas peldi okeānā Cadiz pilsētas pludmalē, kam sekoja "čuros" spāņu svētdienas našķu baudīšana. Ne visi bija sajūsmā. Dienas turpinājumā vēl pēdējā laika prognozes iegūšana. Stratēģijas izstrādde un instruktāža drošības jautājumos un komanda ir gatava doties ceļā.
Vēl drusku un tā stunda ir situsi. Mēs atstājam Cadiz TSR 2016 notikuma vietu un izejam buru parādē, kuru vērot ieradušies daudz vietējo lielākās un mazākās laivelēs un citos peldlīdzekļos. Tad nu lavierēdami starp tām, farvatera stoderēm un vairoties neiekļūt lielo burinieku ceļā apmetam loku ap Cadiz pilsētas centru. Sveicieni ar tauri un viens "uuuuuu Spaniel" kuģim, kur mūs sveicina augstas Spānijas amatpersonas.
Esam gatavi doties uz starta vietu. Pa ceļam piedzīvojam vilšanos, ka vakar pēcpusdienā pirktā vistiņa ir bojājusies un pusdienās pie kartupeļu biezputras nākas patērēt plastmasas cīsiņus. Karstums dara savu.
Šoreiz starts iespaidīgs kā parasti ierasts TSR. Visi kopā. Nostartējam visas klases laivas cieši blakus un īsi pēc starta pirmais Atlantijas prieks ir klāt. Lielu delfīnu bars pavada C klases laivu floti ceļā. Jau startā skaidri redzams ka šis posms ir radīts mums. Lielie kuģi jūtami dodas dienvidu virzienā, bet mēs cieši pie vēja plecu pie pleca ar citām jahtām laužamies uz finišu pret vēju, kurš pūš tieši no finiša līnijas pie Cabo De Sao Vicente. Pamazām izvirzāmies C klases flotes priekšgalā kopā ar draudzīgajiem velsiešiem no Challange Wales. Kādu brīdi turpinām ceļu kopā virzienā uz Cadiz līča vidu, bet tad tiek nolemts sekot sākotnējai stratēģijai palikt pie krasta, kur solās būt zemāki viļņi un vējš solās griezties vairāk uz N, ļaujot mums doties īsākā ceļā uz finišu. Vējš pieaug un no pilna buru komplekta, pilns grots un genoa 1, nākas gan paņemt 2. rēvi un priekšā palikt ar poļu foku. Burāšana naktī priecē ne tik ar zvaigžņu lietu, bet arī ar sajūtu, ka stratēģija strādā un viss notiek pēc plāna, ko parāda arī pirmā sasaukšanās sesija, kas parāda ka esam veiksmīgi aizbēguši no konkurentiem. Prieki ir īsi. Vējam krītot, palielinām buru laukumu līdz pilnam setam.
Sliktākais vēl sekos. Iekrītam rīta izliktajā slazdā, kur kustības ātrumu parāda vien cipars aiz komata. Pirms komata apaļa nulle. Dreifējam un cenšamies noturēties kaut kādā virzienā. Mokas nav ilgas un atkal jau sāk parādīties svaiga brīze. Izliekam pergamentu saulītē un sākam braukt. Bet "damage is done" visi pārējie jau mūs ir panākuši no jūras puses. To skaitā Tomidi, kuri nu jau ir blakus tālāk jūrā.
Vējš pieaug un jau nākas mainīt pergamentu uz genoa 1 un vēlāk jau poļu foku un rēvēt grotu. Tomidi visu laiku paliek mūsu redzes lokā un līdzīgi mums kreicē uz finiša līniju. Un vienā brīdī mūsu ceļi krustojas pavisam tuvu, kad Tomidi mums pietuvojas nepilnu 100 m atstatumā, lai varam samāties. Cīņa par "line honors" ir atklāta. Mūsu genoa 1 nomaiņa uz poļu foku maksā mums dārgi. Kamēr mēs mainām buras Tomidi jau atrāvies. Nākamajā reizē, kad mūsu ceļi krustojas tas ir priekšā. Un atliek vien dzīties pakaļ. Tuvojoties finišam vējš sāk griezties un varam tikt finišā bez halzēšanas un pēdējās 15 jūdzes mēģinām iedzīt pazaudēto 1 nm. Vējam pieaugot sākas patiesa cīņa ar Cabo De Sao Vicente. Vējš pieaug līdz 25 kts un laiva jau brīžiem iet leņķī, kad reliņa pēda šķeļ viļņus. Grotu izlaiduši turamies cik varam un mēģinām ķert Tomidi, kurš priekšā cīnās ar līdzīgiem apstākļiem. Lēnām tuvojoties labāk un labāk redzam, ka arī viņi grotu ir atlaiduši līdz galam. Cīņa turpinās līdz pašai pēdējai sacensību kabeļtauvai.
Pašā finišā jau bijām tuvu, bet tas lai paliek citai reizei ... Finišu sasniedzam saulei iekrītot jūrā un oficiāli 128 nm sacensību pūsmu beidzam 19:51 UTC kā otrie pār finiša līniju.
Nofinišējot nekas nebeidzas. Vēju jau neviens neizslēdz. Steigšus ierēvējam grotu vēl par vienu rēvi un priekšā uzliekam vētras foku mierīgākam ceļam uz Sines. Spēki ir beigušies un visi, kuriem nav jābūt nomodā pazūd savās kojās. Ap rītu atkal jau vējš jau iet uz galu un ieslēdzam motoru, lai ātrāk tiktu uz Sines atpūsties. Ap 14:10 pēc vietējā laika izslēdzam motoru. Esam Sines! Pirmais plāna punkts izpildīts. Tagad "restart", lai no rīta jau dotos tālāk uz Oeiras pie Lisabonas kur sagaidīs labāko brīdi apņemt Cabo Da Roca un dotos tālāk Ziemeļu virzienā. Komandas gars ir mundrs un apņēmības pilns. Paldies par lielo atbalstu no krasta tuvojoties R3 finišam. TSR2016 CiC un R3 komanda
Ziņo R3 un CiC Spaniel kapteine Līga Platais
03.08.2016 Šodien agri no rīta ap 5 izgājām no Sinešas, noķērām skaistu saullēktu un pie Cabo Espechiel dabūjām krietnu vēju un vilni pretīm..Mainījām buras un rēvējām, kad vajag. 50 jūdzes līdz Oerai gājām 14 stundas, ap 7 vakarā esam marinā. Bet nav daudz spēka baudīt vietējos labumus, jo 3 naktī plānojam doties tālāk uz Peniche. Komanda tagad jau atpūtusies un ķer internetu pie pirmās izdevības. Krastā ir arī apetīte :). Ja internets ļaus, nosūtīsu bildi.
09.08.2016 Izgājām no Ilhahavo tikko kā sapildījām degvielu. Un - go north! cik ātri vien spējām, jo solīja gale warning – t.i. 7 balles Boforta pie Finisteres ap 8 jau 9.augustā. Tā nu pirmā dienā ēdām un burājām cik spējām ‘kamēr vēl nav sācies’. Arī otrā diena paiet tāpat – pēc ierastā režīma – no rīta pūš, tad uz laiku izslēdz un pēcpusdienā ieslēdz lielo ventilatoru. Nonākam pie Finisteres kā reiz vakarā. Sāk pūst : 2.rēve + 3.foks. Vējš ap 30 knt, protams purnā, viļņi ap 2 m. Neko, ejam cieti, 5-7 knt jākreicējas. Lienam pie krasta, kur mazāki viļņi. Tā arī Finnisterei apkārt tikām, ap pusdienlaiku La Corunja klāt. Kopā 2,5 dienās 220 jj. Sakārtojām Jahtu, lielu zaudējumu nav. Tagad krogā ēdam jūras veltes un zivis, jūtamies pelnījuši. Pēc pēdējā pārgājiena nācās veikt pilno jahtas un komandas aprīkojuma žāvēšanas procedūru. Tā kā bijānm viena no pirmajām TSR jahtām ostā, žāvēšanās piesaistīja vēl jo lielāku skatītāju interesi.
Reisu rezultāti:
14.08.2016 Ziņo reisa La Corunja - Lisboa kapteinis Reinis Znotiņš
La Coruna. Visi Tall Ship Races kuģi gatavojas buru parādei. Iziešana no ostas paredzēta no 10.00 līdz 10.40. Taču miglas dēļ starts tiek atlikts par 1h. Spaniel komandai tas ļoti labi der, jo šajā brīdī tiek sagatavota buru parādei paredzētā munīcija (baloni ar ūdeni). Par laimi baloni ir iegādāti pietiekamā daudzumā, un Spaniel miglas aizsegā var doties ārā no ostas. Pirms buru parādes sākuma, uz Spaniel ir izveidotas divas ložmetējnieku ligzdas, viena kokpitā, otra džakūzī. Ņemot vērā, ka munīcijas bija ļoti daudz, no Spaniel uzbrukumiem cieta vairākas garām ejošās jahtas un mazāka izmēra burinieki. Plkst. 15.00 kad buru parāde bija galā, mainīga virziena bezvēja apstākļos Spaniel uzņēma kursu uz Spāņu ostu Camarinas.
Pārgājiena laikā mūs piemeklēja tehniskas ķibeles, sākotnēji tika pārplēsta ģeneratora siksna, bet vēlāk sāka niķoties arī ātrumkārba. Taču neskatoties uz to, Spaniel turpināja ceļu un pirms pusnakts jau bija Camarinas ostā, kur sākās Kristapa dzimšanas dienas svinības.
15.08.2016. Camarinas. Šodien visā Spānijā tiek svinēta ne tikai Kristapa dzimšanas diena, bet arī Marijas debesbraukšanas svētki, līdz ar to viss ir ciet un Spāņi nestrādā. Secinājums - svētku dienas Spāņiem ar tieši neko neatšķiras no darba dienām. Toties mēs, kā kārtīgi latvieši, svētku dienu izmantojam, lai strādātu. Remontējam ātrumkārbu, labojam grotu un uz pontona panējam garneles un kalmārus. Esam mazliet aizsēdējušies, izejam no Camarinas plkst.17.20, lai dotos uz Vigo. Beidzot ejam ar burām. Vējš matos (tiem, kuriem ir) un visi priecīgi. Taču naktī atkal nolūzt vējš un ir ļoti bieza migla. Sēžam vačā pie radara. No rīta veiksmīgi ierodamies Vigo.
16.08.2016. Vigo. Pavadām dienu tūristiņā pa Vigo. Ņemot vērā, ka ir jūtama pilnmēness iedarbība, par notikumiem Vigo vēsture klusē. Pēc svinīgām vakariņām plkst. 22.00 izejam no Vigo uz Porto. Pa ceļam viss kā parasti, mainīga virziena bezvējš, migla, izvairamies no tīkliem/murdiem un zvejas kuģiem, delfīni mēģina uzlēkt uz klāja, kā arī kādu laiku mums seko armijas kuģis un kaut ko nesaprotamu kliedz pa rāciju. Naktī šķērsojam Spānijas un Protugāles robežu un jūtam, ka dodamies uz dienvidiem.
17.08.2016. Porto. Pa dienu pilnīgā miglā ar lietu un uz high water ienākam Porto. Veicam miglas izgaiņāšanas manevru – puiši aizskrien pēc vīna, tiek sagatavots brančs un, kad beidzot esam gatavi doties uz pilsētu, ārā ir saulīte, karsts laiks un var sākties Porto un blakus esošā zvejnieku ciematiņa labumu izbaudīšana. Izdegustējusi visu pilsētu, komanda atgriežas atpakaļ uz klāja, lai sveiktu Aldi dzimšanas dienā. Tiek spēlēti kazū un dziedātas dziesmas.
18.08.2016. Porto No rīta mūs modina uz klāja atstātās svaigi ceptas maizītes. Gatavojamies iziešanai uz Peniši.
18.augustā ziņas no borta ar Alda Nimma spalvu
14.08.2016. La Coruna. Visi Tall Ship races kuģi gatavojas buru parādei. Iziešana no ostas paredzēta no 10.00 līdz 10.40. Taču miglas dēļ starts tiek atlikts par 1h. Spaniel komandai tas ļoti labi der, jo šajā brīdī tiek sagatavota buru parādei paredzētā munīcija (baloni ar ūdeni). Par laimi baloni ir iegādāti pietiekamā daudzumā, un Spaniel miglas aizsegā var doties ārā no ostas. Pirms buru parādes sākuma, uz Spaniel ir izveidotas divas ložmetējnieku ligzdas, viena kokpitā, otra džakūzī. Ņemot vērā, ka munīcijas bija ļoti daudz, no Spaniel uzbrukumiem cieta vairākas garām ejošās jahtas un mazāka izmēra burinieki. Plkst. 15.00 kad buru parāde bija galā, mainīga virziena bezvēja apstākļos Spaniel uzņēma kursu uz Spāņu ostu Camarinas.
Pārgājiena laikā mūs piemeklēja tehniskas ķibeles, sākotnēji tika pārplēsta ģeneratora siksna, bet vēlāk sāka niķoties arī ātrumkārba. Taču neskatoties uz to, Spaniel turpināja ceļu un pirms pusnakts jau bija Camarinas ostā, kur sākās Kristapa dzimšanas dienas svinības.
15.08.2016. Camarinas. Šodien visā Spānijā tiek svinēta ne tikai Kristapa dzimšanas diena, bet arī Marijas debesbraukšanas svētki, līdz ar to viss ir ciet un Spāņi nestrādā. Secinājums - svētku dienas Spāņiem ar tieši neko neatšķiras no darba dienām. Toties mēs, kā kārtīgi latvieši, svētku dienu izmantojam, lai strādātu. Remontējam ātrumkārbu, labojam grotu un uz pontona panējam garneles un kalmārus. Esam mazliet aizsēdējušies, izejam no Camarinas plkst.17.20, lai dotos uz Vigo. Beidzot ejam ar burām. Vējš matos (tiem, kuriem ir) un visi priecīgi. Taču naktī atkal nolūzt vējš un ir ļoti bieza migla. Sēžam vačā pie radara. No rīta veiksmīgi ierodamies Vigo.
16.08.2016. Vigo. Pavadām dienu tūristiņā pa Vigo. Ņemot vērā, ka ir jūtama pilnmēness iedarbība, par notikumiem Vigo vēsture klusē. Pēc svinīgām vakariņām plkst. 22.00 izejam no Vigo uz Porto. Pa ceļam viss kā parasti, mainīga virziena bezvējš, migla, izvairamies no tīkliem/murdiem un zvejas kuģiem, delfīni mēģina uzlēkt uz klāja, kā arī kādu laiku mums seko armijas kuģis un kaut ko nesaprotamu kliedz pa rāciju. Naktī šķērsojam Spānijas un Protugāles robežu un jūtam, ka dodamies uz dienvidiem.
17.08.2016. Porto. Pa dienu pilnīgā miglā ar lietu un uz high water ienākam Porto. Veicam miglas izgaiņāšanas manevru – puiši aizskrien pēc vīna, tiek sagatavots brančs un, kad beidzot esam gatavi doties uz pilsētu, ārā ir saulīte, karsts laiks un var sākties Porto un blakus esošā zvejnieku ciematiņa labumu izbaudīšana. Izdegustējusi visu pilsētu, komanda atgriežas atpakaļ uz klāja, lai sveiktu Aldi dzimšanas dienā. Tiek spēlēti kazū un dziedātas dziesmas.
18.08.2016. Porto No rīta mūs modina uz klāja atstātās svaigi ceptas maizītes. Gatavojamies iziešanai uz Peniši.
19.08.2016 Esam veiksmīgi Peniche ostā, rīt gatavojamies burāt ar 20knt vēju uz Caškais.
21.08.2016 Esam veiksmīgi ienākuši Caskais marinā, beidzot paburājot ar labu ātrumu - līdz 12 knt. Marinā vIss skaisti, tikai dārgi, jo TSR diskaunti vairs nedarbojas. Pirmdien sauksim motora servisu no vietējā Yanmar centra.
Par Portugāles kruīzu līdz Albufeirai ziņo Spaniel kapteinis Gunārs Šteinerts
26.08.2016 Izgājām no Cascais marinas 26.augustā. Komandā 4 jaunie, kas nekad nav bijuši uz jahtas jurā, tikai Daugavā. Bet tas neliedz komandai veikt vispirms makreļu zveja turpat aiz ostas un tad ar ceļavēju burāt uz dienvidiem. Vakarā jau tikām līdz Setubal līcim. Zaļā komanda mocījās ar grota savākšanu un samocījām reduktoru tā, ka nebija vairs priekšgaitas. Tāpēc vajadzēja atpakaļgaitā noiet 1 jūdzi pret vēju, lai ar saules rietu sasniegtu 6m dziļu enkurvietu, kur ar 3 mēginājumu noenkurojamies akmeņainā gruntī un palikām uz nakti.
Nākošā rītā pēc peldes un copes devāmies uz Marina de Troia, kas Setubal līcī. Marinas dežurlaiva drīz mūs padzina, esot fully booked. Paspējām gan aizskriet uz pāris aliņiem un papildināt ūdenskrājumus. Tad devāmioes ceļā uz Sesimbru, kur marinā pieņem līdz 15m jahtas. Tik un tā mēģināsim tikt iekšā kā partizāņi klusējot par mūsu 17m.
27.08.2016. Savienojot sail trainingu ( kreice ar vienu foku) un makreļu zveju, līdz vakaram tikām līdz Sesimbrai. Bet marinā mūs ostas policija nelaida, jo dega viena jahta, kas pa reizei arī sprāga. Bakstīšanās ostā beidzās ar priekšgaitas zaudēšanu. Tāpēc ar palikušo atpakaļgaitu izgājām uz priekšostu uz enkurvietu. Bet enkurs neturēja. Tad nezkāpēc tomēr parādījās priekšgaita un mēs kā klusa pelīte iespraucāmies starp marinas īsajie fingeriem. Ofisā teica, ka 17m jahtas viņi nepieņemot, tomēr lai jau paliekot, bet no rīta ejot laicīgi prom.
28.08.2016 No Sesimbras izejot uz Cascais no rīta sākumā burājums bija miermīlīgs, bet aiz Espichel raga iepūta 20 knt + no NW, pieprasot diezgan ciešu kreici 2-3m viļnos, kas šad tad vainagojās ar zvana skaņu. Tas ļoti nepatika jaunajiem, bet tie tomēr turējās un izturēja līdz vakaram, kad laimīgi ienācām Cascais marinā, kur bija sarunāta motora reduktora maiņa.
30.08.2016 Cascais marinā notika ilgi organizētā reduktora maiņa, arī izmēģinājuma izbrauciens no marinas jūrā un atpakaļ.
31.08.2016 No rīta pametām Cascais marinu. Jahtu pameta viens dezertieris, kas bija nobijies no rīta vēja svilpošanas vantīs. Bet visi pārējie 6 droši izgāja uz Sinešu. Izrādījās, ka rīta vējš drīz galīgi pierima, kas deva iespēju visai komandai izmēģināt zveju pie 2 knt ātruma. Rezultātā spainis bija pilns ar makrelēm ar kaudzi. Uz pēcpusdienu sacēlās labvēlīgs NW, kas deva gaitu 8-9 knt un slapjiem šortiem kapteinim, kad zaļais sagrieza jahtu paralēli 3m vilnim. Ar saules rietu tikām Sineš marinā.
01.09.2016 No Sineš izgājām 1. septembra pavakarē, plānojām iet vai nu uz Lagoš vai Portimao. Iznāca nakts burājums ar mierīgu ceļavēju, dažreiz piepalīdzot ar motoru. Komandai tas bija pirmais burājums naktī un piedzīvojums. Agri no rīta apņēmām Sao Vicente ragu un pie mainīga pretvēja kreicējām Faro virzienā. Divreiz izpeldējāmies okeānā, noķērām pēdējo makreli un 2 jūras asarīšus un 2. septembra vakarā bijām gala ostā Albufeirā. Visi zaļie bija palikuši tumši brūni.
Par reisu Albufeira - Madeira ziņo kapteine Signe Andersone
08.09.2016 Vakarā izgājām no Albufeiras. Pavadījām vētrainu nakti ar 30 knt + vēju, ar buru maiņām un rēvēšanos. Rīts atnāca saulains un biki mierīgāks, bet joprojām 8-9 knt. Esam 35.29.83 N / 09.54.39 W, kurss 247 un 347 jj līdz gala ostai. Tauta pat sāk ēst, vismaz banānus:) Bija pasakaina pirmā nakts.
10.09.2016 Esam 33.58.57 N / 13.16.46 W, ejam līganā bakštagā ar 7 knt jau pēdējo diennakti, vēl 160 jj priekšā. Naktī bija nejauki viļņi, bet jūrasslimība jau gandrīz visiem pārgājusi. Pusdienās vista a la SPANIEL. Naktī okeāns piešķīra 1gab kalmāru - pa taisno uz klāja ar kādu vilni. Bet nolēmām dot tam brīvību - mazs vēl !
11.09.2016 Esam pietauvojušies Porto Santo pēc fantastiska lidojuma - 60 stundās aptuveni 470 jj. Vējš mūs lutināja visu ceļu - nevienu brīdi mūsu ātrums nenokrita zem 6 knt, lielāko daļu 8 - 9 - 10, utt., tāpēc pārstedzām paši sevi ar tik ātru ierašanos galā ! Izbaudījām burvīgās dienvidu naktis ar +24 grādiem un zvaigžņu lietu. Ar veselību gandrīz visiem jau beigās bija labi. Šorīt Signes vārdadienas pārsteiguma kūku ēda jau visi - paldies lieliskajai komandai !!! Šobrīd kārtojam jahtu, buras, paši sevi un vēlāk dosimies novērtēt ciematiņu. Rīt plāns doties jau tālāk uz Madeiras salu jaukā kruīziņā.
13.09.2016 Vakar vakarā atburājām uz Madeiras salu, piestājām Quinta De Lorde marinā, kur bijām jau pieteikušies. Vakar pēc Porto Santo, kur mūs gribēja no sākuma uz enkuru sūtīt, sapratām, ka visur laicīgi jārezervē vietas. Rīts sākās pavisam apmācies un ar lietu, bet salas īpatnība tāda, ka otrā galā būšot saule un tropi :) Šobrīd ejam uz Calheta marinu, ļoti skaistā bakštagā ar 9 knt, rādās ka būsim ostā jau pēcpusdienā pie šada lidojuma. Pa ceļam izburājām saur delfīnu baru - milzīgs bars bija, spēlējās un lēkāja visapkārt. Rīt savukārt plāns burāt tālak apkārt salai pa ziemeļu pusi un atpakaļ uz Qunta de Lorde.
15.09.2016 Esam veiksmīgi vakar vakarā pietauvojušies atkal Quinta de Lorde marinā. Apburājām apkārt salai pa ziemeļu pusi, ļoti, ļoti skaista! Vējš gan bija dažādi mainīgs un nācās arī drusku palīdzēt ar dīzeļburu. Mūs atkal pavadīja delfīnu bari un diena bija pasakaini saulaina - sauleskrēms ar 50+ šeit iet uiz urrā:) Šodien marinā sarunājām ekskursiju pa salu ar minibusiņu, 8 cilvēki ar atraktīvo šofer\iti Amerigo. Pabijām gan 1818m augstākajā salas virsotnē, gan vulkāna krāterī, gan zvejnieku ciematā un ļoti garšīgā un lētā vietējo krogā. Pasakaina sala tā Madeira ir - ir vērts noteiktiuz šejieni atbraukt ! Rīt mums pēdējā diena uz salas - sarunātas jau īres mašīnas un brauksim paši, laikam jau apkārt salai - tik šoreiz pa sauszemi un svētdien agri laidīsimies visi mājās.
* * *
Par 2014.gada reisu Esbjerg – Gdynia – Rīga ziņo SPANIEL kapteinis Normunds Strods
08.augusts 14.30 Pārgājienā no Esbjergas līdz Kristiansandai sastapām divus virpuļviesuļus. Viens no tiem šķērsoja kursu ar iespēju satikt Spaniel. Ar manevrēšanu izdevās no tā izvairīties.Komandai ir bildes ar tiem. Divas reizes ķērām zivis, abas reizes veiksmīgi.
Vakar, 7.augustā Kristiansandā bija Summerfests ar labu mūziku. Vietējie snobi pat nepiecēlās un nedejoja. Nākošā osta Helsingjora. Baudām sauli. Jā, un vēl meitenes redzēja Norvēģijas zvirbuli, kuru nosauca par Norbuli. Nākošas 15 sekundēs Sintija saprata, kā tā būs kapteiņa iesauka. Ticiet vai nē – man patika.:))
10.augustā pusdienlaikā atpūtušies devāmies turpināt nodarboties ar „kalēja darbiem” pretvējā līdz 35 mezgliem. Šoreiz vētras foks un otrā rēve ļāva līdz pusdienai 11.augustā sasniegt Helsingjoru. Nākošā dienā komanda devās ekskursijā uz Hamleta pili. Tagad pēc 15 stundu burāšanas redzam Rugen salas baltās klintis. Komandai fotosesija. Tie, kas jau tur bijuši, sapņo par zivju kūpinājumiem un pusdienām 13.augusts 10.13 Skagenai pagājām garām 9.augustā. Vēlme bija nokļūt Helsingjorā 10.augustā. Šogad Kategats nav vienkāršs. Pēcpusdienā iepūta 45 mezgli, tieši pretvējš. Lietus siena, migla un 3-3,5m viļņi darīja savu. Brīdī, kad saplīsa armētais foks un tuvojās tumsa, nācās izvēlēties patvēruma ostu.Tā bija Frederiks Havn. Ostas kapteinis sagaidīja un iedeva piestātni, pieslēdza strāvu. Un viss tas bez maksas. Teica, ka viņi pirms stundas fiksējuši 23 m/sek vēju. Jūrā bija vairāk. 18.augusts 09.35 Normunds viens ar 6 meitenēm, tāpēc raksta meitenes: atsaitējām grotu pie borta vētras situācijai. Trisele nostiprināta pozīcijā. Ceļot bocmaņa krēslā bocmani Sintiju atradām mastā noplēstos 2 sunīšus. Tas iedvesmoja beidzot šķērsot Baltijas jūru. Bet saņēmām vētras brīdinājumu un palikām Polijā. Iesim ārā rīt no Wladislawowo uz Liepāju. 19.augusts 10.35 Esam LIepājā. Ienācām vakar vēlu ar stipru sānu vēju nenoņemot triseli. Gaidīsim laika uzlabošanos. Plānojam iziet uz Rīgu rīt, 20.augustā vakarā. Aicinām pieteikties jaunus komandas biedrus, bet iepriekš sazvanoties.
Par TSR 2014 R2 ziņo kapteinis Juris Radus
27.jūlijs 12.30 Viesmīlīgā Bergena pēc nakts uzdzīves mostas, lai mātu flotei, kuras attauvošana sāksies pēc 30 min, vai 0900 UTC. Komanda cepjas saulītē un velk parādes formu. Pēdējie 3 iepriekšējā reisa dalībnieki pako somas, bet pēc viņu acīm redzam, ka sirdī viņi grib doties mums līdz. Sveiciens komandai krastā. 12.45 Komanda parādes formā ar uzvilktiem cimdiem gaida permission uz atiešanu. Karsts, svīstam... Viegla brīze 4 mezgli. Palikušie saskumuši. Mēs kaujas gatavībā. 13.44 Esam sagaidījuši pirmos mākoņus. Joprojām Bergenē. Esam intervēti no vietējās avīzes puses. Varot sekot te: www.ba.no. Mums lielisks LO šeit bija. 15.20 No Lībiec: Pēc vairākām saulainām dienām Bergenas buru parāde sākās ar pamatīgu lietu. Pirmās stundas laikā daļa no komandas jau samirkusi. Bet visādi citādi noskaņojums labs. Dodamies koipā ar vairākiem kuģiem uz close houled manouvering, t.i. uz grupveida fotografēšanos. Starts tikai rīt no rīta pēc 8. Over and out. 21.58 Spaniel pievienojās 22 citiem flotes kuģiem uz burinieku jūras baletu. Fantastiski skati un fotosesijas, pamatā A un B klase stājas līnijā un izpilda līnijdejas. Vienlaicīgi pagriezieni u.c. manevri 3 stundu garumā. Esam beiguši priekšnesumus un dodamies uz Fedje salu, lai sagaidītu saullēktu uz enkura. Mēģināsim jūrai palūgt vakariņas! 28.jūlijs 10.56 Bezvējš un lietus ir nejēdzīgākā kombinācija startam, kuru atliek uz stundu un papildina reisu ar vēl vienu WP. Gaidām attīstību. 29.jūlijs 10.03 Labrit! Šorīt 04:15 apņēmām WP pie Utsira salas uz N no Stavangeras.Viss bija labi līdz brīdim, kad Tomidi un Gigi uzvilka spinakerus. Tagad ejam ar apmēram 7 kts, bet Dirks jau kādas 9 judzes priekšā, Gigi redzamības zonā, Esprit un Antwerp Flyer uz W dažu jūdžu attālumā. Komanda jūtas labi un sveicina! PS. Ja variet, atsūtiet laika prognozi. Drīz nebūsim zonā.
30.jūlijs 16:48:50 UTC finišējām, 7 min aiz Antwerpen Flyer. Tomidi jau krastā gaida. Būsim tur pēc 2-3st. Komanda jūtas lieliski. Pašam 5/14 vieta neapmierina, bet vairāk izspiest nevarējām. Uz ūdens noskrējām Esprit, Antwerpen Flyer-am pietrūka 1-2st un bija tehniska ķibele – ieplīsa pergaments un radās problēma ar grota sliedi, tāpēc 17min bijām spiesti iet pret vēju atpakaļ no finiša. Citu problēmu nav. Mums ir laba HF rācija, varējām pat retranslēt citiem. Tagad gaidām dušas. Over & out. 08:35 UTC apņēmām pa 90 grādiem WP vienlaicīgi ar ESPRIT un GIGI. 56 jūras jūdzes līdz finišam. Pergaments, mega tauriņš, sērfojam līdz 9 mezgliem. Komanda pie pankūku bļodas.Ķeram Antwerp Flyer. 1.augusts Esam jau nu kādu laiciņu Esbjergā, iepazinuši pāris krodziņus un apgūstam pašu pilsētiņu. Nodarbojamies ar tekošiem mikroremontiņiem, buru lāpīšanu, grotbomja sliedespārkniedēšanu utt. Krasta dzīve kā parasti - jautra. Nedaudz par reisu: Par 2 stundām atliktais starts bija saistīts ar salīdzinoši vāju vēju. Tādēļ STI izlēma uzlikt speciālu Way Pointu "Start alfa". Nolika starta virzienu no dienvidiem uz ziemeļiem5,5 j.j. attālumā, atstājot to kreisajā bortā un tad pagrieziens uz 180 grādiem. Motivācija - lai A un B klase varētu nostartēt pa vējam un pa straumei. Kā jau minēts teicienā - gribēju kā labāk, sanāca kā parasti. Uz starta mirkli viss sagriezās kājām gaisā un bakštagas vietā vējš sagriezās uz kādiem 60-70 grādiem un pieņēmās spēkā. Startējām kā 2. vai 3. klasē, aptuveni minūti pēc starta. Pie weipointa bijām jau apdzinuši daļu A un B klases pārstāvju, jo nostartējot gājām ar 8-9 mezgliem, uzstādot sākotnējo ātruma rekordu 10,3 mezgli. Apņemot pirmo WP nodrosinājām sev fantastiskus skatus - Statrad Lemkhul un Gulden Leeuv jau bija apņēmuši wp, daļa A klases griezās un lielākā daļa tuvu pie WP nāk virsū pilnās burās. Pie šī manevra buriniekiem nācās mest klapi pāri forštagai (mūsu izpratnē) un kā rezultātā daži B klases pārstāvji vēl aptuveni diennakti nevarēja apņemt WP "Start alfa". Daži burinieki pēc pāris stundu mēģinājuma atmeta ar roku un izstājās no reisa. Gulden Leeyw ar Cr.Radihu izplēsās pa rāciju piedraudot pat ar protestu par vietas nedošanu... Katrā ziņā no jahtām mēs pirmie apmetām klapi un jau atpakaļ ceļā līdz starta līnijai bijām priekšā flotei. Viss gāja labi līdz vienā mirklī dabujām lokālu bezvēju. No stabiliem 6-7 mezgliem pie sānu vēja, ātrums nokrita līdz 2-2,8mezgli. Ļaunākais, ka 3-5 jūdžu attālumā kreisajā dvarsā Tomidi un Gigi iedzina mūs un labajā dvarsā to pašu izdarīja Esprit un Antwerp Flyer. Pēc tam vējš iegriezās bakštagā un D klase uzrāva spinakerus... Kad krastā Gigi kapteinis jautāja, kas ar mums notika pirmajā naktī, mūsu atbilde bija vienkārša - jūs uzvilkāt spinakeru! Otrā naktī bija mainīgi apstākļi - local showers ar pēkšņu bliezienu līdz 25 mezgliem un 2 reizes tieši kursā tornado veidošanos no debesīm gandrīz līdz ūdens virsmai. Uzdodot jautājumu - ko daram, izlēmām braukt virsū un nobiedēt.... kā Lībietis teica: tornado nobijās no sunīša un izšķīda kā pīļu sūdi. Papildus jūrā noliktais veipoints izrādījās visnotaļ aizraujošs. Iepriekšējā vakarā Antwerp Flyer aizmuka no mums, bet pa nakti pievilkām klāt. Veipontu Flyers paņēma jau mums redzot, bet mums 90 grādu pagrieziens pa kreisi pēc 300 jūdzēm nebija vientuļš- mūs no abiem bortiem ielenca Gigi un Esprit. Izspiedām Esprit un apņēmām weipontu pirmie, blakus Esprit un Gigi uzreiz aiz mums, un tas viss 70-100 metros. Apsvērām iespēju pat nomētāt Esprit ar baloniem... atteicāmies jo mums bija jāmet ahterklape un jāliek mega tauriņš. Nometām klapi un atkal pašķīrāmies... Pa nakti ieplīsa pergaments bet tas turējās braši. Visu laiku vērojām caurumu un negribējām mainīt jo acīmredzami vilkām klāt Antwerp Flayer... atlikušajās 56 jūdzēs uzlikām par mērķi viņus noķert. Domāju ka būtu to izdarījuši, jo uz ūdens mums pietruka kāda pusstunda... principā laikam to pazaudējām kādas 22 jūdzes pirms finiša, jo metām rinķī pret vēju un 17 minūtēs mainijām pergamentu uz otro genoa un atrauto grotbomja sliedi mēģinājām pievilkt gaitā (Vilni, nesatraucies, tikko pabeidzām to pārkniedēt - viss salabots) :) Vienu mirkli cerīgi skatijāmies uz tabulu kad mums izdevās pakāpties uz 4 vietu klasē... bet nu laika korekcijas formula STI ir savdabīga... Mūsu draugs Dirks priecājas par 1 vietu uz ūdens. Mums arī atliek priecaties par viņu!
Par 2014.gada TSR Cruise in Company posmu ziņo kapteinis Gunārs Šteinerts
15.jūlijs Gatavojamies buru pāradei, kas stiprā vēja dēļ par stundu tiek atlikta. Komandā jauki iekļāvās Andris Grāviņš un Armands Lūsis, kas uz MIR netika (iet uz St.Pēterburgu) un uz Kruzenštern neļāva kuģa īpašnieks, bet citi A klases kuģi nevāreja iedot trainees. Ēdam garšīgas pusdienas, lai vakarā būtu ko zivis barot uz 2m viļņa. 17.jūlijs Pēc buru parādes Fredrikstada dabūjām 20kt pretvēju un pabarojām zivis. Līdz Stavern marinai, kas pirms Larvikas, tikām pāri pusnaktij. Vietas nav, norvēģis pikts, ka traucējam miegu, iedod dingiju, lai izmetam enkuru. Pirms 8-iem laižam tālāk. Atkal pret 20kt vēju, kas uzpūtis lielus kalnus, barojam zivis un dabūjām pretī 2 makreles. Uz vakaru tiekam līdz Arendal, pa ceļam labi burājot ar kreici līdz 9knt, kad brīvāka klape. Brāļi Jukoņi turas ļoti braši. Arendalā izbaudījām 35NOK dušu jaukumus. Tad vakarā mierīga Spāņu vīna degustācija. Šodien 17.jūlijā ejam uz Kristijansand vai tālāk.
18.jūlijs Nakti uz 18.jūliju pavadījām viesmīlīgā Mandal ostā, atnākšanu nosvinot ar latviešu dziesmām Reiņa ģitāres pavadībā. Šorīt izejot no ostas 2 st pavadījām copējot. Tikai Armands dabūja vienu mencveidigo un tagad burājot pret vēju ari cope un kaut kas viņam uzķeras, bet ar ātrumu noraujas.Visi cer uz zivju pusdienām.
19.jūlijs Vakar visu dienu veltījam copes burāšanai. To darījām ar daudzveidīgiem zibuļiem. Piedalījās visi un rezultāti neizpalika = 10 gab. menciņas, makreles un zandarts. Uz vakaru uzsakām dīzeļgrotu, bet šodien agra rīta iepūta bakštags un atjaunojas zvejas aktivitātes ar labam sekmēm. Patlaban līdz Stavangerai 25jj, ejam tur pieņemt uz borta vienu dāmu - dezertieri. Tad plānojam Lysefjordu un nakšņot netālā marinā.
20.jūlijs Vakar uz bridi iegājām Stavangerā, papildinājām ūdeni un produktus. Tad devāmies uz Lysefjordu. Pēc iespaidīgā 50m augsta tilta gājām dziļāk fjordā iekšā, kur Sintija nostūrēja 10m no Preikestolen klints sienas. Cope pirms saules rieta nesa tikai zibuļa zaudējumu, toties turpat tikām līdz Anwerp Flyer bortam, kas stāvēja pie viesmīlīga Erika Andersena piestātnes. Turpinājums vakaram bija kopējas dziesmas 2 ģitāru pavadībā līdz vēlai naktij. Šorīt 4 komandas biedri devās kalnu kāpienā pretīm Preikestolenam. Pārējie iet uz vietējo ezeru peldēties un kāpt tuvajā kalnā. Pavakarē dosimies uz Skudeneshavn.
21.jūlijs Uz Skudeneshavn-u tomēr neaizgājām, samainījām mērķa ostu uz Haugsundu. Bet galvenie notikumi bija pie Arsgrunnen bakas, kur uzsākām zveju ar 4 makšķerēm, uz dažām no tām ķērām pa 4 makrelēm un mencām viena copē, pēc formulas 4x4. Zvejas azarts pārņēma visu komandu, un kad abi spaiņi bija pilni = 15kg, beidzām dabas izlaupīšanu un devāmies uz Haugesundu. Haugesundas marinu sasniedzām pēc pusnakts. Tā izrādījās šaura motorlaivu ostiņa. Piestājām pie pontona gala ar uzrakstu PRIVAT AREA, kas neliedza mums pieslēgt elektrību un paņemt ūdeni. Bet tā ka tur nebija klaipedas. Šorīt pirms 7-iem ar grūtu manevru izgājām jūrā uz Leirviku - TSR ostu, pieņemot grūtu lēmumu par zvejas aizliegumu pa ceļam.
22.jūlijs Leirvikā iegājām vakar agrā pēcpusienā. Pariņķojuši piebāztajā marinā, piestājām pie Brabander borta Tas vainagojās ar elektrības pieslēgāsnu no viņu ģeneratora un kopēju draudzīgu pasēdēšanu uz spaniel un diskusiju par Sail Training modeļiem. Lerirvikā apskatījām brīvdabas muzeju arveco laiku mājiņām, kurām akmens plātņu vai zāles apaudzēti jumti. Turpat saēdamies meža avenes, ko Brabander meitenes lasīja spainīšos par lielu izbrīnu norvēģu tantēm. Šodien Leirvikā veicām tehniskus iepirkumus un tad devāmies uz nākošo ostu - Bekkjarviku. Iepriekš ķerto zivju paliekas izmetām krabjiem, tāpēc nolēmām noķert svaigas. Tas arī ātri izdevās - uz pusdienām Mārīte kaut ko gatavo no 2 mencām un 2 makrelēm. Laiks karsts, ap 29 grādi. Pelde fjordā notika gaitā, vienlaicīgi striķos turoties 6-iem vienlaicīgi. Ūdens silts kā Vidusjūrā, nevarēja peldētājus dabūt laukā. Beikkenjarviku sasniedzām uz vakaru, paceļam reizi pa reizei pacopējot.
Bekkjarvikas ostā izmēģinājām atrast vietu 2 piebāztās marinās, bet nesekmīgi. Piestātni beidzot dabūjām pēc vietējā zvejnieka rekomendācijas. Visus manevrus prasmīgi veica, gan izejot no Leirvikas - Kārlis, gan Bekkjarvikas ostā - Reinis, par ko izteicām viņiem kolektīu atzinību pie vakariņu galda. Bet brāliem Jukoņiem uzdevām gatavoties iesvētīšnai "seileros", ko plānojam veikt ierodoties Bergenā. Iesvētīšanas eksāmena teorētisko daļu viņiem atļāvām daļēji aizstāt ar patstāvigi veiktu atiešanas manevru ierobežotā akvatorijā Beikkenjarvikā. Šo eksāmenu brāļi arī veiksmīgi nokārtoja un tad devāmies uz Bergenu, kur būsim 23.jūlijā vakarā. 23.jūlijs 21.30 Pietauvojāmies Bergenā pie 17. piestātnes, kas atrodas gandrīz pier Fish Market-a. Tad drīz ķērāmies pie brāļu Jukoņu iesvētīšanas procedūras "seileros". Visgrūtāk gāja ar uzrāpšanos līdz pirmam zāliņam. Te uzvarēja Pēters, tā izcīnot kā balvu uzvilkšanu mastā līdz topam. No augšas Pēteris uzņēma ne tikai selfijus, bet arī komandas kopskatu. Abiem brāļiem tika piešķirts godam nopelnītais "seileru" statuss, izsniedzot par to arī sertifikātu ar ziegeliem un komisijas parakstiem. Cruise in Company posms ir beidzies, kopējā noietā distance bija 445 jj. Tas bija izdevies, tā to novērtēja visi šī posma dalībnieki.
Ziņas no 2014.gada TSR R1 kapteiņa Kaspara Rožkalna
05.jūlijs 14.47 Šodien visa komanda aktīvi darbojas. Liekam augšā jauno grotu, sienam rēvbantes. Balsis visiem piesmakušas pēc vakardienas skaļās Crew parade. Garīgais pa pirmo. 04.jūlijs 14.49 Jahta ir pieņemta, Safety-check ir iziets. Šodien aktīvi piedalāmies visas sporta spēlēs pēc kārtas. Rīt plānojam veikt nelielus remonta darbus. Cepuri nost Reinim, ka salaboja stūri. Vakarā plānota Crew parade un Crew tusiņš. 14.51 Reiņa komanda šorīt no rīta ir devusies mājup! Stūres trose ir salabota (nomainīta) un „avārijas” trose - reliņš atgriežas savā vietā. R1 komanda ir gandrīz pilnā sastāvā, tikko atgriezusies no sporta spēlēm. Plānojam veikt buru revīziju un baudīt krasta pasākumus ! 14.58 Vēl mēs liekam augšā yellowbrick-u. Mums drīzumā vajadzētu parādīties online :)
06.jūlijs 12.30 Šķiet šis ir pēdējais ziņojums no Harlingenas. Beidzot pienākusi tā diena, kad plānots sākt ceļojumu uz Fredrikstadu. Komandas noskaņojums ir lielisks! Esam jau paguvuši atzīmēt divu komandas biedru dzimšanas dienu uz klāja. Šorīt brokastīs mielojāmies ar izcilu panKŪKU. Ir veikti visi nepieciešamie sagatavošanas darbi un nelieli kuģa remonti. To skaitā nodibinājām labu kontaktu ar Kruzenštern buru meistaru un tika veikti nelieli bruru remonti. Komanda pat tika pie Kruzenštern vinču pielietošanas, izceļot buras no dziļākajiem kuģa kambariem, radot interesi apkārtējos kuģa apmeklētājos un kuģa apkalpē, kuriem tas bija neliels pārsteigums. Šodienas plāns ir ap pulksten 14.00 atstāt ostu un doties uz startu, kurš paredzēts aptuveni 70 nm no ostas. Pārbrauciena laikā līdz startam tiek plānots veikt dažādus manevrus un darbības, lai papildinatu komandas teorētiskās zināšanas ar praktiskām iemaņām. 15:15 Izgājām no Harlingenas ostas. Kartupeļu lielgabals strādā labi ! Jāpiešauj tik vēl roka. Arī ūdens baloni ir sasnieguši dažus mērķus.
07.jūlijs 19.20 Turam kursu vairāk uz austrumiem. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas tur ātrāk parādīsies vējš. Vai ir kāda jaunāka informācija ? 10.jūlijā 07.26 Ziņojam, ka esam 16nm no R1 finiša. Noķērām Tomidi. Kreicējam uz finišu. Ļoti noderētu, ka turat par mums īkšķus. 11.15 Esam finišējuši! Finiša līniju šķērsojām 7:53:14 pēc UTC, korpusu priekšā Tomidi. Bija interesanti! Pēdējās piecas stundas visa komanda pavadīja nomodā sēžot uz borta. Tagad taisām brokastis un turpinām ceļu uz Fredrikstad, lai atpūstos un uzsāktu laivas sagatavošanu CiC posmam. Sīkākas detaļas sekos, kad būsim krasta. Paldies par atbalstu!
08.jūlijs 5:15 Izgājām no Harlingenas ostas. Kartupeļu lielgabals strādā labi ! Jāpiešauj tik vēl roka. Arī ūdens baloni ir sasnieguši dažus mērķus. 16.30 Lidojam uz WP1. Vai vari nodot mūsu pozīciju 1600 UTC uz email-u commsofficer1@mailasail.com ? Ko dara pārējie? Kāda ir laika prognoze ? 19.38 Vējš 30kts, ciešā kursā ejam uz WP1. Vētras buras un rēve. Noskaņojums pozitīvs. SSB rāciju arī palaidām.
10.jūlijs 07.26 Ziņojam, ka esam 16nm no R1 finiša. Noķērām Tomidi. Kreicējam uz finišu. Ļoti noderētu, ka turat par mums īkšķus. 11.15 Esam finišējuši! Finiša līniju šķērsojām 7:53:14 pēc UTC, korpusu priekšā Tomidi. Bija interesanti! Pēdējās piecas stundas visa komanda pavadīja nomodā sēžot uz borta. Tagad taisām brokastis un turpinām ceļu uz Fredrikstad, lai atpūstos un uzsāktu laivas sagatavošanu CiC posmam. Sīkākas detaļas sekos, kad būsim krasta. Paldies par atbalstu!
11.jūlijs 09.23 Sveiciens komandai! Esam veiksmīgi finišējuši (10.jūlijā 7:53:14 pēc UTC) un ķeramies pie remontu darbiem. Tad nu par visu pēc kārtas. Startējām C grupas priekšgalā ar genādiju pie vāja bakštagas / ahtera vēja. Pēc prognozes zinājām, ka griezīsies uz NE caur E, tāpēc turējāmies pa labi lai pēc iespējas ātrāk dabūtu pusvēju. Prognozes piepildījās, parādījās NE un lika klāt. Secinājām, ka nestrādā MF rācija un ka VHF rācija ķer tikai ļoti tuvas redzamības lokā. Vienīgie jēdzīgie sakari bija ar SAT telefonu. Sākoties ciešam kursam un spirgtākam vējam gājām ar 2.genoa. Vējš turpināja pieaugt un pēc prognozes zinājām, ka varētu pieaugt klāt vēl. Izjuka viens šotes bloks. Otram nefiksējās atspere. Triradialais foks pret vēju neiet. Tad nu mums bija ekstrēmas izmaiņas - ar 2. rēvi un genoa iet līdz brīdim, kad jāliek vētras foks. Puse no komandas bija stipri zaļi un ne tikai pieredzē, bet arī sejas krāsā, tā ka rēvējāmies savlaicīgi, lai tas nebūtu jādara pie 40kts un naktī. Solītos 35-40kts brāzmās arī dabūjām un bijām jau tam gatavi, tomēr iespējams tieši te pazaudējām GIGI. Tā cīnījāmies līdz nākošās dienas pēcpusdienai, kad izņēmām rēvi un turpinājām jau ar 2.genoa un pilnu grotu. Tad arī pamanījām Tomidi, kurš bija kādu pusjūdzi priekšā. Cietu ģīmi uzlikām „pergamentu” un ķērām viņus rokā. Vējš ap 10kts un tā sākas mūsu 10h nervu spriedze. Ar pergamentu bijām ātrāki bet Dirks (Tomido kapteinis) varēja uzspiesties augstāk. Pa nakti stūrējot izdevās krītoties un lūvējot viņus noķert un apdzīt. Bet atrauties vairs nevarējām, jo vējš pieauga līdz 15kts un sākās ekstrēma līdzīga taktiska cīņa. Gluži kā America Cup. Viņi met, mēs metam un otrādi. Vienā brīdī viņi bija zemvēja pusē, bet priekšā, abi ejam ar kreiso. Un tad arī Dirkam nervi neiztur, viņi met un tik ļoti grib nodzīt mūs malā, ka nākot ar labo halzi mums klāt uzspiežas par augstu, fokā iesit pretvējš un mēs paskrienam garām. Tā nocīnījāmies līdz finišam, kur bijām par laivas korpusu priekšā. Emocijas ne pa jokam. Žēl, ka neesam first over the finish, bet runājot ar GIGI viņi teica, ka 5h ar spinci viņiem ļāva nokļūt tur, kur citi nevarēja. Šodien skaidrosimies par finiša laiku, jo iespējams esam to fiksējuši nepareizi, jo Dirks nodevis 2min ātrāk bet mēs bijām viņam priekšā. Tā, ka iespējams C klasē tomēr būsim finišējuši pirmie ;). Interesanti, ka lai ieslēgtu MF rāciju mums tukšgaitā bija motoram jādod 2500rpm un pozicija bija jānodod 7jj no finiša. Tomidi bija tieši astē, tad nu mēs domājām taktiski - jāmet klape, lai ietu uz citu pusi un viņi neredzētu, ka mums gāžas melni dūmi no ahtera. Varētu iznākt nepatīkama skaidrošanās ;). Paldies komandai - šis bija lielisks reiss un neaizmirstamas emocijas.
Par 2014.gada reisu Bresta – Harlingena ziņo SPANIEL kapteinis Reinis Gedzuns
26.jūnijs 15.44 Sveiki, esam jau laukā no Brestas. Līdz atklātai vietai vējš tieši sejā, manevriem ar burām nav vietas. Laiks smuks, pēc pagrieziena labs sānu vējš. Visiem oma super, gatavi jūrai.
27.jūnijs 21.55 Sveicieni jau no Great Britain teritorijas. Tuvojamies Jersey salai, vēja nav. HW būsim nokavējuši un šonakt laikam nāksies palikt uz enkura. Pārgājiens bija mierīgs, noskaņojums labs. Rīt pastaigu laiks.
28.jūnijs 10.10 Sveiciens komandai ! Esam veiksmīgi nokļuvuši līdz Jersey salai, pirms 2h ienācām, sagaidījuši pie gaidīšanas pontona HW. Osta pietiekami plaša pat manevriem atpakaļgaitā, sakopta. No 7 rīta jau sastopami marīnas darbinieki, ielaiž dušās, apgādā ar pass kartēm, nodod sveicienus un novēl labu dienu. Pārgājiens mierīgs, vietām straumes nepatīkami pārsteidza, vietām palīdzēja. Plānojam rīt doties jau tālāk uz Harlingenu, vējus lielus nesola, labāk laicīgi. Arvien labāk kļūstot. P.S. Signe - Pagāns ar Kažu ir atradumi !
30.jūnijs 02.20 Esam Lamanšā. Jau kopš vakar 8-iem bezvējš. Stūres trose noplīsa, ar ahtera reļiņa trosi salabojām. Iespējams būs jānogaida nākošā straume. Viss OK, pagaidām ejam pēc plāna.
01.jūlijs 19.24 52°07’N / 2°52’E Caur Lamanšu esam izgājuši veiksmīgi. Līdz 9-iem bija vējš. 7-os apturēja franču muitnieki, uzkāpa uz borta, veic īsu kratīšanu. Visu dienu dīzeļgrots, tikko izslēdzām motoru.
02.jūlijs 15.14 Pirms stundas iegājām kuģu ceļā uz Harlingenu. Pa upi / kanālu vēl apmēram 20jj. Visu dienu labi pūta, kārtīgi pēdējo dienu noburājām. Ceru, ka vakardienas ziņu saņēmāt, sūtīju to no sat.telefona. Īsumā – naktī pūta, ap 6-iem atbrauca robežsargi, izkratīja mūs. Pa dienu bezvējš. Kad būsim ostā un dabūsim Internetu, uzrakstīšu komandai.
Par 2014.gada eisu Porto – Vigo – La Carunja – Brest ziņo SPANIEL kapteine Signe Andersone
18.jūnijs 14.03 Mēs esam: Signe, Ulf, Artrurs, Miks, Kārlis, Hannes, Valts, Veronika, Stefan. Iepērkam paiku. Gaidām pēdējo komandas biedru ap 18iem, tad ejam ārā uz Vigo, kur rīt Uzkāps Sintija L. un Sintija Siņicka. 21.05 No Porto de Leixoes izgājām 18.00, vējš 2-4 kts, ejam ar dīzeli. Kurss uz Vigo, būsim uz brokastīm. Max. ātrums, ko sasniedzam ir 5.7 kts pie 2300 apgriezieniem. Kaut kas tiešam ir mainījies ar jaunajām lāpstiņām.
19.jūnijs 09.58 Tikko piestājām Vigo, koordinātes 42°14’N / 8°43’W. Stāvam te līdz rītam 8.00. Naktī tā arī vējš neparādījās un gājām ar motoru. Zvejnieki ar trāļiem izklaidējās mums apkārt uz nebēdu 20.jūnijs 09.59 Izgājām no Vigo 08.20, pielējām pilnu bāku – aprēķinos kaut kur ir pazuduši 22 ltr J Kurss uz La Corunju, ceram būt pēc diennakts galā. Vēju daudz nesola – tad nu ēdīsim daudz. Mums ir šefpavāru komanda ar Miku un Kārli priekšgalā, mērķējam uz Michelin 4-to zvaigznīti. 16.14 Beidzot varējām izslēgt motoru un burāt pa īstam. Esam 26 jj no Finisteres raga tiešā kursā, viegls vējiņš, gluda jūra, pilnas buras un dzīve ir skaista J 22.39 Esam apņēmuši Finisteri, bet ar vēju nu nekādi mums neveicas šai braucienā – knapi 5kts un tie paši precīzi pretim. Gribam no rīta būt tomēr La Corunjā – atkal dīzeļbura ...
21.jūnijs 10.25 Esam piestājuši La Corunja, šoreiz otrā jahtklubā, ne ierastajā, kur Spaniel bijis daudzreiz. Dīzelis bija tikai te, tad nu izlēmām te arī palikt. Tā arī neatradām vēju visu nakti, beidzot ostā patīkams klusums. Laiciņš vēss un dūmakains, bet saule sāk izlauzties1 9.06 Plāni mainās notikumu gaitā - pēc jaunākās prognozes šonakt bezvējš, iesim ārā rīt no rīta 08.00, jo nav ne mazākā jēga naktī atkal mocīt motoru. Un La Corunja ir kā vienmēr jauka!~
22.jūnijs 09.49 Labrīt, gatavojamies uz iziešanu. Pēc vakardienas ilgstošās lietusgāzes vēl vairāk bija skaidrs, ka labi vien, ka izlēmām palikt ostā. Un vakariņas sveču gaismā ar zemeņu zupu desertā – Mārtiņš Rītiņš nobāl. Vakar mums pievienojās arī Ani no La Corunjas, kas burās ar Spaniel līdz Harlingenai un pēc tam ar Juan de Langara TSReisos. Bija arī seni paziņas no Juan de Langara ciemos – sangrija party esot garantētas, jo uzpildīti 300ltr vīna J.Nākamās ziņas būs jau no Biskaja – ja izdosies sattelefonu palast. Turat visi īkšķus lai beidzot ir vējš ! 17.07 Esam vēl pēdējo brīdi Spānijas piekrastē, 43°40’ N / 8°12’ W, beidzot ar smukiem 6kts lidojam N virzienā. Vējš gan NNE, rādās, ka nāksies halzēt, bet pēc ilgas dīzeļburas esam kā paradīzē. Jūra gluda, minimāli vilnīši. Tauta mācās stūrēt pēc vēja.
23.jūnijs 12.51 Esam 44°44’ N / 7°19’ W Tieši 24h smuki burājām, bet vējš nokrita līdz 4kts – dīzeleis, delfīni, palmu lapu līgo vainagi, ugunskurs uz paletes gala aiz jahtas. Bučas Līgām !
24.jūnijs 09.24 Esam 45°56’ N / 6°43’ W. Te ir totālas galējības – pa nakti 25kts pretvējš (rēve + armētais foks), pa dienu bezvējš, kas nozīmē motoru ar kanpi 4.2kts. Pamatotas aizdomas, ka būsim galā 26-ā pa dienu. Cīnāmies, kā varam, vajag vēja prognozi, esam ģenerālā kursā 28° uz Brestu. Komanda moža, nolīgojām dziedādami. 18.24 Esam 46°33’ N / 6°20’ W. Visu dienu motors, ceram vēju vakarā, viļņi pierimuši, izspiedām 5kts – straume. TTG 23h + 30jj. Delfīnu bari apkārt, Miks plosās pa kambīzi.
25.jūnijs 11.12 Esam 40jj no pagrieziena uz Brestu, aiz tā vēl 30jj līdz ostai. Vējš parādījās tikai pirms stundas, bet uzreiz īstais – lidojam kursā ar 6.4kts. Pirms tam 24h ar motoru. 23.50 Esam Brestā
Par 2014.gada reisu Tenerife – Gomera – La Palma – Funchal – Porto ziņo SPANIEL kapteinis Ivo Ivanovs
31.maijā Esam pilnā sastāvā 11 cilvēku komanda. Rīt no rīta agri plānojam iziet uz El Hierro. Ar EPIRB viss ir kārtībā. 1.jūnijā 12.14 Esam ceļā, tikai izskatās, ka īsi nestrādā VHF. Mēs dzirdam, mūs nē. 15.45 Esam 27*55 N 16*53 W. Mainam kursu uz Gomēru, ETA 19.00. Viena daļa no komandas pārdomā dzīvi stabilajā sānu guļā. Mocīt viņus līdz El Hierro nebūtu īsti prātīgi. Padzirdot par plāna maiņu cilvēku sejās atplaukst smaids un pat parādās apetīte. 21.15 Spaniel pietauvojās Gomeras marinā. Gomera mūs izmisīgi mēģināja aipūst no sevis ar 38knts vējeli un 3-4m viļņiem. Grota falle augšā mastā sāk kļūt par manu braucienu firmas zīmi. Nolaižot grotu atsprāga šeikelis, bet to Spaniel pats noķēra uz reliņa troses. Tā ka pagaidām viss OK. Tagad kārtojam jahtu un pēc tam brīvais laiks komandai. Man ir radusies sajūta, ka jaunais propelleris ir stipri par mazu. Ar pilnu tvaiku mums neizdevās dabūt vairāk par 4,2 knts pēc GPS, bet sagaidīsim mierīgāku 2.jūnijā Spaniel gatavojas rīt no rīta doties La Palmas virzienā. No augšas paskatoties kā vārās šaurums starp Gomeru un La Palmu izskatās, ka pārbrauciens būs ar amerikāņu kalniņiem. Prognozes gan nekādus uzlabojumus nesola un stāvoklis stabili nemainās. Komanda Gomeru apskatījusi gribot jau kaut ko citu. Bet aptaujas liecina, ka līkums caur El Hierro 120 nm nav tas, ko tauta vēlas. 11ais komandā ir Reinis Kūla, kurš tomēr spēja mums pievienoties, neskatoties uz to ka bija aizstāts ar citu Harija draugu Ansi Skrastiņu. Pasage Weather un citi globālie servisi nerāda lokālās turbulences ap salām. Man te vējš brīžiem pūš pilnīgi pretēji prognozei un arī pie salas uzvedas pilnīgi savādāk nekā bija Grieķijā. Tā ka skatāmies lokālo spāņu meteo. Iesim uz Santa Cruz de La Palma. Nodokli jau esam samaksājuši - meitene Gomeras marinas ofisā ļoti atvainojās, ka viņai tāds jāpieprasa, bet viņa neko nevarot izdarīt. Pārjaucām un iztīrījām tualetes sūkni, tagad tas stabili strādā, Aldis ir zelts! Pagaidām izskatās, ka uz Madeiru var sanākt palauzties, bet par to domāsim La Palmā. laiku un tad veiksim dažus precīzākus mērījumus, pie viena laikam jākalibrē arī laga, jo likās, ka rāda muļķības.
4.jūnijā 00.47 Spaniel ir sasniedzis La Palma marinu. Pa ceļam diemžēl mums plīsa vecais grots un nesaprotamā kārtā izdevās parraut poļu foka līķi paceļot buru. Citādi viss OK, tikai mazliet noguruši, jo viļņos un vējā mainījām grotu, tāpēc tik vēlu pienācām 6.jūnijā 15.41 Spaniel koordinātes 13.30 bija 28*47'8 N / 17*41,9 W, esam ceļā uz Funchal. Motorējamies garām La Palmai, kas mums piesedz vēju un apbrīnojam delfīnu bariņu. Ostā ielieta pilna bāka ar degvielu, uzpildīts ūdens un uzņemta Madaras bilde ar BTA karogu, kurai fonā nejauši gadījās arī kāda jahta. Gaidām, kad vietēji mums izsniegs solīto rietumvēju, kas uz Funchalu mūs aizpūtīs.
8.jūnijā 12.10 Spaniel koordinātes 10.00 bija 32°21'2 N / 16°55,3' W, esam 17nm no Funchal.Pārgājiena laikā no La Palmas novēroti delfīni un vaļi, drosmīgākie paguvuši arī nopeldēties okeānā saullēktā. Vējš tā arī nesagriezā uz solīto NE un mūs lutināja ar stabilu W, kas vienā brīdī gluži vienkārši izbeidzās. Tā, ka nācās ņemt palīgā dizeļburu. Tagad gan esam vēju atguvuši un varam relaksēti vērot salas tuvošanos. Mūsu Facebook komandas daļa mūs lutina ar izcilām maltītēm, tā vien gribas viņus atstāt uz borta līdz pat Porto. ETA Funchal pēc 4h. 16.21 Esam Funchal marinā. Visticamāk paliekam šeit līdz 11.jūnija rītam, kad plānojam iziet uz Porto. Stāvam otrā bortā koka buriniekam, ko izmantojam kā peldošo piestātni,lai nav jāuztraucas par paisumu un bēgumu.
11.jūnijā 13.00 Spaniel koordinātes bija 32°42'1 N / 16°41,1 W. Viesmīlīgo Madeiru atstājām 10.00 un šobrīd dodamies Porto virzienā. Izejot no krasta aizsega pie Funchal lidostas no bezvēja 2min laikā dabūjām brāzmas līdz 25 knts. Labi, ka Agneses gatavotās garšīgās karstmaizītes paguvām apēst līdz tam. Ja laika aptākļi atļaus, plānojam īsu piestāšanos Porto Santo uz enkura. 18:30 Spaniel koodinātes bija 33°03.2N 016°15.7W. Pēc close bypass Porto Santo Spaniel uzņem 037*T kursu uz Porto. Distance 605Nm ETA apt. 120h jeb 16.06 19:00 LT. Ja izdosies piešķilt satphone tad dosim ziņas par sevi ātrāk. .
12.jūnijā 04:00 Spaniel koordinātes 33°37’ N / 15°29' W IK=330° V=7.0 Ejam cieši pie vēja ar max ātrumu. Beidzot parādījās satelīt sakari. Braucam kā pa pilsētu, pilns okeāns arzvejniekiem. 10.52 Spaniel koordinātes 34°17.8 N / 015°28.8 W IK=65° V=7.5. Burājam ar foku un 2.rēvi, vējš NNE, brāzmās 22knts, 2m vilnis. No ideāla sānu vēja te nav ne smakas. Viss OK.
13.jūnijā 09:00 Spaniel koordinātes 34°58’ N / 12°56' W IK=330° V=7.0. Nomainījām halzi lai atgrieztos uz ģenerālo kursu. Ļoti ceram uz solīto N šovakar, tad griezīsim uz Porto. Nakti pavadījām izvairoties no 3-4m viļņiem pie 30knts vimpeļa. Ja vari, atsūti prognozi uz leju no Lisabonas
14.jūnijā 09:00 Spaniel koordinātes 36°37’ N / 12°34' W IK=50° V=6.0.Ejam cieši pie vēja uz Portugāles piekrasti. Brokastīs gaidāmas pankūkas. Visi mazliet paguruši no nepārtraukta pretvēja. Lidz Porto vēl 323nm, ETA 17.jūnijs 13.00.
15.jūnijā 10:00 Spaniel koordinātes 38°17’ N / 10°49' W IK=28° V=7.0 knts. Baudām Pocketgrib pirms 4 dienām solīto NNW, kas iestājās ar apbrīnojamu precizitāti un lidojam tieši uz Porto. Burāšanas apstākļi tuvu ideāliem, jūra līdzena. Žēl tikai, ka tālāk visas prognozes sola šīs laimes izbeigšanos. Brokastīs meiteņu gatavotais rosols, kura nosaukums atkarībā no laika, kad sasniegsim mērķi, saucas vai nu "neredzētās polsētas salāti", vai "Porto salāti". Līdz Porto vēl 200nm. Paldies par īkšķu turēšanu.
16.jūnijā 09:00 Spaniel koordinātes 40°11’ N / 9°34' W IK=35° V=7.0 knts. Beidzot vējš iegriezās tā, ka varam noturēt tiešu kursu uz Porto. Tad nu cenšamies to komandas daļu, kam uznākusi nežēlīga „krastalomka”, padarīt laimīgu turot precīzu kursu. Jebkura novirze, kas samazina Porto pavadāmo laiku pat par pāris minūtēm, tiek nežēlīgi apkarota no mūsu jaunās Race Control puses. Līdz Porto vēl 70nm, ETA 16.jūnijs 23.00 23.55 Spaniel pilnīgā klusumā pietauvojās aizmigušajā Marinā Port Atlantico. Laimīgā kārtā no kāda vietējā dabūjām kartiņu no dušām – drīz uz jahtas atkal būs tīra un smaržīga komanda. Iepriekšējā naktīplīsa motora ķīļsiksna, kas tika nomainīta. Citādi viss OK. Rīt meklēsim jaunu rezervei, ja Signe jau nebūs saorganizējusi. Paldies komandai kas bija ar mani – viņi bija super visa reisa laikā. Ar tādiem var braukt apkārt pasaulei.
aksts Jūrniecības Gadagrāmtā par SPANIEL 2013.g. TSR
The Tall Ships Races 2013 – Baltijas jūrā un Rīgā
Starptautiskās Burāšanas mācību asociācijas „Sail Training International” (STI) rīkotā regate „The Tall Ships Races 2013” notika laikā no 2013.gada 4.jūlija līdz 6.augustam pa maršrutu Orhūsa, Dānija – Helsinki – Rīga – Ščecina. Kā vienmēr pēdējos 15 gados, regatē piedalījās arī jahta „Spaniel”.
Rīga – Orhūsa
|
Raksts Jūrniecības Gadagrāmatā par SPANIEL 2012.g. TSR
Tiksimies Rīgā 2013.gada jūlijā! Šie ir vārdi, kurus 2012.gada laikā no saviem draugiem burātājiem, ilggadējiem starptautiskās burāšanas mācību regates „The Tall Ships Races” dalībniekiem, gan burinieku un jahtu kapteiņiem, gan jūras akadēmiju kadetiem, gan burāšanas amatieriem, esmu dzirdējis visvairāk. Kad šī „Latvijas Jūrniecības gadagrāmata” nonāks tās lasītāju rokās, līdz „The Tall Ships Races 2013” regates flotes vizītei Rīgā būs atlikuši nepilni 4 mēneši. Būs pagājuši 10 gadi, kopš šī regate pirmoreiz viesojās Rīgā. Kas piedzīvots 2012.gadā un ko plānojam paveikt šogad?
Tālais ceļš uz kārtējo regati
Laikā no 2012.gada 5.jūlija līdz 26.augustam jahta „Spaniel” piedalījās Starptautiskās Burāšanas mācību asociācijas „Sail Training International” (STI) rīkotajā regatē „The Tall Ships Races 2012” pa maršrutu Senmalo (Francija) – Lisabona (Portugāle) – Kadisa (Spānija) – Lakorunja (Spānija) – Dublina (Īrija). Kā parasti, “Spaniel” kapteiņi vienojas, kurš uzņemsies kura posma vadību un tad no pieteikušos kandidātu skaita komplektē savu komandu. Ceļu no Rīgas līdz regates starta ostai un atpakaļ uz Rīgu mēs dēvējam par pārdzīšanas posmiem. Daudzu gadu pieredze liecina, ka šie pārdzīšanas posmi mēdz būt pat smagāki par regates sacensību posmiem, jo laika apstākļus neizvēlamies un daudziem „Spaniel” komandas dalībniekiem tas ir pirmais tāljūras pārgājiens. To apliecina šo posmu kapteiņu stāsti.
Kapteinis Juris Radus: „Izejot no Ķīles uz Duvru, pa rāciju dzirdējām paziņojumu, ka ir pabeigti ugunsgrēka dzēšanas darbi 15 metrīgā jahtā turpat Ķīles ostas akvatorijā. Šis fakts iezīmēja visu ceļojuma gaitu, jo turpmāk likās, ka mūs nepārtraukti apkārt notiek ar jahtām notiekoši negadījumi. Tā ceļā uz Helgolandes salu uznāca vairāki spēcīgi negaisi ar vēja ātrumu 15 – 55 mezgli. „Spaniel” godam tam turējās pretim. Pa rāciju dzirdējām, ka Elbas grīvā kāda holandiešu jahta nolauza stūres lāpstu. Pirms neilga laika šī pati jahta bija mums pagājusi garām pretējā virzienā. Apsvērām iespēju doties kolēģiem palīgā, taču palīdzību sniedza kāds ātrāks garāmejošs kuģis. Trešā radiosakaru ziņa bija, ka Lamanšā notikusi no kāda klāja noskalota cilvēka glābšanas operācija. Arī paši izbaudījām visai saspringtus brīžus, kad Ziemeļjūrā trīsmetrīgos viļņos ierobežotas burāšanas akvatorijā starp divām gāzes ieguves platformām ieķīlējās jahtas stūre. Mums izdevās atjaunot vadību, taču līdz pat Beļģijas Zēbriges ostai situācija bija saspringta, jo stūres darbības traucējumu iemesls pilnībā nebija atklāts. Zēbriges jahtu ostā nācās nirt zem jahtas un apsekot stūres lāpstu. Mūsu reisā mēs vienkārši pārliecinājāmies – burāšana Ziemeļjūrā nav tikai izklaides braucieni – tā ir nepārtraukta cīņa ar stihiju un tehnisku ķibeļu risināšana. Šķiet tas ir arī iemesls, kāpēc mēs atgriežamies šajās regatēs no gada uz gadu – lai pierādītu sev – tas ir iespējams!”
Normandijas un Bretaņas pērles
„Spaniel” vadību uzņēmos Duvrā. Iespējams, šī bija neparastākā komandu, kuru man nācies vadīt. Mans pirmais palīgs Andris Grāviņš (tāds latviešu Cietais rieksts) un viņa dēls Gvido, vairāku kopīgu ceļojumu biedri Katrīna, Mihails, Uldis un tie, kuriem tas bija pirmais tālburājums – kolēģis Andris, arhitekts Armands, Jānis, Edgars no Tenerifes un Māris no Lielbritānijas. Dažādas profesijas un ceļi līdz „Spaniel”, viena kopēja vēlēšanās – piedalīties.
Izstaigājām Duvru, veicot garus pārgājienus gar Albionas klinšainajiem krastiem, nobaudītājām angļu krodziņa viesmīlību un vakarā devāmies ceļā. Mūsu komandas mērķis bija nokļūt līdz regates pirmajai dienai Senmalo, pa ceļam piestājot vairākās Normandijas salās. Normandijas salas (ko angļi sauc par Channel Islands) ir Lielbritānijas pārraudzībā esošs arhipelāgs Lamanša šaurumā. Cerējām apmeklēt 3 lielākās salas – Olderniju, Gērnsiju un Džērsiju.
Burājums no Duvras uz Senmalo ir jāplāno ļoti rūpīgi, jo jārēķinās gan ar straumēm, gan paisuma un bēguma ūdens līmeņa starpību, kas ļauj katrā marīnā ieiet un iziet no tās tikai stingri noteiktos laikos, gan ar milzīgo kuģu satiksmi Lamanšā. Lamanša straumes un vēji ieviesa korekcijas. Olderniju apskatījām tikai binokļos. Pēc divu diennakšu burājuma vēlā vakarā piestājām pie noenkurota pontona pirms ieejas Gērnsijas lielākās pilsēta Sentpīterportas marīnā. No rīta, kad paisuma laikā marīnas slūžas tika atvērtas, varējām piestāt pie normāla pontona. Ekskursijā par Gērnsijas salu mūsu gida lomu uzņēmās tur strādājošais latvietis Edgars. Ar autobusu izbraukājām apkārt salai. Neskatoties uz to, ka lija kā Latvijā pa Jāņiem, pa ceļam apstaigājām gan salas interesantākos arhitektūras pieminekļus, gan akmeņainās pludmales. Edgars uzstāja, ka mums pa ceļam noteikti jāapmeklē viens no slaveno Gērnsijas pērļu saloniem. Lai gan neviens no mums uz pērļu pirkšanu nebija noskaņots, cienot mūsu gidu, piekritām. Salonā izstādītās un nopērkamās pērles visdažādākajos ietvaros tiešām bija iespaidīgas. Kad mūsu komandas vīri sāka apspriest, ka vajadzētu savām mīļotajām sievietēm aizvest kaut ko no šīm lieliskajām rotām, notika lielākais pārsteigums. Aiz salona letes saimniekoja divas skaistas pārdevējas, kuras vienā brīdī skaidrā latviešu valodā pajautāja: „Puiši, varbūt varam palīdzēt ar padomu?” Bijām dzirdējuši, ka Gērnsijas salā strādā daudz latviešu, bet satikt divas no latviešu meitenēm vienā no slavenākajām tūristu apmeklējumu vietām patiešām bija pārsteigums. Ieteikums burātājiem un ceļotājiem – ja gadīsies nokļūt Gērnsijas salā, nepalaidiet garām iespēju apskatīt pērļu salonu! Kad vakarā marīnai tuvākajā veikaliņā pirkām pārtiku nākamajam ceļa posmam, tas, ka pienāca pārdevējs latvietis Andris un palīdzēja izvēlēties mums nepieciešamo, jau likās kā pats par sevi saprotams.
Nākamajā salā Džērsijā uzturējāmies tikai vienu vakaru, jo bija jāpaspēj uz Senmalo. Arī ieiešana Senmalo ostā regates buriniekiem un jahtām notika, noteiktos laikos atverot slūžas. Šī bija jahtas „Spaniel” trešā viesošanās Senmalo kopš 1999.gada. Senmalo ir viena no Bretaņas pērlēm. Sena pirātu pilsēta – cietoksnis ar iespaidīgiem nocietinājumu vaļņiem. Pastaiga pa vaļņiem gan rīta, gan vakara stundās, vērojot paisuma viļņu triekšanos pret krastmalas ielām, un iespēja bēguma laikā kājām aiziet līdz fortiem ir ļoti iecienīta tūristu izklaide, ko nepalaida garām arī „Spaniel” komanda.
Viena no Normandijas pērlēm ir Senmišela klosteris ap 100 km attālumā no Senmalo. No vairākkārtīgiem Senmišelas klostera apmeklējumiem biju pārliecināts, ka tā ir vieta, kas jāredz katram, kurš nokļuvis tik tuvu tai. Senmišela klosteris ir īpaša vieta uz klinšainas salas, kur var nokļūt vai nu kājām bēguma laikā, vai ar laivu paisuma laikā. Skats no klostera mūriem uz paisuma – bēguma radīto vienmēr mainīgo ainavu apkārt Senmišela klosterim, klostera kā izcilas inženiertehniskas būves un tā rožu dārza apmeklējums rada cieņu pret šīs vietas radītājiem arī tad, ja esi vai neesi citas reliģiskās konfesijas piekritējs. Tāpēc arī tūristu straumes no visas pasaules uz Senmišelu neapsīkst. Priecājos, ka man bija iespēja parādīt šo vietu vēl vienai „Spaniel” komandai.
The Tall Ships Races 2012
Regatē piedalījās 55 burinieki un jahtas no 19 valstīm. Visos trijos sacensību posmos “Spaniel” piedalījās un uzrādīja teicamus rezultātus. Pirmo sacensību posmu no Senmalo uz Lisabonu „Spaniel” komandu vadīja kapteinis Silards Kamergrauzis. Rezultātā komanda saņēma īpašu balvu kā ātrākais regates dalībnieks, kas pēc absolūtā laika visātrāk veica šo vairāk kā 600 jūras jūdžu reisu 3 dienās, 12 stundās, 30 minūtēs un 4 sekundēs. Šāda balva tika piešķita pirmo reizi regates vēsturē. Pēc pārrēķina ar handikapa koeficientu jahta “Spaniel“ izcīnīja augsto 4.vietu savā C klasē.
Lisabonā ieradās Rīgas domes izpilddirektora Jura Radzeviča vadītā regates „The Tall Ships Races 2013” Rīgas rīcības komitejas delegācija. Daļai no rīcības komitejas šī bija pirmā reize, kad viņi redzēja, kas ir šī regate un kā tā tiek organizēta. Iepazīstināju Rīgas delegāciju ar regates organizatoriem un kuģu kapteiņiem. Apmeklējām daudzus buriniekus, pārrunājām iespējamās sadarbības plānus, kas jau pēc pāris mēnešiem deva konkrētus rezultātus. Apmeklējām fado mūzikas vakaru kādā slavenā Lisabonas restorānā. Nākamajā dienā redzējām kā „Spaniel” kopā ar citiem regates kuģiem skaistā „Buru parādē” pa Težū upi dodas uz Atlantijas okeānu, lai uzsāktu regates otru sacensību posmu.
Otrajā sacensību posmā no Lisabonas uz Kadisu „Spaniel” komanda kapteines Signes Andersones vadībā arī izcīnīja 4.vietu savā klasē, veicot reisu ciešā sacensībā ar savu ilggadējo konkurentu – Vācijas jahtu „Esprit”.
Atpūta pirms vētras
Regates kruīza posma notika no Kadisas uz Lakorunju Spānijā. Stāsta posma kapteinis Gunārs Šteinerts: „Kruīza reisa komandas komplektācija gāja kā pa celmiem, no 20 kandidātiem palikām tikai 9. Jau Kadisā uzzinājām, ka mūsu komandas biedru Jāni viņa slimības dēļ no vilciena izsēdinājusi policija. Jānis tomēr ieradās, nākošā dienā mēs dabūjām vēl divus kadetus no burinieka „Mir”, ar kura kapteiņiem jau daudzus gadus esam sekmīgi īstenojuši daļēju komandu maiņu kruīza posmu laikā. Un tā kopā mēs jau bijām 11, kas 26. jūlijā izgāja uz skaisto „Buru parādi” spirgtā vējā.
Turpmākā burāšana bija vai nu pret vēju, vai arī „dīzeļburāšana”, kad bija vājš vējš. Pirmo ostu pēc Kadisas mēs plānojām Portomao, bet vispirms iegājām skaistajā jahtu ostā Vilamoura, lai sniegtu medicīnisko palīdzību Jānim, kura roka uzpampa no „spider fish” dzēliena. Man nekas neatlika, kā pārtraukt makreļu zveju un doties uz tuvāko ostu. Pēc Portomao bijām Sines, tad Sesimbra, Figureira un, protams, arī Porto ar makreļu zveju pie ieejas. Porto mēs ienācām ar saules rietu, izbaudot skaistos tiltu un krastu skatus. Pietauvojāmies pie pilsētas sienas, klausoties orķestra priekšnesumu, kas turpat uz piestātnes muzicēja mums par godu. Izbaudījām visus Porto nakts jaukumus, nākošā dienā devāmies pastaigās pa vecpilsētu, nepalaidām garām braucienu ar gaisa tramvaju, portvīna degustāciju un prom devāmies tikai vakarā.
Nākošā osta, kurā piestājām, bija Ribeira. Šī osta palikusi atmiņā viena notikumu dēļ. Bijām norunājuši, ka esim laukā plkst. 08.00. Norunāts – darīts. Es, laicīgi pamodies, lai netraucētu saldi pēc nakts ballītes gulošo komandu, nolēmu realizēt savu veco niķi - iziet no ostas, nevienu nemodinot. Kad pielaidu motoru, neviens neparādījās. Tad es ieslēdzu navigāciju, savācu fenderus, visus galus, un 08.03 atstūmos no pontona ar štoku un idilliskos apstākļos izgāju no ostas. Drīz parādījās manas maiņas “Mir” kadets Mihails un mēs divatā motorējām tālāk. Kad mazliet iepūta rīta vējš, mēs jau domājām, kādu buru vilkt. Tad parādījās izbijusies Elza, kura paziņoja, ka zvanījis mūsu komandas veterāns Jānis (komandas vidū saukts Beiča) un lūdzis, lai viņu neatstājot vienu Spānijā, jo viņam esot jāuztur ģimene. Saprotot situāciju, mums nekas cits neatlika, kā braukt 5 jūdzes atpakaļ un uzņemt Beiču uz klāja ceļā līdz Lakorunjai.
A Coruna, kas ir vietvārds pēc Galīcijas provincē lietotā (Spānijai tā ir La Coruna), mūs sagaidīja ļoti viesmīlīgi. Vispirms papildinājām degvielas krājumus, tad izpeldējāmies līcī un iegājām jahtu ostā. Pietauvojoties, mūsu meitenes savā bikini apģērbā radīja spilgtu iespaidu uz publiku un arī presi, kas nākošā dienā viņas intervēja, fotografēja un to visu publicēja vietējā avīzē.
Trieciens Biskajas līcī
Trešais 520 jūras jūdžu garais sacensību posms no Lakorunjas uz Dublinu notika, šķērsojot Biskajas līci smagas vētras apstākļos. Šis reiss izvērtās par dramatisku piedzīvojumu vairumam regates dalībnieku, arī „Spaniel” komandai, kurā bija divi 15-gadīgi jaunieši.
Stāsta posma kapteinis Normunds Strods: „Jau pirmajā naktī pēc starta no Lakorunjas jahta „Spaniel” ar rēvētu grotu uz 8-metrīga viļņa tika sagāzta uz labo bortu ar mastu līdz ūdenim. Divus no komandas vilnis – slepkava izmeta aiz borta. Ievērojot visus iespējamos drošības noteikumus un, pateicoties komandas efektīvai un saskaņotai rīcībai, mēs atgriezām savus komandas biedrus uz borta ātri un bez nopietnām traumām vai ievainojumiem. Gāziena rezultātā tika bojātas vidējo viļņu rācija, satelīttelefons, navigācijas aparatūra, izsists virsbūves logs, izgāja no ierindas vēja instrumenti, apgāzās akumulatori, samirka reisa navigācijas kartes un tika pazaudēti vinču rokturi. Tas viss ļoti apgrūtināja buru nomaiņu un saziņu ar reisa vadības kuģi. Kad komanda atguvās no šoka, reisu turpinājām ar vienu vētras foku, kas deva ātrumu virs 10 mezgliem. Pēc tam uzvilkām lielāku foku, attīstot jahtas ātrumu līdz 18 mezgliem. Reisu turpinājām, sakarus uzturot pa ultraīsviļņu radio ar blakus esošo poļu burinieku „Pogorija”, kas tālāk ziņoja mūsu koordinātes reisa vadības kuģim.”
Neskatoties uz bojājumiem, grūtībām un smagajiem apstākļiem jahta „Spaniel” turpināja sacensības un komanda šajā posmā izcīnīja 3. vietu savā klasē. Jahta „Spaniel” piedalās regatēs „The Tall Ships Races” jau 15 gadu, kopš 1998.gada, un joprojām ir vienīgā jahta, kas šajā laika periodā izcīnījusi visvairāk godalgotas vietas savā C klasē – pavisam 17, tajā skaitā 7 pirmās vietas. Sava daļa šīs atzinības pienākas arī katram regates atbalstītājam. Burinieku, jahtu un to komandu sagatavotību ārkārtas situācijām regates organizatori pārbauda pirms katra reisa. Katram kuģim – regates dalībniekam un tā komandai ir jābūt apdrošinātam. Jahtas “Spaniel” sponsors ir bijusi un ir “BTA Insurance Company” SE, par ko visas komandas vārdā – liels paldies!
Gandrīz visi regates Dublinas pasākumi notika, laika apstākļiem mainoties vairākas reizes dienā. Pat regates uzvarētāju apbalvošanas ceremonijā tās dalībnieki periodiski gan atvēra, gan aizvēra lietussargus. Mums, Rīgas Rīgas rīcības komitejas pārstāvjiem, tā bija laba pieredze. Kurš teicis, ka 2013.gada 25.-27.jūlijā Rīgā nebūs tādi paši laika apstākļi? Secinājums – sagatavoties iespējami mainīgiem laika apstākļiem un attiecīgi plānot visus regates Rīgas posma krasta pasākumus. Dublinā „Spaniel” apmeklēja gan Latvijas pilnvarotais vēstnieks Īrijas Republikā Pēteris Kārlis Elferts ar lielu vietējo latviešu delegāciju, gan daudzi latvieši, kuri bija dzirdējuši par to, ka „Spaniel” būs Dublinā.
Liels paldies Dublinā dzīvojošajam Imantam Miezim (viens no balvas „Latvijas lepnums 2011” ieguvējiem), kurš piedalījās sacensību posmā uz Dublinu un kura atbalsts lieti noderēja „Spaniel” komandai, lai atgūtos pēc Biskajas trieciena!
Burinieka “Mir” vizīte Latvijā
Jau kopš 2011.gada rudens notika aktīva sarakste starp Latvijas Burāšanas mācību asociāciju un Sanktpēterburgas admirāļa S.Makarova vārdā nosaukto Jūras akadēmiju ar mērķi uzaicināt akadēmijas mācību burinieku “Mir” pēc regates „The Tall Ships Races 2012” mājupceļā uz Sanktpēterburgu apmeklēt Ventspili un Rīgu. Vēlējāmies izmantot “Mir” vizīti un pateikties saviem draugiem par daudzskārtēju atbalstu iepriekšējo gadu laikā. Vēlējāmies arī atgādināt Latvijas iedzīvotājiem, ka 2013.gada jūlijā Ventspilī un Rīgā viesosies vesela regates flote. Vienlaicīgi regates Rīgas rīcības komitejai tas bija labs treniņš, gan organizējot burinieka uzņemšanu, gan piesaistot šai vizītei mēdiju uzmanību.
Mūsu asociācija noslēdza līgumu ar Sanktpēterburgas Jūras akadēmiju par 40 cilvēku grupas braucienu ar “Mir” no Ventspils uz Rīgu. Interese bija liela un, neskatoties uz to, ka brauciens notika septembra beigās, grupu izdevās nokomplektēt dažu nedēļu laikā. Pēc brauciena katrs tā Latvijas grupas dalībnieks no “Mir” kapteiņa Andreja Orlova rokām saņēma sertifikātu, kas apliecināja dalību šajā pasākumā. Latvijas Burāšanas mācību asociācija izteica savu pateicību par mūsu ilgstošo sadarbību burinieka “Mir” kapteinim A.Orlovam un kuģa vecākajiem virsniekiem, aizvedot viņus ekskursijā uz Rīgas Motormuzeju, Siguldu un Turaidu. To, ka “Mir” vizīte bija tā vērta, apliecināja gan milzīgās to apmeklētāju rindas, kuri vēlējās uzkāpt uz “Mir” klāja, gan daudzie raksti presē.
* * *
ZIŅOJUMS BTA Insurance Company SE Par jahtas „Spaniel” negadījumu piedaloties Tall Ships Races 2012 sacensību 3.posmā no La Coruna (Spānija) uz Dublinu (Īrija) no 2012. gada 14.augusta līdz 18.augustam.
BTA apdrošināšanas polise Nr. LV-12-02-00000028-2, lietas nr.I02-LV40-00826/02-12
2012.gada 14.augustā plkst. 17.00 (pēc UTC) pie La Coruna ostas tika dots starts sacensību pēdējam, trešajam posmam pāri Biskaja līcim uz Dublinu. Posma galamērķis – Dublina, Īrija. Pirms starta komandas kopsapulcē notiek instruktāža, tiek izveidotas sardzes maiņas, nozīmēti dežūru laiki. Tā kā laika apstākļi bija burāšanai piemēroti jahtas „Spaniel” kapteinis Normunds Strods pieņem lēmumu startēt 14.augusta vakarā atļautajā laikā. Jahta šķērso starta līniju pie La Corunas ostas 14.augustā plkst. 19.00. Starta laikā vēja ātrums ir aptuveni 25-30 mezgli (10 mezgli = 5,14 m/sek), viļņu augstums 2-4m. Vēja virziens SW, arī viļņu virziens no SW. Naktī no 14. uz 15.augustu vēja ātrums pastiprinās. Vēja ātrums pēc jahtas vēja mērierīcēm ir 35-40 mezgli, viļņu augstums sasniedz 6-8 metrus.
15.augustā ap plkst. 6.00 no rīta vēja ātrums brāzmās sasniedz līdz pat 53 mezglus, viļņu augstums ir vidēji 7 - 8 metri, reizēm novērojami viļņi 9 m augstumā. Viļņu un vēja virziens joprojām SW. Jahtas buras noregulētas atbilstoši laika apstākļiem - grotbura noregulēta (t.i. samazināts buras laukums) uz pirmo rēvi, jahta ir stabila, tās ātrums vidēji ir 10-12 mezgli. Sardzē esošā maiņa ievēro visus drošības pasākumus - ir apģērbti speciālie burāšanas tērpi, mugurā ir drošības vestes, kuras ar speciālām drošības atsaitēm ir piestiprinātas pie jahtas korpusa stiprinājumu vietās, sardzē esošā maiņa bez pārtraukuma veic apkārtnes novērošanu, lai nodrošinātu drošu jahtas gaitu. 15.augustā sardzē no 06.00 (pēc UTC) pie jahtas stūres atrodas kapteinis Normunds Strods. Lai brīdinātu par bīstamiem viļņiem zemvēja pusi novēro Valdis Gavars, virsvēja pusi novēro Harijs Cīrulis. Sintija Lapsa atrodas zem virsbūves jumta. Plkst. 6.15 (pēc UTC ) liela viļņa galotnē stihiski izveidojies šķēsvilnis, kuru iepriekš nebija iespējams pamanīt un no tā izvairīties, trāpa pa jahtas korpusu no kreisajiem sāniem un apgāž jahtu uz labā borta. Jahta pilnībā atrodās uz sāniem, masts un grotbura, kura nostiprināta ar pirmo rēvi, pilnībā atrodās ūdenī. Viļņa sānu sitiena rezultātā Normunds Strods, kurš bija piestiprinājies ar drošības atsaiti pie stūrmaņa roktura tika izmests aiz borta. Arī Valdis Gavars ar drošības atsaiti nolaužot otru stūrmaņa rokturi tika izmests aiz borta ūdenī. Valdis Gavars aiz borta 8 -9 metrus lielajos viļņos sagrāba bakštagas un fokšotes virves, kas noturēja viņu sasaistē ar jahtu pie tās labā borta. Harijs Cīrulis, kurš bija nostiprinājies ar drošības jostu pie ahterštagas, palika jahtas kokpitā, bet zem ūdens. Visiem ūdenī nonākušajiem automātiski piepūtās viņu glābšanas vestes.
Jahta atgriezās vertikālā stāvoklī pēc aptuveni pēc 3-4 sekundēm. Normunds Strods saviem spēkiem atgriezās jahtas kokpitā, un turpināja kontrolēt jahtas gaitu un situāciju. Valdi Gavaru pie jahtas borta notur komandas locekle Līga Platais. Viņai palīdzot Harijam Cīrulim, Sintijai Lapsai, Līnai Lazdiņai un Laumai Līdakai, Valdi Gavaru izvilka no ūdens jahtas kokpitā. Nekavējoties sardzes maiņai pievienojās pārējā komanda un turpmākajā laikā veica visus nepieciešamos pasākumus, lai atgrieztu jahtu normālā gaitā un novērstu jaunu iespējamo bojājumu rašanos. Tika nolaists grots un nostiprināts uz grotbomja. Tika startēts dzinējs, lai uzlabotu jahtas vadāmību, kas izdevās tikai ar trešo reizi. Tika uzcelts vētras foks, tika pārbaudīta Furuno GPS aparatūra, pēc kuras kopš iepriekš minētā gadījumā tiek iegūti navigācijas dati. Novērtējot Valda Gavara veselības stāvokli pēc izvilkšanas no ūdens konstatēja, ka viņam ir uz sejas nobrāzumi un redzama asiņošana pie deguna. Pirmā pārbaude neliecināja par kādām nopietnām sekām, tomēr drošības nolūkos Valdis Gavars tika novietots guļus kajītē, un Sintijai Lapsai tika dots uzdevums viņu novērot. Visa jahtas komanda pilnā sastāvā atradās uz borta. Nākošā radio sakaru seansā par Valda Gavara traumu tiek informēta reisa komiteja izmatojot ultraīsviļņu rāciju un netālu esošā poļu burinieka „Pogorija” starpniecību. Jahtas stāvoklis pēc atgriešanās vertikālā stāvoklī: Viļņa sānu sitiena rezultātā un laikā, kad jahta bija apmēram par 90 grādiem nosvērusies uz labo bortu, jahtas salonā izkustējās un vienā stūrī sakrita jahtas finiera grīdas segums, guļamie matrači, finiera grīdas, kas atradās zem matračiem kojās (guļvietās). No vietas izkustējās motora pārsegs. Trepes no kokpita uz salonu viļņa sitiena rezultātā atradās 3-4 metrus no stiprinājuma vietas. Akumulatoru kastei atvērās tās metāla nosedzējvāks un viens no trim akumulatoriem atradās pilnīgi apgāztā stāvoklī ārpus akumulatoru kastes. Lai novērstu turpmākos zaudējumus, Imants Miezis atvienoja apgāzto akumulatoru, iecēla to atpakaļ paredzētajā vietā, nostiprināja un pievienoja atpakaļ vadus. No kreisajā bortā atrodošās virtuves, sitiena rezultātā labajā bortā esošā stūrmaņa galda virzienā aizlidoja un saplīsa trauki, pārtika, pa visu salonu ir izšķaidījās sagatavotais ēdiens, kas bija uz gāzes plīts kustīgās virsmas uzglabāts dežūrējošajai maiņai. Tā kā jahta ir apgādāta ar burāšanai paredzētu kustīgo plīts virsmu, kas sasveras atbilstoši sānsverei, tad uz tās ir droši atstāt ēdienu. Trieciena rezultātā jahtas guļvietu stiprinājumi salonā un priekšējā kajītē bija norauti. Viļņa sitiena brīdī atpūtā esošās maiņas komandas daļa bija izmesta no guļas vietām. Apsekojot komandu vizuāli, tika secināts, ka visi ir normālā stāvoklī, cietušo nav. Dažiem ir vērojami sasitumi uz ķermeņa dažādās vietās. Tomēr veselībai un dzīvībai bīstamu vai paliekošas, kā arī turpmāk veselību ietekmējošas traumas nevienam netika konstatētas. Jahtas komandas turpmākā rīcība: Turpmākā jahtas vadīšana un komandas stāvoklis tika kontrolēti vēl stingrāk, kapteinis Normunds Strods dod komandu visiem pastāvīgi novērtēt situāciju un skaļi viņam par to ziņot. Līga Platais novērtēja atsevišķi katra komandas locekļa veselību, stāvokli un ziņoja to kapteinim. Tika novērtēts jahtas stāvoklis kopumā – tas tika atzīts par tālākai burāšanai drošu un pietiekamu. Veicot padziļinātu jahtas apskati tika konstatēti gan viļņa sitiena bojājumi, gan sālsūdens bojājumi.
Jahta „Spaniel” turpina piedalīties sacensībās un finišē noteiktajās koordinātēs 17.augustā plkst. 17.10 (pēc UTC). No finiša vietas jahta bez starpgadījumiem devās uz Dublinu. Turpinot burāt jahtai netika nodarīti papildus bojājumi. Turpmākajā laikā tika veiktas sakopšanas darbi, cik tie bija iespējami pastāvošajos laika apstākļos, pēc iespējas novēršot radušos zaudējumus un turpmāko zaudējumu rašanās iespējamību (piem., savākti sasistie trauki, no tiem atšķirojot vēl lietojamos, veicot drošības noteikumiem atbilstošas darbības, akumulators, kurš bija apgāzies novietots atpakaļ un pie vienots pie vadiem, u.c. darbības). Turpmākā reisa laikā un arī ostā apsekojot jahtu, tika konstatēts, ka: - Viļņa vai kādu priekšmetu sitiena rezultātā jahtas virsbūvei ir izsists labās puses aizmugurējais logs; - Aizskaloti ir 4 vinču rokturi; - Masta augšgalā esošie vēja virziena un ātruma rādītāji ir pilnībā salauzti vai sabojāti; - Aizskalots binoklis, kurš atradās stūrmaņa virsbūvē; - Ar jūras ūdeni ir samērcēts un nedarbojas elektroniskais karšu ploteris; - Nedarbojas radars – tas ir sabojāts jūras ūdens iespaidā; - Ar jūras ūdeni samērcēta nedarbojas vidējo viļņu radiostacija; - Ar ūdeni samērcēts satelīta tālrunis, tas nedarbojas; - Ar jūras ūdeni samērcēts vairums no jūras kartēm, kuras atradās gan uz stūrmaņa galda, gan stūrmaņa galdā; - Uz grotbomja ir norauts pirmās rēves bloks; - Bojāts ahtera baltās gaismas signāluguns; - Daudz saplēstu trauku; - Elektriskā urbjmašīna ar jūras ūdeni samērcēta, nedarbojas; - Salauzts ir grota savilcējbloks; - Nolauzts kreisā borta stūrmaņa rokturis; - Startējot jahtas dzinēju, tiek konstatēts, ka to uzreiz nav iespējams iedarbināt. Vairākkārtīgi mēģinot to piestartēt, tas izdodas, tomēr dzinējs darbojas nevienmērīgi, ar pārrāvumiem. Novērojami dažādi papildus trokšņi; - Akumulatora baterijas pēc vizuālā novērtējuma ir kārtībā, tomēr sitiena rezultātā tiem ir iespējami iekšēji bojājumi, jo ir novērojama sprieguma nestabilitāte. - Vairums no navigācijas ugunīm, kuras atradās ūdenī ir izdegušas vai sabojātas lampas un korpusi; - Salonā daudzām lampām ir norauti un sasisti plafoni un spuldzes; - Sitiena rezultātā ir jahtas salonā ir salauzti skapju durvju stiprinājumi, izrautas durvju eņģes; - Salauzts virtuves skapīšu stiprinājums. Norādām, ka pašreiz konstatēties zaudējumi ir konstatēti pēc pirmreizējās jahtas apskates, turklāt, bez tās izcelšanas no ūdens, kas būtu radījis papildus izmaksas. Līdz ar to paturam tiesības papildināt zaudējumu aprēķinu pēc jahtas izcelšanas krastā. Saskaņā ar apdrošināšanas polisi Nr. LV-12-02-00000028-2 piesakām apdrošināšanas gadījumu. Augšminēto bojājumu un zaudējumu aptuveno novērtējumu skatīt Pielikumā Nr.1 Jahtas „Spaniel” kapteinis Tāljūras jahtu kapteinis Normunds Strods Dublina, 2012. gada 25.augustā
Raksts Jūrniecības Gadagrāmtā par SPANIEL 2010.g. un 2011.g. TSR
Iepriekšējo savu rakstu „Jūrniecības gadagrāmatā 2009” par jahtas „Spaniel” ceļiem pasaules jūrās beidzu ar teikumu par to, ka regates „The Tall Ships Races” pēc 10 gadiem vēlreiz notiks Rīgā 2013.gada jūlijā: „Līdz lielajiem burāšanas svētkiem atlikuši tikai 40 mēneši.” Kad lasītāji turēs rokās šo grāmatu, līdz regatei Rīgā būs atlikuši tikai 16 mēneši. Kur veduši „Spaniel” ceļi šajos divos gados un ko esam iecerējuši?
Ziemeļjūra 2010
Laikā no 2010.gada 10.jūlija līdz 10.augustam jahta „Spaniel” piedalījās Starptautiskās Burāšanas mācību asociācijas „Sail Training International” (STI) rīkotajā regatē „The Tall Ships Races 2010” pa maršrutu Antverpene (Beļģija) – Olborga (Dānija) – Kristiansanda (Norvēģija) – Hartlepūla (Lielbritānija).
Regates pirmais sacensību posms Antverpene – Olborga laika apstākļu dēļ jahtām nebija labvēlīgs. Vēja virziens ļāva uzņemt gaitu lielajiem A klases buriniekiem un traukties tiem rekorda ātrumā uz finiša līniju. Par to liecina gan fakts, ka Sanktpēterburgas S.Makarova akadēmijas mācību burinieks „Mir” uzstādīja jaunu regates vidējā ātruma rekordu kopš tas tiek fiksēts no pirmās regates 1956.gadā; gan tas, ka pirmajās 10 vietās regates kopvērtējumā pēc laika koeficienta pārrēķina ierindojās tikai A klases burinieki, neatstājot nekādas iespējas C un D klasēm. Jahta „Spaniel” savā C klasē 15 startējušo jahtu konkurencē izcīnīja 7.vietu.
„Pēc reālā laika C klasē finišējām trešie. Sešas stundas pirms finiša nolūza vējš un pēdējās 15 jūdzes nācās dreifēt ar straumi. Stundu pēc mūsu finiša uzpūta labs vējš un tās jahtas, kas atradās 50 – 80 jūdzes aiz mums, spēja tuvoties mums un pēc laika koeficienta pārrēķina ierindoties augstākās vietās”, pastāstīja šī posma kapteinis Normunds Strods.
Olborgā notika regates „The Tall Ships Races 2013” četru pilsētu Orhusas, Helsinki, Rīgas un Ščecinas pārstāvju tikšanās ar STI Regates direktorāta pārstāvjiem. Tika apspriesti iespējamie kopējie pasākumi, kopīgs regates vadmotīvs. Notika pieredzes apmaiņa par pilsētu stratēģiju sponsoru piesaistīšanā. Rīgas pārstāvji, jahtas „Spaniel” kapteiņi Gunārs Šteinerts un Uģis Kalmanis pastāstīja par veikto darbu sponsoru piesaistīšanā, pieminot A/S „BTA” un A/S „Aldaris” kā veiksmīgu ilgtermiņa sadarbības piemēru, sponsoriem atbalstot gan „The Tall Ships Races” regates Rīgā, gan Latvijas jahtu piedalīšanos šajās regatēs.
„Spaniel” kapteiņi un komandas mainās katrā regates ostā, palielinot burātāju skaitu, kuriem iespējams piedalīties regatē. Jaunā komanda pēc kruīza posma pa nelielām Zviedrijas un Norvēģijas ostām ieradās Kristiansandā, kur spēja sevi godam parādīt. Komandām tika organizētas sporta spēles 9 dažādos sacensību veidos. Protams, „Spaniel” 12 cilvēku komandai nav iespējams uzvarēt pludmales volejbolā vai virves vilkšanā komandas no tādiem buriniekiem kā „Mir” vai „Dar Mlodziezy”, uz katra no tiem ir vairāk kā 100 kadetu. 7 no sporta veidiem uzvarēja burinieku komandas. Divos triumfēja jahtu komandas – mēs un kaimiņi. Jahtas „Lietuva” komanda izcīnīja pirmo vietu basketbolā, „Spaniel” četru meiteņu komanda pieveica visus topošos „jūras vilkus” no buriniekiem kanoe airēšanā!
Regates otrs sacensību posms jahtām, tajā skaitā „Spaniel”, bija veiksmīgāks. Rezultātā izcīnīta 3.vieta C klasē. Tā bija „Spaniel” komandas 15. godalgotā vieta kopā pirmās piedalīšanās regatē 1998.gadā!
„Līdz pirmajam pagrieziena punktam WP 1 bijām otrie, tālākā ceļā bezvējš, kas mūs visu laiku turēja 3.vietā klasē. Uz finišu uzpūta mums labvēlīgs vējš, lidojām ar 9 – 9,5 mezgliem. Pēc reālā laika finišējām kā otrie visā flotē, lai arī ar saplēstu grotburu”, tā posma kapteinis Silards Kamergrauzis. Dažādu valstu burātāju draudzība un sadarbība ir galvenais regates mērķis. Tas izpaudās arī 2010.gada regatē – pēc finiša „Spaniel” saplēsto grotburu sašuva Indonēzijas jūras kara flotes mācību barkentīnas „Dewaruci” meistari.
Ar izturību
Arī 2011.gadā regate „The Tall Ships Races” notika skarbajā Ziemeļjūrā – Voterforda (Īrija) – Grīnoka (Lielbritānija) – Lervika (Šetlendu salas, Lielbritānija) – Stavangera (Norvēģija) – Halmstada (Zviedrija). Atkal regates pirmajā sacensību posmā Voterforda – Grīnoka vājais vējš nebija „Spaniel” sabiedrotais – komanda izcīnīja 6.vietu savā C klasē un 33.vietu kopvērtējumā. Bet tas ir tikai rezultāts, kas neizsaka to, kā notiek cīņa reisa laikā.
Stāsta posma kapteinis Normunds Strods: „Jau pirms starta brīdināju komandu par to, ka vājā vējā būs jākantē laiva un gulēt varēs tikai tajā bortā, kur atļaus kapteinis. 15 minūtes pirms starta vējš pūta 5-6 metri sekundē, tāpēc, lai neieskrietu startā par ātru, uztaisījām papildus klapi, bet vējš strauji nokritās līdz 1-2 m/sek. Rezultātā starta līnijā kavējāmies par 5 minūtēm. Nākošās 3 stundās panācām visus A un B klases buriniekus un arī C klases jahtas. Sacensību 5.stundā vadībā atradās Igaunijas jahta „St Iv” un pēc faktiskās atrašanās vietas otrajā pozīcijā bija „Spaniel”.
Pirmajā sacensību naktī līdz plkst. 02:00 vēl bija vējš, tam noplokot, sākās cīņa ar straumēm, kas „Spaniel” un „St Iv” nonesa no kursa. Ceļā uz otru pagrieziena punktu „St Iv” mēģināja iet augstāk, lai, parādoties vējam, iegūtu sāna vēju. Savukārt mēs ar „Spaniel” mēģinājām saglabāt pozīciju pēc iespējas tuvāk pagriezienam. Plkst.. 07:00 uzpūta krasta vējš, kuru pirmais noķēra „Spaniel”. Ar 0.4 mezgliem pārliecinoši gājām uz 2. marku. Igaunis arī dabūja vēju un nu skrējām, kurš fiziski būs pirmais pie 2. markas. Visa pārējā flote bija tālu un pie horizonta varēja redzēt tikai pāris buras. „Spaniel” pie markas bija pirmais, apsteidzot „St Iv” par diviem jahtas korpusiem pēc 10 stundu ilgas burāšanas ļoti saspringtā režīmā. Komanda bija ļoti priecīga, jo redzēja, ka kopīgais darbs nesis augļus un sākotnējais līderis ir atstāts aiz muguras.
Iepūta 15 mezgli bakštags un „Spaniel” pārliecinoši atrāvās no „St Iv”. Tomēr laika apstākļi un vējš nebija pielūdzami, pēcpusdienā vējš nokritās līdz 5-8 mezgliem tīrā fordakā. Rezultātā D klases jahtas pēc 12 stundām panāca mūs, bet lielās C jahtas klases, izmantojot spinākera bomjus un savu pārākumu buru laukumā, apsteidza „Spaniel”.
Tomēr bijām mierā pēc finiša. Pie otrā pagrieziena punkta bijām pirmie klasē un kopvērtējumā, bet vējš nolūza un tas neļāva cerēt uz augstu vietu. Reālajā laikā mēs finišējām kā otrie savā C klasē. Paldies komandai, kura parādīja, ka ar izturību var sasniegt daudz!
Cambeltown ostā iegājām ar paisumu un palīdzējām cienījama vecuma burātājiem tikt nost no sēkļa, jo viņi mēģināja ienākt ostā bēguma laikā, bet dziļums akvatorijā nieka 2 metri. Par to saņēmām kasti alus kā pateicību. Nākošajā rītā apmeklējām viskija darītavu. Ekskursija pusotras stundu garumā, beigās arī viskija degustācija. Nobildējāmies ar 1911. gada brūvējuma viskiju, kurš ir palicis vienā eksemplārā un tā cena 50 000 sterliņu mārciņu par pudeli. Uz jautājumu vai tiešām plauktā stāv 50 000 GBP vērts viskijs, saimnieks pasmaidīja un atvēra pie grīdas esoša seifa durtiņas. Tās paverot, redzējām īsto pudeli, kuru pat ārā neņem, bet mums atļāva to nobildēt. Nākošā osta bija Talbeta, kurā pavadījām pilnu dienu un vēl daļu no nakts. Gājām ekskursijā tuvākajos kalnos, bet vakarā spēlējām biljardu un dārtus, pavadot brīnišķīgu vakaru. Pēdējā pieturas vieta pirms Grīnokas bija maza ostiņa Inverkipa. Sakārtojām jahtu un papildinājām ūdens krājumus, izmantojām veļas mazgātavu.
Vēl pa ceļam saķērām zivis un pusdienās ēdām svaigas skumbrijas. 09.07.2011. 11:45 pietauvojāmies Grīnokas ostā.”
Angļu iznīcinātāji un Kolumbijas kafija
Regates kruīza posmā „Spaniel” komanda apmeklēja Skotijas sastāvdaļas – Argilu, Hebridu, Orkneju un Šetlendu salas. Hebridu un Šetlendu salās „Spaniel” pirmoreiz viesojās 1999.gadā, kad regates kruīza maršruts arī bija Grīnoka – Lervika. 1999.gadā kruīza posmam atvēlētais laiks bija ļoti mazs, mēs paspējām ieiet tikai Hebridu salu lielākajā ostā Stornoway, tādēļ šogad vēlējos iet šo ceļu vēlreiz, bet ar vairākām pieturvietām.
Glāzgovas priekšosta Grīnoka ir industriālās Anglijas osta, kas savu uzplaukumu piedzīvoja 19. gadsimtā. Bet jau 1710.gadā šeit tika uzbūvēta vecākā industriālā kuģu būvētava pasaulē „Scotts Shipbuilding and Engineerineg Company”. Laikā no 1800. līdz 1980. gadam tūkstošiem cilvēku šeit strādāja, lai projektētu, būvētu un remontētu kuģus. 1970. – 1980. gadu Lielbritānijas industrijas lejupslīdes rezultātā un, pieaugot Dienvidkorejas un Japānas kuģu būves industrijas spiedienam, neviena no šīm kuģu būvētavām šodien vairs neeksistē. Tomēr šodien Grīnoka joprojām ir viena no trīs galvenajām Lielbritānijas kara flotes servisa ostām. 19.gadsimtā Grīnokas uzplaukums bija saistīts arī ar cukura industriju. Katru gadu apmēram 400 kuģu atveda uz Grīnokas 14 cukurfabrikām pārstrādāšanai cukurniedres no Karību jūras baseina. 1997.gadā tika slēgta pēdējā no šīm cukurfabrikām, bet Grīnokas municipalitātes plānos ir atjaunot daļu no vecā industriālā mantojuma un padarīt to pievilcīgu tūristiem.
Pastaigājoties pa Grīnoku šodien, tā liekas skarba un neviesmīlīga vieta tūristiem. Tas izskaidrojams arī ar Grīnokas nozīmi Otrā pasaules kara laikā. Jau 1910.gadā šeit tika uzbūvēta „Clyde Torpedo Factory”, kuras 700 strādnieki ražoja torpēdas angļu zemūdenēm gan pirmajā, gan otrajā pasaules karā. Grīnoka bija osta, kur Otrā pasaules kara laikā pulcējās Atlantijas konvoju flote, lai dotos briesmu pilnajā ceļā uz Murmansku, nogādājot ASV un Lielbritānijas militārās palīdzības kravas Padomju Savienībai cīņā pret Hitlera Vāciju. Lai iznīcinātu torpēdu rūpnīcu un novērstu konvoja flotes formēšanu, 300 Vācijas gaisa spēku „Luftwaffe” lidmašīnas naktī no 1941.gada 6. uz 7. maiju uzbruka Grīnokai, šī kauja iegājusi vēsturē ar nosaukumu „Greenock Blitz”. Pēc 1970. – 1980. gadu ekonomiskās lejupslīdes tūrisma industrijas attīstība ir viena no Grīnokas ekonomiskās atveseļošanās cerībām. To sekmē gan jaunie prāmju termināli „Clydeport Container Terminal” un „Ocean Terminal”, gan kruīza kuģu maršruti no Grīnokas uz Karību jūras salām.
Tādēļ arī Grīnoka vēlējās uzņemt regates „The Tall Ships Races” floti vēlreiz 2011.gadā pēc pirmās sekmīgās vizītes 1999.gadā. Flote bija izvietota diezgan kompakti – gan vienā no dokiem, gan pie piestātnēm Klaidas upē. Komandu ballīte vienā no vecajām noliktavām pie doka bija labs risinājums, kā, izmantojot industriālo mantojumu, noorganizēt obligāto regates programmas daļu turpat pie piestātnes.
Grīnokas programmas kulminācija – Lielbritānijas gaisa spēku akrobātikas vienības „Red Arrows” šovs lielākajai daļai regates dalībnieku un publikas bija kas neredzēts. Biju redzējis viņu lidojumu 2002.gada regates laikā Portsmutā, tāpēc brīdināju „Spaniel” komandu, lai visi ir uz klāja. 8 „Hawk” lidmašīnas ar ātrumu 360 jūdzes stundā, t.i., viena jūdze 10 sekundēs, zemā lidojumā mazāk par 100 m no zemes veica virkni triku, atstājot aiz sevis baltu, zilu un sarkanu dūmu pēdas.Un tas viss, pateicoties pilotu augstākās klases meistarībai – „Hawk” lidmašīnās nav radaru, satelītu navigācijas un borta datoru. „Red Arrows” šovus ir varējuši vērot skatītāji vairāk kā 50 pasaules valstīs. Ap 2006.gadu Liebritānijas parlamentā bija diskusijas, ka šīs eskadriļas uzturēšana – no 5 līdz 6 miljoniem sterliņu mārciņu gadā – ir pārāk dārgs prieks karalistes kasei, tomēr ar premjera Tonija Blēra rīkojumu 2007.gadā „Red Arrows” darbībai atkal tika dota zaļā gaisam, jo atzīts šīs vienības ieguldījums Lielbritānijas un tās aviācijas popularizēšanai pasaulē. Vērts atcerēties, ka, pateicoties britu pilotu kaujas spējām, Lielbritānija gaisa kaujā par Britāniju 1940.gadā palika neuzvarēta. Galu galā, Lielbritānijā ražotie „Rolls Royce” lidmašīnu dzinēji komentārus neprasa.
Grīnokā vajadzēja atrisināt komandas komplektēšanu atbilstoši regates prasībām – vismaz pusei katra kuģa komandas jābūt vecumā no 15 līdz 25 gadiem. Uz „Spaniel” bija 8 pieaugušie un 4 jaunieši. Vēl Rīgā biju visiem braukt gribētājiem apsolījis – Grīnokā atradīsim iespēju samainīties – 2 pieaugušie aizies uz kādu citu kuģi un mēs paņemsim 2 jauniešus. Tā nu vienu dienu veltīju vizītei uz daudziem kuģiem kopā ar Solvitu un Jāni, kuri bija gatavi doties uz jebkuru citu kuģi meklēt piedzīvojumus. Solvita kā jau sieviete, izvēlējās skaistāko – ieraudzīja Kolumbijas kara flotes trīsmastu barku „Gloria” un teica: „Es gribu burāt uz šī kuģa!” Devāmies ciemos. Mūsu vizīte izraisīja nelielu apjukumu. Vispirms tikām uzaicināti kuģa bārā nobaudīt Kolumbijas kafiju. Pēc pusstundas gaidīšanas parādījās kuģa kapteinis Gabriel Alfonso Perez Garces un atvainojās, ka licis gaidīt, jo zvanījis uz Kolumbijas jūras kara flotes štābu, lai konsultētos, vai šāda apmaiņa iespējama. Eiropas sieviete Dienvidamerikas kara flotes kuģa komandā? Štābs atbildējis – nē. Sapratām, ka esam pāršāvuši par strīpu. Šķīrāmies ar apziņu, ka abas puses ieguvušas jaunus draugus. Ar savējiem eiropiešiem vienkāršāk – 5 minūšu vizīte uz beļģu jahtas „Sirma” un Solvita un Jānis pārcēlās pie beļģiem, bet mēs ieguvām divus vācu jaunekļus no viņu starptautiskās komandas.
Skotijas kūdras garša
Pēc diennakts pārgājiena no Grīnokas vāja vēja apstākļos 13.jūlija agrā rītā piestājām pie enkurbojas Port Ellen, Islay salā, kas ietilpst Argilu salu grupā. Kamēr apmēram 6 – 7 jahtas, piesējušās pie enkurbojām, turpināja mierīgi gulēt un gaidīt, vai kāds no krasta to komandas varbūt nogādās ostā, mēs izsēdinājām ar laivu desantu. Atradu vienīgo brīvo vietu marīnā un veiksmīgi izsaucām „Spaniel” to ieņemt. Viens no iemesliem, kādēļ izvēlējos uzņemties kapteiņa pienākumus tieši regates kruīza posmā, bija vēlēšanās redzēt, kā regates kuģus uzņems mazās ostas kruīza posma laikā, lai šajā pieredzē dalītos ar tām Latvijas ostām, kuras vēlēsies uzņemt regates kuģus kruīza posma laikā 2013.gada jūlijā ceļā no Helsinkiem uz Rīgu. Diemžēl Port Ellen regates jahtu uzņemšana bija ļoti neorganizēta – dušas par maksu, vienīgā vietējā organizatora telefons neatbildēja.
Islay sala ir slavena ar savām 8 skotu viskija darītavām. Vēl Rīgā ar interneta starpniecību biju pieteicis ekskursiju mūsu komandai divās no tām – Laphroaig un Lagavulin. Pēc stundas ilga pārgājiena no piestātnes atradām Laphroaig rūpnīcu, kur mūsu komandu jau gaidīja. Laphroaig sevi reklamē kā labākā skotu viskija ražotāju. Neesmu ne skotu viskija cienītājs, ne speciālists, bet jāuzticas faktiem. Rūpnīca, kas dibināta 1815.gadā, 2005.gadā pasaules viskija čempionātā tika atzīta kā labākā no labākajām – „the best of the best”. Princis Čārlzs ir atzinis 15-gadīgo Laphroaig par savu iecienītāko viskiju. Apskatījām gan to rūpnīcas daļu, kur saglabāta vēsturiskā viskija ražošanas atmosfēra – kūdras dedzināšanas krāsnis, viskija mucas, gan moderno ražotni. Pēc dažiem malkiem slavenā viskija devāmies uz apmēram kilometru attālo Lagavulin. Šī rūpnīca sevis reklamēšanā neatpaliek un uzsver, ka salas īpaši tīrais ūdens, bet dažādais kūdras sastāvs viskija ražošanas procesā ir tas, kas padara tik vienreizējus, bet atšķirīgus Islay salas viskijus. Lagavulin lepojas, ka pasaules mēroga konkursā „San Francisco Worl Spirits Competition” laika posmā starp 2005. un 2008. gadu Lagavulin 16-gadīgais viskijs ir ieguvis 4 zelta medaļas. Nomēģinājām arī Lagavulin produktus, atzinām tos par labu esam un devāmies atpakaļ uz piestātni. Pēc abu viskija darītavu apmeklējuma visi bija vienisprātis, ka diena ir izdevusies.
Regates programmā solīto „crew barbeque” – desiņu cepšanu kopā ar vietējiem izdevās īstenot pa pusei – vakarā salas pludmalā sapulcējās regates jahtu – angļu „Alba Explorer”, beļģu „Sirma” un mūsu „Spaniel” komandas. Bija desiņas, alus, stāsti par piedzīvoto un turpmākajiem plāniem. Nebija salinieku.
Stāvošie akmeņi
14.jūlija rītā startējām uz Stornoway, Lewis sala, Ārējās Hebridu salās. Skaists burājums, vērojām Skotijas salas, medūzas, delfīnus un putnus. Grīnokā visiem kuģiem tika izdalīta brošūra ar dažādu jūras iemītnieku attēliem un lūgumu fiksēt koordinātes, ja nu kādu no tiem ieraugām. Vienu brīdi no jahtas bija četras melnas spuras, ko atpazinām kā white-beaked dolphin.
15.jūlija vakarā pietauvojāmies Stornoway, blakus buriniekam „Pelican of London”. Stornoway ekonomika balstās uz zvejniecību, zvejas flotes kuģu un kruīza kuģu apkalpošanu. Katru gadu jūlijā šiet notiek Hebridu ķeltu festivāls – „Hebridean Celtic Festival”, uz kuru ierodas apkārtējo salu iedzīvotāji un tūristi. Bijām vīlušies, ka regates jahtām un buriniekiem bija tikai dekoratīva funkcija – mēs netikām ielūgti ne uz vienu no festivāla pasākumiem. Ja kāds no komandas gribēja apmeklēt lielo festivāla telti un padejot skotu mūzikas ritmos, nācās maksāt 10 sterliņu mārciņas. Komandas lielākā daļa izvēlējās doties baudīt vietējo krodziņu atmosfēru. Tas bija to vērts. Katrā krodziņā bija sapulcējušies vietējie muzikanti un rāva vaļā skotu dziesmas.
1999.gadā, kad pirmoreiz biju Stornoway, mūsu komanda noīrēja velosipēdus un aizmināmies uz slavenāko salas salas tūrisma objektu Callanish „Standing stones” – stāvošie akmeņi. Vēlējos to parādīt arī mūsu 2011.gada komandai. Stāvošie akmeņi ir tā sauktie megalīti – šīs seno cilvēku radītas kulta un apbedījumu vietas sastopamas daudzviet pasaulē. Slavenākā no šīm vietām Stounhedža Lielbritānijā, bet megalīti atrodami arī Karnakā Francijā, Bari Itālijā, Ardenos Bļģijā, Maltā, Sardīnijā, Sicīlijā, Japānā, Korejā, Ķīnā. Sajūta sirreāla – šie akmeņi tā stāv jau 4000 gadu, vienīgais, kas palicis par piemiņu no tiem cilvēkiem, kas šajās skarbajās dzīvoja tālajā senatnē. Akmeņi izvietoti aplī, kura centrā bijusi ugunskura vieta. Iztēloties, kā cilvēki šeit pulcējās, lai atzīmētu savus gadskārtējos rituālus, ir katra paša ziņā. Vārdos neaprakstāmi, iespaidīgi.
Ceļš uz Scapa Flow
17.jūlija agrā rītā „Spaniel” devās ceļā no Stonoway uz Kirkwall Orkneju salās. Pēc dažām stundām radās vienīgā problēma kruīza brauciena laikā – notrūka vētras foka falle, šeikelis palika pie buras, falle tika ierauta mastā. Uzvilkām vētras foku ar spinākera falli un turpinājām ceļu. Vakarā pēkšņi no nekurienes aiz viļņiem kā zemūdene apmēram 20 – 30 m attālumā mūsu ceļā parādījās kravas kuģis. Nobijāmies abi kuģi. Nakts pagāja ar miglu un bezvēju.
18.jūlijā 16:45 pietauvojāmies Kirkwall kravas kuģu piestātnē pie metāla rievsienas. Pirmā jahta ar Latvijas karogu bija sasniegusi Orkneju salas. Kirkwall viss bija beidzies, pasākumu komandām nebija.19.jūlijā ar autobusu devāmies ekskursijā pa salu. 1988.gadā, kad pirmoreiz devāmies ar „Spaniel” uz Rietumeiropu, Ķīlē „Spaniel” kapteinis Egons Stieģelis komandai izstāstīja par Orkneju salu līci Scapa Flow, vietu, kurai bija nozīmīga vieta abu pasaules karu jūras kaujās. Egons bija izlasījis Vācijas zemūdenes kapteiņa grāmatu par reidu no Ķīles uz Scapa Flow un prata to pārstāstīt tā, ka radīja vēlēšanos to redzēt savām acīm.
Scapa Flow ir viena no lielākajām dabas veidotajām ostām pasaulē. Jau 13.gadsimtā Norvēģijas karalis Hākons izvēlējās šo vietu kā savu bāzi Skotijas iekarošanai un izvietoja šeit savu 120 kuģu floti. Bet pēc Pirmā pasaules kara 1918.gada beigās Scapa Flow tika internēta ķeizariskās Vācijas kara flote – 74 kuģi, kamēr uzvarētāji lēma ko ar tiem iesākt. 1919.gada 21.jūnijā Vācijas kara flotes komandieris admirālis Ludwig von Reuter nolēma aizvest floti no Scapa Flow. Manevrs, kas vēsturē iegājis ar nosaukumu „Vācijas flotes bēgšana”, neizdevās. Tika nogremdēti 52 kuģi. Vēlāk daudzi no tiem tika izcelti un sagriezti lūžņos. Daži joprojām palikuši nogremdēti un ir populāra atrakcija nirējiem.
Otrā pasaules kara sākumā Vācija atriebās par šo flotes zaudējumu. Naktī uz 1939.gada 14.oktobri paisuma laikā zemūdene U-47 pārdrošā reidā ielavījās Scapa Flow līcī un izšāva trīs torpēdu zalvi uz vienu no slavenākajiem britu kara kuģiem „Royal Oak”, kurš bija piedalījies jau pirmā pasaules kara jūras kaujās. 13 minūšu laikā kuģis nogrima, gāja bojā 833 no 1234 komandas vīriem. Kapteinis Gunther Prien kļuva par Trešā reiha varoni un kā pirmais zemūdens komandieris tika apbalvots ar augstāko militāro godalgu „Bruņinieka dzelzs krusts ar ozollapām”, ko viņam personīgi pasniedza Hitlers. Par savu reidu Prien uzrakstīja grāmatu „Mans ceļš uz Scapa Flow” („Mein Weg nach Scapa Flow”, Berlīne, 1940), to pašu, kura nezin kā bija nonākusi Egona Stieģeļa rokās. Prien vadītā U-47 paguva nogremdēt 30 sabiedroto kuģus, līdz sabiedrotajiem 1941.gada 7.martā izdevās zemūdeni iznīcināt. Šodien par Scapa Flow dramatisko vēsturi vairs liecina tikai daudzie kuģu vraki līcī un muzejs līča krastā.
Devāmies ar autobusu uz otru lielāko Orkneju salu ostu Stromness. Pa ceļam izkāpām apskatīt „Ring of Brodgar” – vēl viena megalītu vieta. Pakalnā lielā aplī izvietoti vairāki desmiti stāvošo akmeņu. „Ring of Brodgar” iekļauts UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā kā viena no ievērojamākajām neolīta laikmeta piemiņas vietām. Iespaidīgi. Stromness stāvēja daļa no regates flotes, pasākumi vēl turpinājās – skotu dūdinieki, skotu alus, skotu lietus.
Nākamā sala – Amerika
19.jūlija vakarā devāmies ceļā uz Lerwick Šetlendu salās. 100 jūdžu skaists burājums ar ceļavēju. Salas pa labi, salas pa kreisi. Virs ūdeņiem lidinājās daudz dažādi neredzēti putni. Baigs aukstums. Gulēt gājām pilnā ekipējumā, vienīgi bez drošības jostām. 20.jūlijā pietauvojāmies Lerwick. Pirmoreiz regates flote un arī „Spaniel” šeit bija 1999.gadā. Jāatzīst, ka Lerwick bija viena no vislabāk organizētajām pilsētām, kuras esmu redzējis kopš „Spaniel” piedalās šajās regatēs no 1998.gada.
Cik mums zināms, „Spaniel” ir pirmā Latvijas jahta, kas bijusi Argilu un Orkneju salās. Skarbas, bet skaistas ainavas. Gan uz jūras, gan salās bija iespēja vērot dažādus delfīnus un vaļus, daudz neredzētu putnu.
Diemžēl arī otrajā regates sacensību posmā Lervika – Stavangera vējš bija vājš un rezultātā „Spaniel” ierindojās tikai 10.vietā C klasē. „Laikam vēlreiz jāapmeklē kādi burāšanas kursi”, humora sajūtu nezaudēja posma kapteinis Silards Kamergrauzis.
Trešajā sacensību posmā Stavangera – Halmstada komandai izdevās izcīnīt 2.vietu C klasē un 4.vietu kopvērtējumā. „Kārtējo reizi pierādījās, ka viegla vēja apstākļos cīnīties, lai tiktu uz priekšu un izmantotu katru mazāko brīzīti, patiesībā ir daudzkārt grūtāk kā vētrā. Pareizi taktiskie lēmumi un visas komandas darbs trīs diennakšu garumā sevi attaisnoja. Tieši neatlaidība un 100% koncentrēšanās deva fantastisku labi padarīta darba sajūtu, kāpjot uz pjedestāla pēc balvas”, pastāstīja posma kapteine Signe Andersone. Tā ir „Spaniel” komandas 16 godalgotā vieta kopā pirmās piedalīšanās regatē 1998.gadā! Joprojām neviena no regates jahtām šo gadu laikā tik daudz godalgotu vietu nav izcīnījusi.
* * *
SPANIEL 2008 -2009.g. sezonas apraksts
2008./2009. gadu ziemas sezonu „Spaniel” pavadīja Tenerifē, kur kapteiņa Viļņa Didrihsona vadībā 12 „Spaniel” draugu grupām bija iespēja īstenot kapteiņa Gunāra Šteinerta plānu – nepārtraukt burāšanas sezonu un ar jahtu apmeklēt vairākas Kanāriju salas.
12.aprīlī „Spaniel” komanda kapteiņa Uģa Kalmaņa vadībā uzsāka „Spaniel” atpakaļceļu uz mājām. Komanda veica 1100 jūdžu ceļu pa maršrutu Tenerife – La Gomera – La Palma – Madeira – Vigo. Iegūstot daudz neaizmirstamu iespaidu, „salu kolekcionāri” nonāca Vigo, lai būtu kopā ar Sail Training International (STI) organizētās transatlantiskās burinieku un jahtu regates „Atlantic Challenge” dalībniekiem pirms regates starta. Diemžēl ekonomiskā krīze skāra arī šo STI ilgi organizēto regati, kas notiek reizi 9 gados – uz starta Vigo izgāja tikai 11 dalībnieki.
„Spaniel” komanda atbalstīja regates dalībniekus, piedaloties Komandu parādē un Buru parādē. Vigo „Spaniel” komanda turpināja savu tradīciju – iepazīties ar lielajiem buriniekiem. Šoreiz ar vienu no lielākajiem pasaules buriniekiem – 4 mastu barku „Kruzenshtern” no Murmanskas – gan kadetu vadītajā ekskursijā pa kuģa iekštelpām, gan kāpjot tā top mastā. Savukārt „Kruzenshtern” kapteiņi un daļa no komandas viesojās uz „Spaniel”. Cerēsim, ka regates „Tall Ships’ Races 2013” laikā „Kruzenshtern” apmeklēs Rīgu.
No Vigo „Spaniel” komanda kapteines Signes Andersones vadībā turpināja „atgriešanās ceļu” – no Vigo pāri Biskaja līcim uz Šerbūru Francijā. Tālāk kapteines Līgas Platais vadītā komanda aizveda „Spaniel” līdz Ķīlei. Kapteiņa Silarda Kamergrauža vadītā komanda atveda „Spaniel” Rīgā, kur jahta ieradās 5.jūnijā. Jau drīz pēc ierašanās uzsākām remontdarbus, tad treniņbraucienus un komandu komplektēšana uz TSR un – atkal ceļā!
29.jūnijā kapteiņa Gunāra Šteinerta vadītā jahta „Spaniel” devās ceļā uz regates „The Tall Ships’ Races 2009 Baltic” starta ostu Gdiņu. Šogad regatē „Tall Ships’ Races 2009” piedalījās vislielākā flote regates 53 gadu ilgajā vēsturē – 137 burinieki un jahtas. Regates vadība konstatēja, ka TSR pasākumus Gdiņā apmeklēja 2,5 miljoni cilvēku – vēl viens rekords regates vēsturē! Kapteines Signes Andersones komanda cīnījās pirmajā regates posmā Gdiņa – Sanktpēterburga.
Sanktpēterburga pārsteidza – kapteiņu vakariņas Marmora pilī; apbalvošanas ceremonija, kurā balvas pasniedza Vladimirs Putins personīgi; Crew party pludmalē, kur pēc godam nopelnītā alus vajadzēja stāvēt pusotru stundu garā rindā.
14.jūlijā kapteiņa Uģa Kalmaņa komanda devās regates kruīza posmā uz Turku Somijā. Buru parādē, filmas „Piter FM” hitam skanot, mūsu meitenes nodejoja klāja deju, izpelnoties vētrainus Santkpēterburgas publikas aplausus. Ālandu arhipelāgs – stiprs vējš, bezvējš, migla – varētu uzņemt filmu „Spaniel miglā”. Profesionālais jūrnieks Vairis Pečurčiks pie elektroniskajām kartēm no rīta līdz vakaram – 100 pa kreisi, 100 pa labi – un tā visu dienu. Mazajā Nauvo salā Uģim un Agnesei parādījās „deja-vu” sajūta – pirms tam Agnese atcerējās, cik garšīgu kūpinātu lasi Uģis atnesa kādu rītu komandai tālajā 2003.gadā. Kad Uģis to izdarīja vēlreiz, abi konstatēja – nu ja, tieši te mēs arī bijām 2003.gadā!
Turku komandai bija iespēja apmeklēt kuģu būvētavu, kur tajā brīdi tikti veikti pēdējie darbi, lai nolaistu ūdenī pasaulē lielāko kruīza kuģi. No comments, tas bija jāredz! Regates otrs sacensību posms Turku – Klaipēda sākās cerīgi – bija vējš un iespējas, bet aiz Gotlandes viss mainījās. „Spaniel” komanda bezvējā stāvēja uz vietas un skatījās, kā pārējie tuvojas. Lai arī reāli „Spaniel” finišēja otrie pēc Lietuvas „Volvo Ocean Race” klases jahtas „Ambersail”, pēc pārrēķina komanda bija izcīnījusi tikai 17.vietu.
Tas netraucēja izbaudīt Klaipēdu. Braļukas bija pacentušies – ar viesmīlību, ar iespējām doties ekskursijās, ar apbalvošanas ceremoniju, kurā balvas pasniedz bijušais Lietuvas prezidents A.Brazauskas, ar kolosālo „Afterguard Party” džeza kafejnīcā. 3.augustā no Klaipēdas kapteiņa Andra Skadiņa komanda ar „Spaniel” caur Gotlandi devās atpakaļceļā uz Rīgu. Šī bija visgarākā sezona jahtas „Spaniel” vēsturē – visilgākais laiks uz ūdens, vislielākais komandas locekļu skaits, visvairāk apmeklētās ostas. Tagad daži mēneši atelpai, slēpošanai, personīgo lietu sakārtošanai un – aprīlī pie darba, sāksim gatavot jahtu 2010.gada sezonai!
Mūs atbalsta
Kategorijas
Seko mums
Par jahtu
Komanda
Vēsture
Jūras stāsti
Atbalstītāji
Kontakti
Saites